Kvalitātes dienests pievienojas aliansei par kvalitatīvu izglītību Latvijā

Kvalitātes dienesta vadītāja Inita Juhņēviča savā uzrunā izglītības nozares pārstāvju un citu interesentu kopīgajā sanāksmē, kas notika pērnā gada 19.decembrī ar mērķi veidot atvērtu konsultatīvu aliansi, lai līdz Latvijas prezidentūras Eiropas Savienības Padomē beigām kopīgiem spēkiem veicinātu sabiedrības izpratni par kvalitatīvu izglītību, nodrošinātu pārdomātu izglītības sistēmas pilnveidi, pauda viedokli, ka viens no būtiskākajiem visu izglītībā iesaistīto pušu uzdevumiem ir veicināt izpratni par to, ka kvalitatīva izglītība ir cilvēku pamattiesības un sabiedrisks labums.

Kvalitātes dienests, pievienojoties aliansei, ir ieplānojis virkni aktivitāšu, kas saistītas ar dienesta kompetenci veikt izglītības kvalitātes monitoringu. Tā piemēram, jau janvāra beigās sabiedrība tiks iepazīstināta ar analītiskās izpētes rezultātiem par pedagogu sagatavošanu audzināšanas darba veikšanai izglītības iestādēs augstskolu īstenotajās studiju programmās. Šī gada laikā arī noskaidrosim un analizēsim izglītojamo kavējumu iemeslus un rīcību to novēršanai, jo OECD PISA 2012.gada pētījumu rezultāti uzrādīja, ka Latvijā ir nesamērīgi augsts skolas kavētāju skaits. Vienlaikus dienesta ieguldījums, veidojot kopīgu izpratni par kvalitatīvu izglītību, būs izglītības kvalitātes indikatoru definēšana un direktoru profesionālās darbības novērtēšanas uzsākšana ar 2014.gada 1.septembri.

Nākamā alianses tikšanās plānota š.g. 7.februārī, lai vienotos par sasniedzamajiem rezultātiem un konkrētām alianses aktivitātēm nākamajā gadā kvalitatīvas izglītības veicināšanai.

Sanāksmē piedalījās pārstāvji no Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA), Izglītības un zinātnes ministrijas, Izglītības kvalitātes valsts dienesta, Valsts izglītības satura centra, Latvijas Pašvaldību savienības, UNESCO Latvijas Nacionālās komisijas, Rektoru padomes, Latvijas Vecāku kustības, biedrības „Vecāki par izglītību”.

Papildu informācija:

Izveido aliansi kvalitatīvai izglītībai Latvijā (19.12.2013.)

 

  Izglītības kvalitātes valsts dienests
  ikvd@ikvd.gov.lv
  67222504

Par izglītības iestāžu apmeklēšanu aukstajā laikā

Izglītības kvalitātes valsts dienests atgādina: līdz 12 gadus veci bērni uz skolu var neiet, ja gaisa temperatūra ir zemāka par mīnus 200 C, bet bērni vecumā no 13 gadiem – ja gaisa temperatūra ir zemāka par mīnus 250 C. Gadījumos, kad gaidāma zema gaisa temperatūra, izglītības iestāde sadarbībā ar tās dibinātāju (pašvaldību) var pieņemt lēmumu par mācību darba organizāciju šajās dienās, par to savlaicīgi informējot skolēnus un viņu vecākus.

 

Ministru kabineta 27.12.2002. noteikumos Nr.610 “Higiēnas prasības izglītības iestādēm, kas īsteno vispārējās pamatizglītības, vispārējās vidējās izglītības, profesionālās pamatizglītības, arodizglītības vai profesionālās vidējās izglītības programmas” noteikts, ka izglītības iestādi neapmeklē bērni vecumā līdz 12 gadiem, ja gaisa temperatūra ir zemāka par mīnus 200 C, un bērni vecumā no 13 gadiem – ja gaisa temperatūra ir zemāka par mīnus 250 C.

Tomēr ņemot vērā, ka gaisa temperatūra bērna dzīvesvietā un skolas atrašanās vietā var atšķirties, vai arī, piemēram, neparedzēti biezas sniega segas dēļ ir apgrūtināta vai pat neiespējama bērna nokļūšana skolā, vecākiem katrā atsevišķā gadījumā pašiem jāpieņem lēmums par skolas apmeklēšanu. Vienlaikus vecākiem ir jāinformē skola par bērna neierašanās iemesliem, un skolai, izvērtējot apstākļus, jāpieņem atbilstīgs lēmums par skolēna mācību stundu kavējumu attaisnošanu.

Ārkārtas situācijai turpinoties ne ilgāk kā nedēļu, izglītības iestādēm jābūt atvērtām, pedagogiem jānodarbina bērni, kas skolā tomēr ir ieradušies, kā arī jāgādā par viņu drošību. Ja mācību stundas ir atceltas, iekavētais ir jāapgūst, piemēram, intensīvāk strādājot pēc tam, kad mācības atsākas.

Savukārt, ja neparedzētas ārkārtas situācijas un tās izraisīto apstākļu dēļ ilgstoši (nedēļu vai ilgāk) nav iespējams nodrošināt normatīvo aktu prasībām atbilstošu mācību procesu, izglītības iestādes dibinātājs, izvērtējot ārkārtējās situācijas apstākļus, var pieņemt lēmumu par mācību gada pagarinājumu 1.–8. klases un 10.–11. klases izglītojamiem. Šāda iespēja un izglītības iestādes dibinātāja tiesības noteiktas Ministru kabineta 06.01.2015. noteikumu Nr. 4 “Noteikumi par 2015./2016.mācību gada un mācību semestru sākuma un beigu laiku” 10.punktā.

Tā kā Ministru kabineta 17.09.2013. noteikumos Nr.890 “Higiēnas prasības bērnu uzraudzības pakalpojuma sniedzējiem un izglītības iestādēm, kas īsteno pirmsskolas izglītības programmu” nav noteikta gaisa temperatūra, pie kādas bērni neapmeklē pirmsskolas izglītības iestādi (bērnudārzu), pirmsskolas vecuma bērnu vecākiem pašiem katrā atsevišķā gadījumā jāpieņem lēmums, vai attiecīgajā dienā bērna vešana uz bērnudārzu nekaitēs viņa veselībai. Savukārt bērnudārzos bērniem līdz 3 gadu vecumam netiek organizētas pastaigas svaigā gaisā, ja gaisa temperatūra ir zemāka par mīnus 10 grādiem C.

Sagatavotas vadlīnijas, lai mazinātu priekšlaicīgu mācību pārtraukšanas riskus

21.decembrī ir noslēdzies ekspertu darbs pie priekšlaicīgas mācību pārtraukšanas risku mazināšanas vadlīnijām un konsultēšanas vadlīnijām pedagogiem. Vadlīniju izstrāde sākās 2016. gada oktobrī, un tas ir būtisks pasākums, gatavojoties vērienīgā ESF projekta “Samazināt priekšlaicīgu mācību pārtraukšanu, īstenojot preventīvus un intervences pasākumus” (ESF projekts) īstenošanai no 2017. gada 1. janvāra. Pie vadlīnijām strādāja ekspertu grupa, kurā darbojās Latvijas pašvaldību, izglītības nozares speciālisti, ekonomisti, juristi, pedagogi, psihologi un karjeras konsultanti. Vadlīnijas 2017.gada janvārī tiks publicētas Izglītības kvalitātes valsts dienesta un projekta tīmekļa vietnē.

Vadlīnijas ietver priekšlaicīgas mācību pārtraukšanas (PMP) riska jauniešu identificēšanas kritērijus, vadlīnijas konsultatīvā atbalsta sniegšanai izglītības iestādē izglītojamiem ar PMP risku, PMP mazināšanas plānu, īstenojamo atbalsta pasākumu pašvaldībā un izglītības iestādē noteikšanas un atbalsta piešķiršanas metodiku, kā arī sadarbības partneru finanšu plūsmas aprakstu, īpašu uzmanību pievēršot tam, lai nenotiktu pārklāšanās ar citiem finansējuma avotiem. To palīdzēs nodrošināt operatīvās uzskaites sistēma, kurai izstrādāta tehniskā specifikācija. Operatīvās uzskaites sistēmā tiks uzkrāti dati par PMP riska rādītājiem un projekta ietvaros saņemto atbalstu pašvaldības, izglītības iestādes un individuālā līmenī. Plānots, ka operatīvo uzskaites sistēmu varēs integrēt Valsts izglītības informācijas sistēmā (VIIS), lai nodrošinātu PMP rādītāju uzskaiti arī pēc projekta īstenošanas.

PMP nelabvēlīgi ietekmē turpmāko dzīvi un nodarbinātību un palielina sociālās atstumtības un nabadzības risku. ESF projekta galvenās mērķa grupas ir vispārējās izglītības iestāžu 5.–12. klašu skolēni un profesionālās izglītības iestāžu 1.–4. kursu audzēkņi, pastarpināti – skolu pedagoģiskais un atbalsta personāls. Atbalsts tiks sniegts vairākos virzienos, ietverot gan individuālu materiālo un konsultatīvo atbalstu PMP riska grupai, gan PMP riska grupas identificēšanas un uzskaites pilnveidi, atbalstošas mācību vides izveidošanu un atbalstu jauniešu iniciatīvu projektiem.

 

Izziņai:

Detalizētu kārtību, kādā tiks īstenots ESF projekts Samazināt priekšlaicīgu mācību pārtraukšanu, īstenojot preventīvus un intervences pasākumus, nosaka Ministru kabineta 12.07.2016. noteikumi Nr.460 Darbības programmas “Izaugsme un nodarbinātība” 8.3.4. specifiskā atbalsta mērķa “Samazināt priekšlaicīgu mācību pārtraukšanu, īstenojot preventīvus un intervences pasākumus” īstenošanas noteikumi. Paredzētais projekta finansējums ir 39,81 milj. eiro, tajā skaitā no ESF 33,84 milj. eiro. Finansējuma saņēmējs ir Izglītības kvalitātes valsts dienests. Sagaidāmais projekta rezultāts – līdz 2022.gada beigām 665 Latvijas izglītības iestādes būs ieviesušas un nodrošinās sistēmisku atbalstu PMP risku mazināšanai.

Apstiprina jaunu izglītības iestāžu akreditācijas un izglītības iestāžu vadītāju novērtēšanas kārtību

Otrdien, 2016. gada 20. decembrī Ministru kabinets pieņēmis jaunus noteikumus, kas turpmāk regulēs izglītības iestāžu un izglītības programmu akreditācijas, kā arī izglītības iestāžu vadītāju novērtēšanas kārtību. Noteikumos arī iekļauti profesionālās izglītības kvalitātes starptautiskie (EQAVET) indikatori un ietvertas normas OECD rekomendāciju izpildei.

Ministru kabineta noteikumi “Kārtība, kādā akreditē izglītības iestādes, eksaminācijas centrus un citas Izglītības likumā noteiktas institūcijas, vispārējās un profesionālās izglītības programmas un novērtē valsts augstskolu vidējās izglītības iestāžu, valsts un pašvaldību izglītības iestāžu vadītāju profesionālo darbību” pamatā saglabā līdzšinējo izglītības iestāžu, eksaminācijas centru un izglītības programmu akreditācijas kārtību, tomēr paredz vairākas izmaiņas. Piemēram, vairs nenotiks izglītības iestāžu un izglītības programmu akreditācija bez ekspertu komisijas. Būtisks jauninājums būs arī izglītības iestāžu vadītāju novērtēšanas ieviešana Latvijā. Izglītības kvalitātes valsts dienests (kvalitātes dienests) arī turpmāk darbosies kā kompetentā institūcija akreditāciju organizēšanā un izglītības iestādes vadītāju novērtēšanā.

Izmaiņas izglītības iestāžu un izglītības programmu akreditācijas kārtībā paredz kvalitātes dienesta tiesības ierosināt ārkārtas akreditāciju un ārkārtas izglītības iestādes vadītāja novērtēšanu pēc izglītības iestādes dibinātāja vai Izglītības un zinātnes ministrijas ierosinājuma. Pildot OECD rekomendāciju veicināt izglītības iestādes dibinātāja iesaisti izglītības iestāžu pašvērtēšanas procesā, ir pastiprināta izglītības iestādes dibinātāja (visbiežāk tā ir pašvaldība) loma izglītības kvalitātes nodrošināšanā. Dibinātājam regulāri jāpārrauga un jāsniedz atbalsts izglītības iestādei akreditācijas ekspertu ieteikumu ieviešanā, bet gadījumā, ja izglītības programma akreditēta tikai uz diviem gadiem, jāizstrādā rīcības plāns akreditācijas ekspertu komisijas ziņojumā norādīto nepilnību novēršanai un ieteikumu ieviešanai. Arī šī plāna nepildīšanas gadījumā varēs ierosināt ārkārtas akreditācijas procesu.

Lai paaugstinātu izglītības iestāžu vadītāju kompetences izglītības iestādes vadības darbā un personāla pārvaldībā, sniegtu izglītības iestādes vadītājiem iespējas izvērtēt savas stiprās puses un jomas, kurās profesionālais sniegums jāuzlabo, Ministru kabineta noteikumos ir noteikta detalizēta izglītības iestāžu vadītāju profesionālās darbības novērtēšanas kārtība. Izglītības iestāžu vadītāju novērtēšana notiks reizi sešos gados vienlaikus ar kārtējo akreditāciju, savukārt iestādes dibinātājam būs jāvērtē izglītības iestādes vadītājs vismaz reizi divos gados. Vērtēšanas rezultāti tiks ņemti vērā, lemjot par izglītības iestādes vadītāja materiālo stimulēšanu, savukārt vērtējums “neapmierinoši” kaut vienā kritērijā dos kvalitātes dienestam tiesības pieņemt lēmumu par vadītāja neatbilstību ieņemamajam amatam un rosināt izglītības iestādes dibinātājam pārtraukt ar viņu darba tiesiskās attiecības.

Ministru kabineta noteikumos arī paaugstinātas prasības lēmuma pieņemšanai par izglītības iestādes vai izglītības programmas akreditāciju. Piemēram, noteikts, ka kvalitātes dienests lēmumu par akreditācijas atteikumu pieņem, ja kaut viens no kritērijiem: ,,Mācību saturs – iestādes īstenotās izglītības programmas”, ,,Mācīšana un mācīšanās”, ,,Iekārtas un materiāltehniskie resursi”; ,,Personālresursi”, ,,Izglītojamo drošības garantēšana”, ,,Izglītības iestādes vadības darbs un personāla pārvaldība” novērtēts ar “nepietiekami”.

Ministru kabineta noteikumi stājas spēkā 2016. gada 23. decembrī, bet pirmsskolas izglītības iestāžu vadītāju novērtēšana, kas arī paredzēta OECD rekomendācijās, tiks sākta no 2018. gada 1. janvāra.

 

Ministru kabineta 20.12.2016. noteikumi Nr. 831 “Kārtība, kādā akreditē izglītības iestādes, eksaminācijas centrus un citas Izglītības likumā noteiktās institūcijas, vispārējās un profesionālās izglītības programmas un novērtē valsts augstskolu vidējās izglītības iestāžu, valsts un pašvaldību izglītības iestāžu vadītāju profesionālo darbību”. 

Izglītības iestādēm jāpapildina VIIS ievadītā informācija

Izglītības kvalitātes valsts dienests aicina izglītības iestādes precizēt un papildināt Valsts izglītības informācijas sistēmā (VIIS) nepieciešamo informāciju. 2016. gada 16. septembrī stājās spēkā grozījumi Ministru kabineta 2010. gada 17. augusta noteikumos Nr.788 “Valsts izglītības informācijas sistēmas saturs, uzturēšanas un aktualizācijas kārtība” (Ministru kabineta noteikumi Nr.788), kas precizē, kādu informāciju izglītības iestādes ievada un aktualizē VIIS. Ievadāmo datu apjoms un raksturs atkarīgs no izglītības iestāžu statusa un īstenotajām izglītības programmām.

Atbilstoši minētajiem Ministru kabineta noteikumiem izglītības iestādēm jāievada VIIS informācija par:

1) izglītojamiem;

2) izglītojamiem izsniegtajiem izglītību apliecinošajiem dokumentiem;

3) pedagogiem un pedagogu izglītību apliecinošiem dokumentiem (t.sk. tiem, kas īsteno profesionālās tālākizglītības un profesionālās pilnveides izglītības programmas);

4) izglītības programmu īstenošanas plāniem (izņemot par profesionālās pilnveides izglītības programmām).

Plāni jāievada VIIS sadaļā “Programmas (licences un akreditācija)”. Profesionālās tālākizglītības programmu īstenošanas plāni jāievada vai nu izmatojot VIIS pieejamo veidni vai pievienojot tos kā atsevišķu datni sistēmā.

 

Vienlaikus atgādinām, ka izglītības iestādēm līdz 2016. gada 1. jūnijam pirmo reizi bija jāievada informācija arī par iestādes tehnisko personālu. To paredz grozījumi Ministru kabineta noteikumos Nr.788 (noteikumu Nr.788 9.1punkts), kas stājās spēkā 2016. gada 11. martā.

 

Papildus informācijai lūdzam sazināties ar Izglītības kvalitātes valsts dienesta Licencēšanas un reģistru departamenta pārvaldes vecāko referenti Lilitu Voitkeviču (lilita.voitkevica@ikvd.gov.lv, 67367202) vai juriskonsulti Agnesi Lasmani (agnese.lasmane@ikvd.gov.lv, 67367202).

 

Lai iegūtu pieeju VIIS, ir jāvēršas pie Izglītības un zinātnes ministrijas Informācijas tehnoloģiju un nodrošinājuma departamenta pakalpojumu vadītājas (VIIS) Ingunas Kampānes

(tālr.: 67047939; e-pasts: inguna.kampane@izm.gov.lv), iesniedzot iesniegumu un saistību rakstu (http://www.izm.gov.lv/lv/izglitiba/valsts-izglitibas-informacijas-sistema).

Interešu izglītības un pieaugušo neformālās izglītības programmas var īstenot dažādās piemērotās telpās

Ņemot vērā izglītības iestāžu jautājumus par telpām, kurās var īstenot interešu izglītības un pieaugušo neformālās izglītības programmas, Izglītības kvalitātes valsts dienests (kvalitātes dienests) ir lūdzis Ekonomikas ministrijas skaidrojumu. Skaidrojumā teikts, ka izglītības procesu interešu izglītības, neformālās izglītības, mūžizglītības u.tml. jomā var organizēt telpās ar līdzīgu funkciju, proti, speciāli nemainot telpu lietošanas veidu. Tātad minēto izglītības programmu īstenošanai var izmantot telpas ar līdzīgām funkcijām, piemēram, biroja telpas, aktu zāle u.c. (biroju ēka, ēka izklaides pasākumiem u.tml.), vienlaikus domājot par drošu vidi, proti, ievērojot higiēnas un ugunsdrošības prasības, ko apliecina Veselības inspekcijas un Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta atzinumi/kontroles akti.

 

Kvalitātes dienests jau informēja, ka 2015.gada 1.augustā ir stājās spēkā Ministru kabineta 2015.gada 14.jūlija noteikumi Nr.397 “Izglītības iestāžu un citu Izglītības likumā noteikto institūciju reģistrācijas kārtība”, kuru 11.punkts paredz, ka Izglītības iestāžu reģistra atbildīgajai amatpersonai pirms izglītības iestādes reģistrēšanas jāpārliecinās, vai:

  1. Iesniedzējs ir saņēmis Veselības inspekcijas atzinumu par telpu gatavību darbības sākšanai un atbilstību higiēnas prasībām;
  2. Izglītības programmas īstenošanas būves vai telpu lietošanas veids atbilst plānotajai darbībai un ir reģistrēts Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā;
  3. Būve vai telpas, kur īstenos izglītības programmu, ir pieņemta ekspluatācijā;
  4. Izglītības programmas īstenošanas vietas adrese un juridiskā adrese atbilst Valsts adrešu reģistra informācijas sistēmas datiem.

 

Savukārt 2016.gada 1.jūnijā stājās spēkā grozījumi Izglītības likumā, kas noteic, ka izglītības programmas tiek īstenotas personas dzīvībai un veselībai drošos apstākļos (IL 36.panta trešā daļa) un ka Izglītības iestāžu reģistrā iekļaujamas ziņas par izglītības iestādes telpu platību, tehnisko aprīkojumu, to atbilstību būvniecības, drošības, higiēnas prasībām (IL 24.panta otrās daļas 5.punkts).

 

Minētās izmaiņas normatīvajā regulējumā radījušas daudz jautājumu no to izglītības iestāžu puses, kuras īsteno interešu izglītības vai pieaugušo neformālās izglītības programmas. Tādēļ kvalitātes dienests, lūdzot skaidrojumu, vērsās pie Ekonomikas ministrijas kā vadošās valsts pārvaldes iestādes, kas izstrādā un īsteno būvniecības un mājokļu politiku. No Ekonomikas ministrijas skaidrojuma “Par izglītības programmu īstenošanas vietas adresi” izriet, ka gadījumā, ja tiek īstenots izglītības process interešu izglītības, neformālās izglītības, mūžizglītības u.tml. jomā nav nepieciešams speciāli mainīt telpu lietošanas veidu uz “1263 – Skolas, universitātes un zinātniskajai pētniecībai paredzētās ēkas; Izglītības iestāžu telpu grupa”. Ja plānotajam izglītības procesam ir nepieciešama atsevišķa darba vide, piemēram, rakstāmgalds un dators, to var organizēt arī biroju ēkā. Tomēr, ja izglītības process saistīts ar profesijas iegūšanu, tad šajā gadījumā praktiskajām nodarbībām ir jānotiek atbilstošā vidē.

Kvalitātes dienests aicina pievērst uzmanību, ka izglītojošai darbībai nedrīkst izmantot dzīvojamo telpu platību (dzīvokļus), jo tādā gadījumā atbildīgās personas var saukt pie administratīvās atbildības.

 

Atgādinām, ka izglītības iestādēm ir pienākums savlaicīgi (10 darbdienu laikā) paziņot par nepieciešamajiem grozījumiem Izglītības iestāžu reģistrā atbilstoši Ministru kabineta 2015.gada 14.jūlija noteikumi Nr.397 “Izglītības iestāžu un citu Izglītības likumā noteikto institūciju reģistrācijas kārtība” 17.punktā noteiktajam.

Pedagoga privātprakses sertifikātu izsniegšana notiks tāpat kā līdz šim

2016. gada 28. oktobrī stājās spēkā Ministru kabineta noteikumi Nr.682 “Kārtība, kādā izsniedz sertifikātu pedagoga privātprakses uzsākšanai, pagarina tā derīguma termiņu vai anulē to”, kas turpmāk regulēs pedagogu privātprakses sertifikātu izsniegšanu. Sertifikātu izsniegšanas procedūra netiek mainīta un līdz šim izsniegtie sertifikāti ir spēkā.

Pedagogs ar atbilstošu izglītību un profesionālo kvalifikāciju var gan strādāt izglītības iestādē, gan īstenot izglītības programmu privātpraksē. Izglītības kvalitātes valsts dienests (kvalitātes dienests), pamatojoties uz iekšējiem noteikumiem, pedagoga privātprakses uzsākšanas sertifikātus izsniedz jau no 2009. gada. Lai sāktu privātpraksi, pedagogam jāvēršas kvalitātes dienestā ar iesniegumu un jāiesniedz paša izstrādāta izglītības programma.

Arī Ministru kabineta noteikumi Nr. 682 “Kārtība, kādā izsniedz sertifikātu pedagoga privātprakses uzsākšanai, pagarina tā derīguma termiņu vai anulē to” paredz, ka sertifikātus izsniegs bez maksas uz trīs gadiem, ievadot informāciju par privātprakses pedagogiem Valsts izglītības informācijas sistēmā (VIIS). Vienlaikus, nodrošinot sertificēšanas procedūras atbilstību Administratīvā procesa likumam, ir precizēta arī sertifikāta pagarināšanas kārtība, samazinot iesniedzamo dokumentu skaitu un nosakot, ka izglītības dokumenti jāiesniedz tikai gadījumā, ja pedagoga dati nav ievadīti VIIS. Tāpat Ministru kabineta noteikumos noteikta detalizētāka sertifikāta dublikātu izsniegšanas un atkārtota sertifikāta izsniegšanas (piemēram, vārda vai uzvārda maiņas dēļ) kārtība.

Ministru kabineta noteikumi veicinās gan VIIS par privātprakses pedagogiem iekļaujamās informācijas aktualizāciju, gan arī atvieglos izsniegto sertifikātu uzskaiti.

Baltijas valstu izglītības speciālisti diskutē par izglītības kvalitātes vērtēšanas sistēmu

2016. gada 6. un 7. septembrī Izglītības kvalitātes valsts dienesta (turpmāk – kvalitātes dienests) pārstāvji devās uz Viļņu, lai divos nozīmīgos pasākumos – augstākās izglītības kvalitātes novērtēšanas aģentūru sanāksmē un Baltijas Eiropas kvalitātes nodrošināšanas ietvarstruktūras (EQAVET) Nacionālo koordinācijas centru sanāksmē – ar Baltijas valstu izglītības jomas pārstāvjiem diskutētu par izglītības kvalitātes vērtēšanas sistēmu un tās pilnveides iespējām.

Baltijas EQAVET Nacionālo koordinācijas centru sanāksmē, kur piedalījās arī Lietuvas Izglītības un zinātnes ministrijas, Nacionālās skolu novērtēšanas aģentūras un Kvalifikāciju un profesionālās izglītības attīstības centra pārstāvji, katra dalībvalsts informēja par jaunākajām tendencēm izglītības kvalitātes vērtēšanā un dalījās pieredzē par EQAVET indikatoru ieviešanu nacionālajā izglītības kvalitātes vērtēšanas sistēmā. Kvalitātes dienests prezentēja izglītības iestāžu un izglītības programmu akreditācijas procesu regulējošos Ministru kabineta noteikumus, kas stāsies spēkā 2017. gada 1. janvārī, atzīmējot, ka noteikumos būs iestrādāti arī EQAVET indikatori un paredzēta izglītības iestāžu vadītāju novērtēšana. Latvijas pieredze pārējām Baltijas valstīm bija interesanta ar to, ka noteikti vienoti izglītības kvalitātes vērtēšanas kritēriji gan vispārējā, gan profesionālajā izglītībā. Turklāt profesionālās izglītības kvalitātes novērtēšanā aktīvi iesaistās Nozaru ekspertu padomes. Sanāksmes dalībnieki atzinīgi izteicās par būtisko uzsvaru uz pašvērtēšanu Latvijas izglītības iestāžu un izglītības programmu akreditācijas procesā, kā arī akreditācijas ekspertu kursu īstenošanu, kas nodrošina vienotu pieeju izglītības kvalitātes vērtēšanai visā valstī un visās izglītības iestādēs.

Lietuvas pārstāvji informēja, ka Lietuvas iestādes savas iekšējās kvalitātes pilnveidei visbiežāk izmanto kvalitātes vadības sistēmu ISO 9001:2008, kā arī atzina, ka līdz šim eksperti novērtējuši tikai daļu no profesionālās izglītības iestādēs īstenotajām izglītības programmām. Tā kā Lietuvā ir plāns sākt pirmsskolas izglītības iestāžu ārējo vērtēšanu, tā varētu būt nozīmīga pieredze arī Latvijas pirmsskolu izglītības speciālistiem. Savukārt Igaunijā profesionālās izglītības iestāžu akreditācijas process tiek īstenots par Eiropas fondu līdzekļiem, atšķirībā no Latvijas, kur akreditācijas procesu finansē skolas dibinātājs.

Tikšanās laikā dalībnieki diskutēja arī par mehānismiem profesionālās izglītības pieprasījuma apzināšanai darba tirgū un profesionālās izglītības iestāžu audzēkņu un absolventu apgūto prasmju izmantošanas iespējām darba vietās. Gan Latvijā, gan Lietuvā un Igaunijā šobrīd notiek profesionālās izglītības satura pārstrukturizācija, t.i. pāreja no priekšmetiskās mācību pieejas uz pieeju, kas balstās uz sasniedzamajiem rezultātiem.

Pēc sanāksmes varēja secināt, ka Baltijas valstīs pastāv atšķirības izglītības iestāžu un izglītības programmu veidos, kā arī profesionālās kvalifikācijas eksāmenu organizācijā, izglītības kvalitātes vērtēšanas kritērijos un lēmumu pieņemšanas kārtībā, tomēr visās valstīs izglītības kvalitātes vērtēšanai ir kopīgs mērķis nodrošināt kvalitatīvu un tiesisku izglītību.

Sanāksmes dalībnieki vienojās, ka nepieciešams pilnveidot atbalsta sistēmu profesionālajai izglītībai, veicinot sadarbību Baltijas valstu līmenī un starp Baltijas EQAVET Nacionālajiem koordinācijas centriem. 2017. gadā līdzīga sanāksme notiks Igaunijā, savukārt 2018. gadā Latvijā.

Kvalitātes dienesta pārstāvji abu sanāksmju laikā gūtās atziņas izmantos, īstenojot EQAVET un vienoto profesionālās izglītības kvalitātes rādītāju ieviešanu profesionālās izglītības kvalitātes nodrošināšanā.

Kvalitātes dienests vērtē mākslas zinātņu doktora grāda piešķiršanu Latvijas Universitātē

Izglītības kvalitātes valsts dienests turpina pārbaudi Latvijas Universitātē, vērtējot mākslas zinātņu doktora zinātniskā grāda piešķiršanas tiesiskumu.

Pārbaude notiek saskaņā ar izglītības un zinātnes ministra rīkojumu, kas saņemts pēc plašsaziņas līdzekļos izskanējušās informācijas par iespējamiem normatīvo aktu pārkāpumiem saistībā ar doktora zinātnisko grādu piešķiršanu Latvijas Universitātē.

Šobrīd Latvijas Universitāte ir apturējusi 2013.gada pavasarī uzsākto promocijas procesu un atcēlusi 2013.gadā 17.septembrī paredzēto promocijas darba aizstāvēšanu, kas, iespējams, liecina par to, ka mākslas zinātņu doktora grāda piešķiršanas procesā ir pieļautas nepilnības. Tā, piemēram, vēršoties Valsts Zinātniskās kvalifikācijas komisijā, Latvijas Universitāte ir lūgusi pieņemt izskatīšanai promocijas darbu mākslas zinātnes nozarē, nevis filoloģijā.

Kvalitātes dienests informē, ka jau pēc pārbaudes uzsākšanas, Latvijas Universitāte ir vērsusies Izglītības un zinātnes ministrijā, lūdzot veikt labojumus Studiju virziena akreditācijas lapas Nr. 212 pielikumā, lai Latvijas Universitātei, īstenojot doktora studiju programmu „Filoloģija”, būtu tiesības piešķirt arī mākslas zinātņu doktora zinātnisko grādu.

Kā liecina 2013.gada 12.augusta Studiju virziena akreditācijas lapas Nr. 212 pielikumā norādītais, tad Latvijas Universitātei ir tiesības piešķirt filoloģijas doktora zinātnisko grādu. Šajā dokumentā nav ietverta informācija par mākslas zinātņu doktora zinātniskā grāda piešķiršanu.

Lai izdarītu secinājumus par mākslas doktora zinātniskā grāda piešķiršanas tiesiskumu sākot no 2008.gada, Kvalitātes dienests līdz 23.septembrim turpinās vispusīgi un objektīvi izvērtēt informāciju, kura jau ir Kvalitātes dienesta rīcībā, kā arī pieprasīto un saņemto papildus informāciju no citām iestādēm.

Izglītības kvalitātes valsts dienests

ikvd@ikvd.gov.lv

67222504

Pilnveidojot informācijas ieguves sistēmu, mazinās priekšlaicīgas mācību pārtraukšanas riskus

Lai mazinātu priekšlaicīgas mācību pārtraukšanas (PMP) riskus, ir jāizveido visaptverošs obligātā izglītības vecuma bērnu izglītošanās monitorings pašvaldību un valsts līmenī. Tādēļ turpmāk būs jāapkopo informācija arī par piecus un sešus gadus veciem bērniem, kas nav reģistrēti nevienā izglītības iestādē. To paredz Izglītības kvalitātes valsts dienesta (kvalitātes dienests) sagatavotais un otrdien, 16. augusta valdības sēdē apstiprinātais noteikumu projekts “Grozījums Ministru kabineta 2009. gada 4. augusta noteikumos Nr. 871 “Obligāto izglītības vecumu sasniegušo bērnu uzskaites kārtība”.

Izglītības likuma 4. pantā noteikts, ka obligāta ir bērnu sagatavošana pamatizglītības ieguvei no piecu gadu vecuma un pamatizglītības iegūšana vai tās turpināšana līdz 18 gadu vecumam. Savukārt Ministru kabineta noteikumi Nr. 871 līdz šim noteica obligāto izglītības vecumu sasniegušo bērnu uzskaiti tikai no septiņu gadu vecuma, kad bērni parasti sāk apmeklēt skolu. Tā kā pašlaik Latvijā un Eiropā pastiprināta uzmanība tiek pievērsta PMP cēloņiem un to novēršanai, kvalitātes dienests izstrādājis vairākus Ministru kabineta noteikumu grozījumu projektus ar mērķi pilnveidot informācijas iegūšanu un apkopošanu PMP risku mazināšanai. Arī vienā no OECD rekomendācijām ieteikts uzlabot datu vākšanu un monitoringu tieši par pirmsskolas vecuma bērnu izglītības procesu.

Obligāto izglītības vecumu sasniegušo bērnu uzskaites kārtība saglabāta līdzšinējā, mainot tikai bērnu vecumu, par kuriem tiek apkopota informācija: Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde reizi ceturksnī sniedz informāciju par Latvijā deklarētiem obligātā izglītības vecuma bērniem; minētā informācija tiek salīdzināta ar Valsts izglītības informācijas sistēmas datiem par izglītības iestādēs reģistrētiem bērniem, iegūstot sarakstu ar bērniem, kas izglītības iestādēs nav reģistrēti; pašvaldības noskaidro bērnu atrašanās vietu un kārto jautājumu par viņu mācībām izglītības iestādēs, kvalitātes dienests reizi gadā apkopo pašvaldību ievadīto informāciju un izstrādā priekšlikumus politikas un normatīvo aktu izmaiņām, lai uzlabotu datu apkopšanu un bērnu atgriešanos izglītības procesā.

Kvalitātes dienests jau informēja, ka 2015./2016. mācību gadā kopējais izglītības iestādēs nereģistrēto bērnu skaits bija 15912, un lielākā daļa no tiem (12965) pēc pašvaldību sniegtās informācija atradās ārzemēs (plašāka informācija un apkopotie dati par obligātā izglītības vecuma bērniem, kuri nav reģistrēti nevienas izglītības iestādes sarakstā 2015./2016. mācību gadā, pieejama kvalitātes dienesta tīmekļa vietnē).

 

Ar apstiprināto noteikumu projektu “Grozījums Ministru kabineta 2009. gada 4. augusta noteikumos Nr. 871 “Obligāto izglītības vecumu sasniegušo bērnu uzskaites kārtība” var iepazīties Ministru Kabineta tīmekļa vietnē: http://tap.mk.gov.lv/lv/mk/tap/?pid=40393730&mode=mk&date=2016-08-16.

 

Informāciju sagatavoja:

Izglītības kvalitātes valsts dienesta

vecākā eksperte Jana Veinberga

tālr.28383507

e-pasts: prese@ikvd.gov.lv