Sāk īstenot kursus pilsētu un novadu izglītības pārvalžu darbiniekiem

Izglītības kvalitātes valsts dienests (kvalitātes dienests) sadarbībā ar Mūžizglītības un kultūras institūtu “Vitae” 2017.gada martā sācis īstenot profesionālās kompetences pilnveides programmu pilsētu un novadu izglītības pārvalžu darbiniekiem.

Programmas mērķis ir aktualizēt izglītības pārvaldes lomu zināšanu sabiedrībā, īstenojot secīgu, sistemātisku un līdzatbildīgu pārmaiņu procesu izglītībā. Nozīmīgu vietu programmā ieņem kvalitātes dienesta sniegtā informācija par izglītības iestāžu vadītāju profesionālās darbības novērtēšanas principiem un kārtību, tajā skaitā pievēršot uzmanību izglītības iestāžu un dibinātāju sadarbībai gan pašvērtēšanas procesā, gan akreditācijas ekspertu komisiju ieteikumu ieviešanā un ieviešanas pārraudzībā.

Kursu dalībniekiem tiek piedāvāta arī Mūžizglītības un kultūras institūta “Vitae” valdes priekšsēdētāja Rolanda Ozola lekcija par izglītības attīstības aktuālajām tendencēm zināšanu sabiedrībā, kā arī kvalitātes dienesta vadītājas Initas Juhņēvičas pārskats par kvalitātes dienesta un izglītības pārvalžu sadarbības pieredzi un turpmākajām perspektīvām.

Tāpat programma aptver informāciju par aktualitātēm priekšlaicīgas mācību pamešanas risku identifikācijā un novēršanā kvalitātes dienestā nesen uzsāktā ESF projekta Nr.8.3.4.0/16/I/001 “Atbalsts priekšlaicīgas mācību pārtraukšanas samazināšanai” kontekstā. Projekta vadītāja Gunta Kraģe sniegs plašu prezentāciju par projektu un tā piedāvātajām iespējām izglītības iestādēm un pašvaldībām.

Kursu pēdējā dienā plānots pārrunāt pedagogu profesionālo izaugsmi izglītības iestādes vidē.

Seminārā pārrunā profesionālās izglītības kvalitāti

Ceturtdien, 23.martā notika Izglītības kvalitātes valsts dienesta rīkots seminārs, kurā pārrunāja profesionālās izglītības kvalitāti un darba devēju lomu profesionālās izglītības efektivitātes paaugstināšanā, īpašu vērību pievēršot atgriezeniskās saites izveidei ar darba devējiem un profesionālās izglītības iestāžu absolventiem, lai noskaidrotu iegūtās izglītības atbilstību darba tirgus prasībām, profesionālās izglītības programmu īstenošanas kvalitāti un nepieciešamiem uzlabojumiem.

Seminārs noslēdza Izglītības kvalitātes valsts dienesta īstenoto Erasmus+ projektu par Eiropas kvalitātes nodrošināšanas ietvarstruktūras profesionālajā izglītībā un tālākizglītībā (EQAVET) indikatoru ieviešanu Latvijā.

Semināra dalībnieki noklausījās prezentācijas par izglītojamo, darba devēju, nozaru pārstāvju, prakses vadītāju un absolventu aptaujas anketu aprobācijas rezultātiem, nodarbinātības tendencēm Latvijā un pasaulē, izglītības kvalitātes indikatoru datu veidošanā iesaistīto pušu sadarbību, nozaru ekspertu padomju lomu profesionālās izglītības efektivitātes un kvalitātes paaugstināšanā.

 

Semināra darba kārtību var apskatīt šeit.

 

Semināra prezentācijas:

Mārtiņš Cimermanis. “Nozaru ekspertu padomju loma profesionālās izglītības efektivitātes un kvalitātes paaugstināšanai”

Ieva Bečere. “Izglītības kvalitātes indikatoru datu veidošanā iesaistīto pušu sadarbība”

Daniels Pavļuts. “Kas notiek tagad un kas notiks pēc tam. Nodarbinātības tendences”

Kristaps Ceplis. “Sabiedrības izglītošana par meža nozares attīstību – biedrības «Zaļās mājas» pieredze”

“Aptaujas anketu aprobācija: rezultāti un problēmjautājumi”

Māris Stinkulis “Eiropas Komisijas Erasmus+ programmas Action Grant 2016 – Support to the European Quality Assurance in Vocational Education and Training National Reference Points (EQAVET NRP) projekta mērķi un sasniegtie rezultāti” 

 

Semināru atklāja Izglītības kvalitātes valsts dienesta vadītāja Inita Juhņēviča.

Citus semināra norisi ilustrējošos attēlus var apskatīt sadaļā “Galerija”.

Parakstīta vienošanās par ESF projekta īstenošanu Izglītības kvalitātes valsts dienestā

2017. gada 16. martā Izglītības kvalitātes valsts dienests parakstījis vienošanos ar Centrālo finanšu un līgumu aģentūru par Eiropas Savienības fonda projekta īstenošanu. ”Darbības programmas “Izaugsme un nodarbinātība” 8.3.4. specifiskā atbalsta mērķa “Samazināt priekšlaicīgu mācību pārtraukšanu, īstenojot preventīvus un intervences pasākumus” projekts Nr.8.3.4.0/16/I/001 “Atbalsts priekšlaicīgas mācību pārtraukšanas samazināšanai” tiks īstenots līdz 2022. gada 31. decembrim ar mērķi samazināt bērnu un jauniešu priekšlaicīgu mācību pārtraukšanu, īstenojot preventīvus un intervences pasākumus 614 izglītības iestādēs vispārējās izglītības iestāžu izglītojamiem no 5. līdz 12. klasei, kā arī to profesionālās izglītības iestāžu un vispārējās izglītības iestāžu izglītojamiem no 1. līdz 4. kursam, kuras īsteno profesionālās izglītības programmas.

Projekts izstrādāts atbilstoši Ministru kabineta 12.07.2016. noteikumiem Nr. 460 “Darbības programmas “Izaugsme un nodarbinātība” 8.3.4. specifiskā atbalsta mērķa “Samazināt priekšlaicīgu mācību pārtraukšanu, īstenojot preventīvus un intervences pasākumus” īstenošanas noteikumi”. Specifiskajam atbalstam plānotais kopējais attiecināmais finansējums ir 39 812 376 euro, tai skaitā Eiropas Sociālā fonda finansējums 33 840 519 euro un valsts budžeta finansējums 5 971 857 euro.

Priekšlaicīga mācību pamešana nelabvēlīgi ietekmē turpmāko dzīvi un nodarbinātību, palielina sociālās atstumtības un nabadzības risku. Tādēļ projekta laikā paredzēts ieviest Latvijas vispārējā izglītībā un profesionālajā izglītībā sistēmisku atbalstu priekšlaicīgas mācību pārtraukšanas risku samazināšanai. Tiks sniegts gan individuālais materiālais un konsultatīvais atbalsts izglītojamiem ar priekšlaicīgu mācību pārtraukšanas risku, gan sistēmiskais atbalsts riska grupas identificēšanai un uzskaitei, atbalstošas mācību vides izveidošanai, pedagogu profesionālajai pilnveidei un jauniešu iniciatīvu projektiem.

Projekta vadītāja Gunta Kraģe, e-pasts: gunta.krage@ikvd.gov.lv

Notiks seminārs par profesionālās izglītības kvalitātes nodrošināšanu

Ceturtdien, 23.martā 09.30–17.30 Viesnīcā “Astor Riga Hotel” Rīgā, Zigfrīda Annas Meierovica bulvārī 10 Izglītības kvalitātes valsts dienests rīko semināru „Eiropas kvalitātes nodrošināšanas ietvarstruktūras profesionālajā izglītībā un tālākizglītībā indikatori un to ieviešana”.

Seminārā, kurš noslēgs Izglītības kvalitātes valsts dienesta īstenoto Erasmus+ projektu par Eiropas kvalitātes nodrošināšanas ietvarstruktūras profesionālajā izglītībā un tālākizglītībā (EQAVET) indikatoru ieviešanu Latvijā, notiks diskusija par profesionālās izglītības kvalitāti, darba devēju lomu profesionālās izglītības efektivitātes un kvalitātes paaugstināšanā, nodarbinātības tendencēm Latvijā. Īpašu vērību seminārā pievērsīs galvenajam projekta sasniegumam – atgriezeniskās saites izveidei ar darba devējiem un profesionālās izglītības iestāžu absolventiem, lai noskaidrotu iegūtās izglītības atbilstību darba tirgus prasībām. Projekta laikā tika izstrādātas vairākas aptaujas anketas, kas palīdzēs iegūt pilnīgāku ainu par profesionālās izglītības programmu īstenošanas kvalitāti un nepieciešamiem uzlabojumiem.

Informācijai par izglītojamo, darba devēju, nozaru pārstāvju, prakses vadītāju un absolventu aptaujas anketu aprobāciju būs veltīta semināra otrā daļa, kad pārdomās par anketēšanas rezultātiem un problēmjautājumiem dalīsies profesionālās izglītības iestāžu vadītāji (Rīgas 3. arodskolas direktora vietniece Vija Pavļukeviča, Rīgas Tūrisma un radošās industrijas tehnikuma Viesmīlības pakalpojumu nodaļas vadītāja Sarmīte Kudiņa, Jāzepa Mediņa Rīgas Mūzikas vidusskolas direktors Roberts Liepiņš, Profesionālās izglītības kompetences centra „Rīgas Valsts tehnikums” direktore Dagnija Vanaga, Rīgas Mākslas un mediju tehnikuma direktore Maija Vanaga) un VAS „Latvijas Jūras Administrācija” Jūrnieku reģistra vadītājs, Transporta un loģistikas nozares ekspertu padomes loceklis, Latvijas Kuģu un kapteiņu asociācijas priekšsēdētājs Jāzeps Spridzāns.

Semināru atklās Izglītības kvalitātes valsts dienesta vadītāja Inita Juhņēviča, bet nodarbinātības tendences Latvijā un pasaulē analizēs mācību centra “TRIVIUMS” pasniedzējs, Latvijas Startup uzņēmumu asociācijas valdes loceklis Daniels Pavļuts. Savukārt ar pārdomām par nozaru ekspertu padomju lomu profesionālās izglītības efektivitātes un kvalitātes paaugstināšanā uzstāsies Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Cimermanis un informāciju par izglītības kvalitātes indikatoru datu veidošanā iesaistīto pušu sadarbību sniegs Latvijas Poligrāfijas uzņēmumu asociācijas izpilddirektore Ieva Bečere. Semināra turpinājumā biedrības „Zaļās mājas” valdes priekšsēdētājs Kristaps Ceplis pastāstīs par biedrības „Zaļās mājas” pieredzi sabiedrības izglītošanā par mežu nozares attīstību.

Informācijai:

Izglītības kvalitātes valsts dienests no 2016. gada aprīļa līdz 2017. gada 31. martam īsteno Erasmus+ programmas projektu kā EQAVET nacionālais koordinators Latvijā. Projekta mērķis ir veicināt EQAVET indikatoru un pamatprincipu ieviešanu Latvijas profesionālajā izglītībā.

Semināra darba kārtība apskatāma šeit.

 

Informāciju sagatavoja:

Izglītības kvalitātes valsts dienesta

vecākā eksperte Jana Veinberga

tālr.28383507

e-pasts: prese@ikvd.gov.lv

 

Akreditācijas procesā sāk izmantot Edurio elektroniskās aptaujas

No 2017. gada janvāra akreditācijas eksperti izglītības kvalitātes novērtēšanā sākuši izmantot Edurio platformas elektroniskās aptaujas anketas skolēniem, vecākiem un skolotājiem. Anketas ir būtisks un mūsdienīgs instruments, kas veicina akreditācijas ekspertu darba objektivitāti, vispusību un operativitāti.

Elektronisko anketu izmantošana arī palīdz uzlabot akreditācijas procesa efektivitāti, ļauj ātri apkopot rezultātus, iegūstot tos arī grafiskā veidā, un izdarīt secinājumus par izglītības kvalitāti skolā.

Līgumu ar SIA “Edurio” par vispārējās izglītības programmu akreditācijas procesā izmantojamu aptauju platformas izstrādi Izglītības kvalitātes valsts dienests noslēdza 2016. gadā. Tika izveidots akreditācijas procesā izmantotajiem 19 izglītības kvalitātes kritērijiem atbilstošs jautājumu komplekts, lai akreditācijas eksperti, izvēloties konkrētai skolai vispiemērotākos jautājumus, varētu veidot vecākiem, pedagogiem un skolēniem atbilstošas anketas, operatīvi saņemot atbildes un jau gatavus rezultātu apkopojumus. Anketēšanas rezultātu apkopojums tiek pievienots akreditācijas ekspertu komisijas ziņojumam.

Edurio elektronisko aptauju izmantošanu akreditācijas procesā jau pozitīvi novērtējuši gan paši eksperti, gan skolas.

“Edurio vide ir ļoti ērti lietojama un saprotama,” saka Liepājas 3.pamatskolas direktors Aleksandrs Kozičs. “Ne vecākiem, ne skolēniem, ne pedagogiem neradās problēmas ar anketu aizpildīšanu. Nesaņēmām arī iebildumus vai jautājumus par to, ka kaut kas nebūtu skaidrs. Plānojam turpmāk izmantot Edurio piedāvātās iespējas, lai pētītu skolas iekšējos jautājumus.”

Savukārt akreditācijas eksperte Jana Jansone atzīmē vairākus ieguvumus no šī jaunieveduma: “Pirmkārt, tā ir iespēja aptaujāt lielu skaitu respondentu un uzreiz iegūt atgriezenisko saiti, turklāt aptauju var īstenot uzreiz, laikā, kamēr eksperti atrodas skolā. Otrkārt, nav vajadzīgs papildu laiks, lai informētu visus ekspertus par rezultātiem, tie ir ērti iekļaujami gala ziņojuma izveidē.”

J. Jansone arī uzsver, ka atbildes uz atvērtajiem jautājumiem un komentārus var izmantot, pārrunās ar skolas vadību un citām iesaistītajām pusēm, tādā veidā iegūstot pilnvērtīgam izglītības kvalitātes novērtējumam nepieciešamo papildinformāciju.

Edurio pārstāvis Jānis Strods atzīmē, ka Edurio mērķis ir padarīt atgriezenisko saiti no skolēniem, ģimenēm un skolotājiem pieejamu un ērti lietojamu visiem izglītības darbiniekiem. “Mūsu platformā piedāvājam pētījumos balstītus jautājumus, respondentu atbilžu ērtu saņemšanu un apkopošanu, kā arī iespēju pārlūkot un salīdzināt datus, tos vizualizējot – pārvēršot sarežģītu informāciju vērtīgā ieskatā skolas darbībā,” piebilst J. Strods.

Informācijai:

SIA “Edurio” ir uzņēmums, kas kopš 2014. gada sadarbojas ar skolām Latvijā un ārpus tās. Edurio platformu šobrīd lieto gan Latvijas pašvaldību Izglītības pārvaldes, gan Ītonas koledža (Eton College), United Learning skolu tīkls Lielbritānijā, gan arī citas skolas un skolu tīkli. 2016. gada vasarā Edurio ieguva Eiropas Komisijas atbalstu īpaši inovatīviem uzņēmumiem paredzētajā Horizon 2020 programmā.

 

Informāciju sagatavoja:

Izglītības kvalitātes valsts dienesta

vecākā eksperte Jana Veinberga

tālr.28383507

e-pasts: prese@ikvd.gov.lv

Izstrādāts jauns Ministru kabineta noteikumu projekts par kvalitātes dienesta maksas pakalpojumu cenrādi

Izglītības kvalitātes valsts dienests ir izstrādājis un publisko Ministru kabineta noteikumu projektu „Izglītības kvalitātes valsts dienesta maksas pakalpojumu cenrādis”, kā arī  noteikumu projekta anotāciju.

Noteikumu projekts izstrādāts, lai kvalitātes dienests nodrošinātu vienotu izmaksu aprēķinu, veicot vispārējās izglītības programmu, profesionālās izglītības programmu, vispārējās izglītības iestāžu, profesionālās izglītības iestāžu un eksaminācijas centru akreditāciju un izglītības iestāžu vadītāju profesionālās darbības novērtēšanu.

 

Ministru kabineta noteikumu projekts „Izglītības kvalitātes valsts dienesta maksas pakalpojumu cenrādis”

Ministru kabineta noteikumu projekta „Izglītības kvalitātes valsts dienesta maksas pakalpojumu cenrādis” pielikums

Ministru kabineta noteikumu projekta „Izglītības kvalitātes valsts dienesta maksas pakalpojumu cenrādis” sākotnējās ietekmes novērtējuma ziņojums (anotācija)

Ministru kabineta noteikumu projekta „Izglītības kvalitātes valsts dienesta maksas pakalpojumu cenrādis” sākotnējās ietekmes novērtējuma ziņojuma (anotācijas) 1.pielikums

Ministru kabineta noteikumu projekta „Izglītības kvalitātes valsts dienesta maksas pakalpojumu cenrādis” sākotnējās ietekmes novērtējuma ziņojuma (anotācijas) 2.pielikums

Izstrādāti grozījumi izglītības iestāžu un programmu akreditācijas un izglītības iestāžu vadītāju vērtēšanas noteikumos

Izglītības kvalitātes valsts dienests ir izstrādājis un publisko Ministru kabineta noteikumu projektu “Grozījumi Ministru kabineta 2016.gada 20.decembra noteikumos Nr.831 “Kārtība, kādā akreditē izglītības iestādes, eksaminācijas centrus un citas Izglītības likumā noteiktās institūcijas, vispārējās un profesionālās izglītības programmas un novērtē valsts augstskolu vidējās izglītības iestāžu, valsts un pašvaldību izglītības iestāžu vadītāju profesionālo darbību””, kā arī  noteikumu projekta anotāciju.

Noteikumu projekts izstrādāts, lai novērstu pastāvošā tiesiskā regulējuma nepilnības, kā arī mazinātu administratīvo un birokrātisko slogu. Nodrošinot Izglītības likumā noteikto un pilnveidojot šobrīd spēkā esošos izglītības iestāžu un programmu akreditācijas un izglītības iestāžu vadītāju darbības vērtēšanas noteikumus, Ministru kabineta noteikumu projektā paredzēta arī privātpersonu dibināto izglītības iestāžu (izņemot augstskolas un koledžas) vadītāju novērtēšana.

Ņemot vērā, ka kvalitātes dienests attiecībā uz izglītības iestāžu vadītāju novērtēšanu ir valsts informācijas sistēmas “Novērtēšanas elektroniskās veidlapas informācijas sistēma” (turpmāk – NEVIS) turētājs, Ministru kabineta noteikumu projekts papildināts, norādot, ka NEVIS pieeju izglītības iestādes vadītāja novērtēšanai gan izglītības iestādes vadītājam, gan tās dibinātājam piešķirs kvalitātes dienests.

 

Grozījumi Ministru kabineta 2016.gada 20.decembra noteikumos Nr.831 “Kārtība, kādā akreditē izglītības iestādes, eksaminācijas centrus un citas Izglītības likumā noteiktās institūcijas, vispārējās un profesionālās izglītības programmas un novērtē valsts augstskolu vidējās izglītības iestāžu, valsts un pašvaldību izglītības iestāžu vadītāju profesionālo darbību”

 

Ministru kabineta noteikumu projekta „Grozījumi Ministru kabineta 2016.gada 20.decembra noteikumos Nr.831 „Kārtība, kādā akreditē izglītības iestādes, eksaminācijas centrus un citas Izglītības likumā noteiktās institūcijas, vispārējās un profesionālās izglītības programmas un novērtē valsts augstskolu vidējās izglītības iestāžu, valsts un pašvaldību izglītības iestāžu vadītāju profesionālo darbību”” sākotnējās ietekmes novērtējuma ziņojums (anotācija)

Apkopoti dati par izglītības iestādēs nereģistrētiem bērniem

Izglītības kvalitātes valsts dienests publiskojis ikgadējo apkopojumu par izglītības iestādēs nereģistrētiem obligātā izglītības vecuma bērniem.  

Atšķirībā no iepriekšējiem gadiem, obligātā izglītības vecuma bērnu uzskaitē ir vairāki jaunumi. Pirmkārt, pirmo reizi veikts apkopojums par izglītības iestādēs nereģistrētiem 5 un 6 gadus veciem bērniem (līdz šim informācija tika apkopota tikai par 7-18 gadus veciem bērniem), otrkārt, atskaitēs pirmo reizi tiek atspoguļots tas, ka bērns izglītojas mājās vai pie bērnu uzraudzības pakalpojuma sniedzēja (aukles).

Salīdzinot ar pagājušā gada apkopojumu, kad varēja konstatēt izglītības iestādēs nereģistrēto bērnu pieauguma intensitātes mazināšanos, 2016./2017. mācību gada sākumā 7-18 gadus veco izglītības iestādēs nereģistrēto bērnu skaits ir pieaudzis par 1445. Izglītības iestādēs nav reģistrēti 17 357 bērni 7-18 gadu vecumā un 1665 bērni 5 un 6 gadu vecumā.

Lielākais izglītības iestādēs nereģistrēto bērnu skaits atrodas ārzemēs – 13803 bērni 7-18 gadu vecumā un 961 bērns 5 un 6 gadu vecumā. Otrs lielākais izglītības iestādēs nereģistrēto bērnu īpatsvars (2024 bērni 7-18 gadu vecumā, 204 bērni 5 un 6 gadu vecumā) ir citas valsts pilsoņi, kuri saņēmuši uzturēšanās atļauju Latvijas Republikā, tomēr pārsvarā uzturas savas pilsonības valstī un tur arī iegūst izglītību. Analizējot iegūtos datus, redzams, ka šādu bērnu skaits pakāpeniski pieaug. Samērā daudz ir obligātā izglītības vecuma bērnu, kuriem datu apkopošanas brīdī bijusi anulēta deklarētā dzīvesvieta – 278.

Jāpiebilst, ka 59 Latvijas pašvaldības ir veikušas nepieciešamās darbības, lai 2016. gadā noskaidrotu informāciju par visiem pašvaldībā deklarētajiem bērniem, kuri nav reģistrēti izglītības iestādēs.

Tomēr satraukumu rada salīdzinoši lielais to bērnu skaits, par kuriem pašvaldībai nav informācijas, pašvaldība bērna statusu nav norādījusi vai atzīmējusi, ka turpina noskaidrot informāciju (faktiski pašvaldībai nav informācijas ne par vienu no šiem bērniem). Lai gan 2014. un 2015.gadā to bērnu skaits, par kuriem pašvaldībai nebija informācijas, noturējās salīdzinoši zems, 2016.gadā tas atkal ir krasi pieaudzis. Kopumā pašvaldības nav noskaidrojušas informāciju par 1015 bērniem (pagājušajā gadā tādu bērnu bija tikai 624). Jāuzsver, ka regulāra informācijas apkopošana par izglītības iestādēs nereģistrētiem bērniem ne tikai uzliek pašvaldībām pienākumu četras reizes gadā atjaunot datus, bet arī sniedz iespēju visa gada garumā sekot līdzi, noskaidrot aktuālo situāciju un atjaunināt informāciju, lai līdz minimumam samazinātu to bērnu skaitu, kuri neiegūst obligāto pamatizglītību.

 

Informācijas apkopojums izlasāms šeit.

Rīgas Franču licejā politiskā aģitācija nav veikta

Ņemot vērā valsts pamatizglītības mācību priekšmeta standartā noteiktās prasības, kvalitātes dienests sadarbībā ar Valsts izglītības satura centru ir izvērtējis no Rīgas Franču liceja saņemtos dokumentus, liceja direktores Birutas Vīksnas un mācību priekšmeta pedagoga skaidrojumu, licejā izmantojamo mācību priekšmeta programmu un mācību līdzekļus – mācību grāmatu un darba burtnīcu izglītojamiem un skolotāja grāmatu.

Atbilstoši valsts pamatizglītības mācību priekšmeta standartam izglītojamam ir jāapgūst ar pašvaldību darbību saistītie jautājumi. Vienlaikus no Izglītības likumā noteiktās izglītības iestādes patstāvības izglītības programmu īstenošanā, pedagoga pienākuma radoši un atbildīgi piedalīties attiecīgo izglītības programmu īstenošanā un pedagoga atbildības par savu darbu, tā un rezultātiem izriet, ka pedagogs ir arī tiesīgs patstāvīgi plānot mācību priekšmeta obligātā satura apguves veidu, secību, izmantojamos mācību līdzekļus, metodes un paņēmienus.

Kvalitātes dienests ir secinājis, ka Rīgas Franču liceja 9.klases izglītojamiem mācību priekšmetā „Sociālās zinības” uzdotais mājas darbs „Izpētīt Rīgas pašvaldības informatīvo portālu! Pierakstos uzrakstīt 5 Rīgas pašvaldības paveiktos labos darbus un ieteikumus, kas ir vēl jāuzlabo!” ir saistīts ar valsts pamatizglītības mācību priekšmeta standartā noteikto mērķi un uzdevumiem, kā arī apgūstamajām pamatprasmēm.Vienlaikus kvalitātes dienests arī piekrīt, ka mājas darba formulējums varētu būt pārprotams, tādēļ aicinājis liceja direktori nodrošināt izglītojamiem uzdodamo mājas darbu formulējumu pilnveidi.

Šobrīd kvalitātes dienesta rīcībā nav arī informācijas par aģitācijas vai politiskās neitralitātes neievērošanas gadījumiem citās izglītības iestādēs. Ja šāda informācija tiks iegūta, kvalitātes dienests veiks atbilstīgu izvērtēšanu.

Izstrādāti grozījumi Izglītības kvalitātes valsts dienesta nolikumā

Izglītības kvalitātes valsts dienests ir izstrādājis Ministru kabineta noteikumu projektu “Grozījumi Ministru kabineta 2013.gada 20.aprīļa noteikumos Nr.225 “Izglītības kvalitātes valsts dienesta nolikums””.

Noteikumu projekts izstrādāts, ņemot vērā kvalitātes dienesta funkcijās notikušās izmaiņas, kas saistītas ar Izglītības likuma grozījumiem, 2016.gada 20.decembrī pieņemtajiem Ministru kabineta noteikumiem Nr.831 “Kārtība, kādā akreditē izglītības iestādes, eksaminācijas centrus un citas Izglītības likumā noteiktās institūcijas, vispārējās un profesionālās izglītības programmas un novērtē valsts augstskolu vidējās izglītības iestāžu, valsts un pašvaldību izglītības iestāžu vadītāju profesionālo darbību”, 2014.gada 15.aprīlī pieņemtajiem Ministru kabineta noteikumiem Nr.195 „Kārtība, kādā tiek izvērtēts, vai atļauja strādāt par pedagogu personai, kas bijusi sodīta par tīšu kriminālpārkāpumu vai mazāk smagu noziegumu, ja sodāmība ir dzēsta vai noņemta, nekaitēs izglītojamo interesēm” un Ministru kabineta 2011.gada 1.februāra noteikumu Nr.89 „Kārtība, kādā izglītības iestāde informē izglītojamo vecākus, pašvaldības vai valsts iestādes, ja izglītojamais bez attaisnojoša iemesla neapmeklē izglītības iestādi” 9.punktā noteikto.

Ministru kabineta noteikumu projekts “Grozījumi Ministru kabineta 2013. gada 23. aprīļa noteikumos Nr. 225 „Izglītības kvalitātes valsts dienesta nolikums””

Ministru kabineta noteikumu projekta “Grozījumi Ministru kabineta 2013. gada 23. aprīļa noteikumos Nr. 225 „Izglītības kvalitātes valsts dienesta nolikums”” anotācija