Īstenojot pāreju uz izglītības ieguvi valsts valodā, jāveic grozījumi vidējās izglītības programmās

Līdz 2020. gada 30. aprīlim skolām jāveic grozījumi vispārējās vidējās izglītības mazākumtautību programmās un neklātienes programmās, lai nodrošinātu vidējās izglītības programmu atbilstību Izglītības likumā un jaunajā vispārējās vidējās izglītības standartā noteiktajām prasībām.

2020. gada 1. septembrī stāsies spēkā jaunais vispārējās vidējās izglītības standarts, kā arī Izglītības likuma 9. pantā noteiktā prasība nodrošināt valsts, pašvaldības un privātajās izglītības iestādēs izglītības ieguvi valsts valodā.

Tādēļ Izglītības kvalitātes valsts dienests aicina līdz 2020. gada 30. aprīlim Valsts izglītības informācijas sistēmā (VIIS) pieteikt licencēšanai jaunas vai izdarīt grozījumus esošajās vispārējās vidējās izglītības mazākumtautību programmās, nodrošinot pakāpenisku pāreju uz izglītības ieguvi valsts valodā 10., 11.klasē – 2020.gada 1.septembrī, 12.klasē – 2021.gada 1.septembrī.

 

Kā rīkoties?

Skola, kas īsteno mazākumtautību izglītības programmas:

Licencē jaunu izglītības programmu (pēc parauga vai autorprogrammu) atbilstoši normatīvā regulējuma izmaiņām, paredzot izglītības programmas pakāpenisku stāšanos spēkā

vai

Veic grozījumus līdz šim īstenotajā programmā, paredzot grozījumu pakāpenisku stāšanos spēkā.

Detalizētāka informācija: http://ejuz.lv/6a3m

 

Skola, kas īsteno izglītības programmas neklātienes vai tālmācības formā –

licencē katrai īstenošanas formai atsevišķu jaunu izglītības programmu.

Kā jālicencē paraugprogramma?

Skolai dati par licencējamo paraugprogrammu (atbilstoši Ministru kabineta noteiktajam paraugam) jāievada VIIS, atverot sadaļu “Programmas (licencēšana un akreditācija)”, izvēloties aktivizēt sadaļu “Jauna paraugprogramma” un aizpildot tajā nepieciešamo informāciju. Pēc datu ievadīšanas, informācija jāsaglabā, nospiežot “Saglabāt” un “Iesniegt IKVD”.

Izglītības programma tiek uzskatīta par licencētu brīdī, kad Izglītības kvalitātes valsts dienests VIIS ievadījis licencēšanas datumu, tādā veidā akceptējot izglītības programmas īstenošanu konkrētajā izglītības iestādē.

 

Kā jālicencē autorprogramma?

Autorprogrammu licencēšanai ir jāiesniedz iesniegums un izglītības programma (https://likumi.lv/ta/id/307157-visparejas-un-profesionalas-izglitibas-programmu-licencesanas-kartiba)

 

Uzmanību! Aicinām iesniegt iesniegumus autorprogrammu licencēšanai elektroniskā formātā, parakstītus ar elektronisko parakstu, pievienojot izglītības programmu.

 

Kā veikt grozījumus izglītības programmā?

Ar direktora rīkojumu apstiprinātie grozījumi izglītības programmā (ar mācību plānu) ir jāpievieno VIIS pie konkrētās licencētās izglītības programmas. Pēc tam jānosūta paziņojums par grozījumu veikšanu VIIS uz e-pasta adresi:

Ja izglītības programmas grozījumi būs veikti atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajam, Izglītības kvalitātes valsts dienests izdarīs ierakstu sadaļā “Piezīmes” pie konkrētās izglītības programmas. Gadījumā, ja pievienotajos dokumentos būs nepietiekamas ziņas, Izglītības kvalitātes valsts dienesta vecākais eksperts informācijas precizēšanai sazināsies ar izglītības iestādi.

 

Uzmanību!

Mācību plānus varēs ievadīt pēc VIIS funkcionalitātes pilnveides.

Izglītības likuma Pārejas noteikumu 71.punktā noteikts, ka izglītības iestādēm jānodrošina vidējās izglītības pakāpes izglītības programmu atbilstība likuma prasībām par izglītības ieguves valodu un iesniegšana licencēšanai līdz 2020. gada 30. aprīlim.

Izglītības kvalitātes valsts dienesta būtiskākie 2019. gadā paveiktie un 2020. gadā plānotie darbi

Izglītības kvalitātes dienests 2020. gadā turpinās 2019. gadā sākto darbu pie agrīnās brīdināšanas sistēmas izveides un ieviešanas izglītībā, īstenos nozīmīgas izmaiņas izglītības iestāžu un izglītības programmu akreditācijas norisē un izglītības kvalitātes vērtēšanā un pabeigs akreditācijas kritēriju reformu, samazinot kritēriju skaitu un iekļaujot tajos arī izglītības iestādes vadītāja profesionālās darbības novērtēšanu. Projektā “PuMPuRS” 2020. mērķis ir ilgtspējīga atbalsta sniegšana skolēniem ar priekšlaicīgas mācību pārtraukšanas risku.

2019. gadā paveiktais

Izglītības kvalitātes valsts dienests (kvalitātes dienests) 2019. gadā reģistrējis 703 bērnu uzraudzības pakalpojuma sniedzējus (auklītes), 99 izglītības iestādes (tai skaitā reorganizētas), no reģistra svītrojis 74 likvidētas vai reorganizētas izglītības iestādes, reģistrējis 1599 psihologus, izsniedzis 1259 psihologu sertifikātus. Kvalitātes dienestā arī licencētas 809 vispārējās izglītības un profesionālās izglītības programmas, akreditētas 112 vispārējās izglītības iestādes un 351 vispārējās izglītības programmas, 195 vidējās, pamata profesionālās izglītības un arodizglītības programmas un 434 profesionālās pilnveides un profesionālās ievirzes izglītības programmas, novērtēta 204 izglītības iestāžu vadītāju, t.sk. 29 pirmsskolas izglītības iestāžu vadītāju profesionālā darbība.

Līdz 2019. gada decembra vidum[1] kvalitātes dienestā saņemti un izskatīti 540 iesniegumi (sūdzības) (2018.gadā – 660), veiktas 290 pārbaudes (2018.gadā – 345), izskatītas 10 administratīvā pārkāpuma lietvedības (2018.gadā – 18). Iesniegumu saturā un struktūrā, salīdzinot ar citiem gadiem, lielu izmaiņu nav – pārsvarā iesniegumus iesniedz izglītojamo vecāki, visvairāk iesniegumos ir minētas vispārējās izglītības iestādes, visbiežāk iesniegumi tiek saņemti par pedagogu darbu, skolēnu mācību sasniegumu vērtēšanu, kā arī drošības jautājumiem.

Kvalitātes dienests 2019. gadā aktīvi iesaistījās izglītības kvalitātes monitoringa sistēmas izveidē (ESF projekts Nr.8.3.6.2/17/I/001 “Ieviest izglītības kvalitātes monitoringa sistēmu”), to saskaņojot ar plānoto akreditācijas kritēriju struktūru, daudz tika strādāts ar akreditācijas ekspertiem, gatavojoties jaunā izglītības satura ieviešanai. Tāpat kā citus gadus, sniedzot atbalstu izglītības iestādēm un lai nodrošinātu vienotu pieeju izglītības kvalitātes vērtēšanai, kvalitātes dienests iesaistījās profesionālās pilnveides programmu īstenošanā izglītības iestāžu vadītājiem, kā arī akreditācijas ekspertiem vispārējā un profesionālajā izglītībā.

2020. gadā plānotais

2020. gadā plānotas nozīmīgas izmaiņas izglītības iestāžu un izglītības programmu akreditācijas norisē un izglītības kvalitātes vērtēšanā ar mērķi nākotnē pārvēst izglītības kvalitātes vērtēšanas procesu par skolu kvalitātes vadības sistēmu. 2020. gadā tiks pabeigta akreditācijas kritēriju reforma, samazinot kritēriju skaitu un iekļaujot tajos arī izglītības iestādes vadītāja profesionālās darbības novērtēšanu. Plānots arī veidot nopietnāku uzraudzību pār to, kā skolas ievieš akreditācijā izteiktās būtiskākās rekomendācijas izglītības kvalitātes uzlabošanai.

2020. gadā kvalitātes dienests turpinās jau 2019. gadā sākto darbu pie agrīnās brīdināšanas sistēmas izveides un ieviešanas izglītībā. Agrīnās brīdināšanas sistēmas mērķis ir izveidot instrumentu izglītības iestāžu paškontrolei un izglītības kvalitātes regulāram ārējam monitoringam, lai uz izmaiņām izglītības kvalitātē varētu reaģēt nekavējoties, negaidot kārtējo skolas vai izglītības programmas akreditāciju. 2019. gadā kvalitātes dienests definēja 10 agrīnās brīdināšanas indikatorus, kas varētu liecināt par izglītības kvalitātes problēmām izglītības iestādē (piemēram, otrgadnieku īpatsvars, ilgstošu neattaisnotu kavētāju daudzums, pedagoģiskā personāla mainība u.c.). Šo indikatoru datu apkopšana un analīze veidos pamatu kvalitātes dienesta turpmākajai rīcībai un iesaistei izglītības kvalitātes uzlabošanā konkrētā iestādē. Kvalitātes dienests plāno sākt agrīnās brīdināšanas sistēmas izmantošanu no 2020. gada septembra.

Lai paaugstinātu akreditācijas ekspertu atbildību par savu darbu un izglītības kvalitātes vērtēšanas profesionalitāti, 2020. gadā turpināsies arī darbs pie akreditācijas ekspertu izglītošanas. Tāpat kvalitātes dienests piedāvās profesionālās pilnveides kursus pašvaldības izglītības speciālistiem, skolu direktoriem un viņu vietniekiem.

Projekts “PuMPuRS”

Kvalitātes dienests no 2017. gada īsteno ESF projektu Nr.8.3.4.0/16/I/001 “Atbalsts priekšlaicīgas mācību pārtraukšanas samazināšanai” – “PuMPuRS”. 2020. gada mērķis projektā “PuMPuRS” ir ilgtspējīga atbalsta sniegšana skolēniem ar priekšlaicīgas mācību pārtraukšanas risku. Līdz ar to arvien lielāks uzsvars tiek likts uz atbalstošas mācību vides veidošanu, kā arī skolotāju un atbalsta personāla spējām atpazīt priekšlaicīgas mācību pārtraukšanas riskus un tos novērst. Arī 2020. gadā turpināsies supervīziju un darbnīcu organizēšana skolās un pašvaldībās, notiks semināri jaunajiem sadarbības partneriem, reģionālās konferences un jaunatnes iniciatīvu projektu konkursi. 2020. gadā plānots arī īstenot starpposma pētījumu projekta darbības ietekmes novērtēšanai.

[1] Dati par sūdzībām apkopoti līdz decembra vidum, līdz ar to galīgais skaits varētu būt lielāks.

Vairāk nekā 20 000 skolēnu Latvijā jau saņēmuši projekta PuMPuRS atbalstu, lai nepārtrauktu mācības pirms laika

Kopš 2017. gada Latvijā tiek īstenots Eiropas Sociālā fonda projekts PuMPuRS* ar mērķi – samazināt to skolēnu skaitu, kuri priekšlaicīgi pamet mācības. Laika posmā no projekta sākuma līdz 2019. gada beigām projektā PuMPuRS ir iesaistījušās vairāk nekā 500 izglītības iestādes. Šajā laika posmā kopumā izveidoti virs 30 000 individuālā atbalsta plānu**. To ietvaros sniegts atbalsts skolēniem ar identificētiem mācību pārtraukšanas riskiem.

Izglītības iestāžu darbinieki, kuri ikdienā strādā ar projektā iesaistītajiem skolēniem, norāda, ka lielai daļai jauniešu ir uzlabojies psihoemocionālais stāvoklis – šie skolēni ir sākuši justies drošāk, kas savukārt viņiem palīdz celt pašapziņu un iekļauties vienaudžu kolektīvā.

Projekta ietvaros no 2019. gada septembra līdz 2020. gada februārim tiek veikts projekta Starpposma pētījums***, lai noskaidrotu ietekmi un sasniegtos rezultātus attiecībā uz priekšlaicīgu mācību pārtraukšanu. Starpposma pētījuma ietvaros uz šo brīdi ir veiktas trīs apjomīgas aptaujas – pašvaldībās (aptaujā piedalījās 64 pašvaldību pārstāvji), izglītības iestādēs (936 izglītības iestāžu pārstāvji), kā arī veikta skolēnu vecāku aptauja, kurā piedalījās 2004 vecāki. Vairāk nekā 80% visās aptaujāto grupās atzīst, ka projekta PuMPuRS ietekme ir ļoti nozīmīga un sniedz būtisku atbalstu skolēniem.

Aplūkojot izglītības iestāžu iesaistes dinamiku līdz 2019. gada jūlijam, secināms, ka iesaistīto iestāžu skaits kopš projekta sākuma 2017. gada I semestrī ir pieaudzis 2.6 reizes – no 163 izglītības iestādēm 2017. gada II semestrī līdz 438 izglītības iestādēm 2019. gada jūlijā. Svarīgi minēt, ka pēdējo trīs mēnešu laikā, projekta īstenošanas piektajā semestrī (2019. gada septembris, oktobris un novembris), papildus projektā jau esošajām izglītības iestādēm atbalstu skolēniem sniedz vēl 90 izglītības iestādes, palīdzot mazināt dažādus riskus vēl 6409 skolēniem, kas mācās šajās izglītības iestādēs. Kopumā projekta atbalstu līdz šim brīdim ir saņēmuši vairāk nekā 20 000 skolēnu.

Visbiežāk projekta ietvaros sniegtais atbalsts ir saistīts ar dažāda veida konsultācijām – gan mācību priekšmetu konsultācijas, gan dažādu iesaistīto speciālistu, piemēram, skolas psihologa, sociālā pedagoga, klases audzinātāja u.c. konsultatīvais atbalsts. 2018./2019. mācību gadā konsultācijas un konsultatīvais atbalsts veidoja gandrīz 4/5 daļas, jeb 74% no individuālā atbalsta pasākumiem kopā. Otra atbalsta pasākumu grupa, ko saņem mērķa grupas izglītojamie, ir ekonomiskais atbalsts. Tā ietvaros skolēniem tiek apmaksātas sabiedriskā transporta izmaksas nokļūšanai uz un no mācības iestādes, ēdināšana, naktsmītnes, individuālie mācību līdzekļi u.c.

2018./2019. mācību gadā kopumā psihologi projektā iesaistītajās izglītības iestādēs ir snieguši atbalstu 17 063 stundu garumā (12 053 h – vispārizglītojošās izglītības iestādēs, 5010 h – valsts profesionālajās izglītības iestādēs), konsultatīvo atbalstu no sociālā pedagoga 2018./2019. mācību gadā skolēni saņēmuši vairāk nekā 12 000 stundu garumā (10 053 h vispārizglītojošās izglītības iestādēs, 2134 h valsts profesionālajās izglītības iestādēs).

Aplūkojot mācību priekšmetus, kuros skolēniem sniegts atbalsts 2018./ 2019. mācību gada II semestrī, pirmajā vietā gan vispārizglītojošās, gan profesionālajās izglītības iestādēs ir matemātika ar kopumā 52 874 konsultāciju stundām. Otrajā vietā sniegto konsultāciju skaita ziņā ir latviešu valoda, kur konsultācijās skolēni un priekšmeta pedagogi pavadījuši 25 823 stundas. Trešā vieta – angļu valodas konsultācijām, tajās kopumā pavadītas 11 647 stundas.

Visbiežāk minētā risku grupa, kas kļuvusi par iemeslu skolēna iesaistīšanai projektā – ar mācību vidi un izglītības iestādi saistītie riski (74% no visiem atbalsta pasākumiem saistīti ar šo risku grupu), kas sevī ietver grūtības mācību satura apguvē (48.4%), zemus mācību sasniegumus (17%), iekavētā mācību satura apguvi(15.2%), uzvedības problēmas (4.1%), valodas barjeru (3.6%), neattaisnotus mācību kavējumus (3%).

Otra risku grupa, kas visbiežāk tiek norādīta par pamatu atbalsta sniegšanai – ekonomiskie riski (21% no visiem atbalsta pasākumiem). Ekonomiskie riski lielākoties saistīti ar nepietiekamiem finansiālajiem resursiem pamatvajadzību nodrošināšanai, apgrūtinātu nokļūšanu izglītības iestādē, nespēju ģimenē nodrošināt individuālo mācību līdzekļus u.c.

Sociālās vides un veselības risku grupā, kas sastāda 5% no visiem atbalsta pasākumiem, visbiežāk minētie riski ir (16.1%), speciālās vajadzības (16.1%), slims vecāks vai cits tuvinieks (13.5%), grūtniecība un/vai mazs bērns(10.7%). Ar ģimeni saistītie riski visbiežāk tiek skaidroti ar konfliktējošām attiecībām skolēna ģimenē (20.3%), kā arī vecāku atbalsta trūkumu mācību procesā(14.3%), vecāku darbu citā pilsētā/valstī(13.1.%) un vecāku atkarības problēmām (8.4%).

Kā atzīst vecāki, kuru bērni ir iesaistīti projektā un saņem atbalstu – dalība projektā palīdz bērnam uzlabot sekmes un apgūt mācību vielu, tāpat daļa vecāku norāda, ka komunikācija par projekta aktivitātēm ar bērniem ir pozitīvi iespaidojusi kopējo komunikāciju ar bērnu vai aizbilstamo.

Projekta ietvaros skolēni var iesaistīties arī jaunatnes iniciatīvu projektos, kas, izmantojot dažādas neformālās izglītības aktivitātes, palīdz uzrunāt un atbalstīt priekšlaicīga mācību pārtraukšanas riska grupas jauniešus. Šobrīd, tuvojoties gada izskaņai, jau ir apstiprināti 176 jaunatnes iniciatīvu projekti, kas tiek īstenoti 52 pašvaldībās. Nākamā jaunatnes iniciatīvu projektu konkursu kārta tiek plānota 2020. gada februārī.

 

*PuMPuRS – Izglītības kvalitātes valsts dienesta īstenotais Eiropas Sociālā fonda projekts Nr.8.3.4.0/16/I/001 “Atbalsts priekšlaicīgas mācību pārtraukšanas samazināšanai”. Projekta īstenošana notiek visos Latvijas reģionos laika posmā no 2017. gada 15. marta līdz 2022. gada 31. decembrim, ar mērķi samazināt priekšlaicīgu mācību pārtraukšanu, īstenojot preventīvus un intervences pasākumus.

**Individuālā PMP riska mazināšanas plāns (IAP) – indivīda specifiskajām problēmām atbilstošs atbalsta vai intervences pasākuma plāns, kas ir saskaņots gan ar izglītojamo, gan ar viņa likumiskajiem pārstāvjiem, un ietver individuālā plāna izstrādi izglītojamajam, speciālistu, piemēram, psihologa, sociālā pedagoga, skolotāja palīga, logopēda u.c. konsultācijas, t.sk. atbalstu krīzes situācijā, skolas brīvlaikos, papildu konsultācijas mācību priekšmetos.

***Starpposma pētījums – Eiropas Sociālā fonda projekta Nr.8.3.4.0/16/I/001 “Atbalsts priekšlaicīgas mācību pārtraukšanas samazināšanai” ietekmes pušu iesaistes, informētības un starprezultātu novērtējuma pētījums, ko veic SIA “Dynamic University”, sadarbībā ar SIA “Publiskās identitātes grupa” un kopumā aptver 27 mēnešus no visa projekta norisei paredzētā perioda (kopumā 69 mēneši).

 
Informāciju sagatavoja:
Liene Bērziņa
E-pasta adrese: liene.berzina@834.ikvd.gov.lv
Tālr.: 28670057
www.pumpurs.lv
https://www.facebook.com/pumpurs.lv/

Publicēts Psihologu sertifikācijas padomes darbības pārskats par 2018./2019. gadu

Psihologu sertifikācijas padome ir sagatavojusi un publicē pārskatu par savu pirmo darbības gadu.

Pirmajā darbības gadā galvenās prioritātes bija psihologu profesionālās darbības regulējuma – Psihologu likuma ieviešana, psihologu reģistrācijas un sertifikācijas procesa uzsākšana, psihologu iekšējā regulējuma izstrāde un informēšana par normatīvo regulējumu psihologu sabiedrībā.

Pārskatā ir atspoguļoti Psihologu sertifikācijas darbības galvenie rezultāti un plāni nākamajam gadam, kā arī pirmā informācija par Latvijas Republikā reģistrētiem un sertificētiem psihologiem.

Psihologu sertifikācijas padome ir psihologu profesionālās darbības izvērtēšanas un uzraudzības institūcija, kas tika izveidota 2018. gada jūnijā ar izglītības un zinātnes ministra rīkojumu.

Psihologu sertifikācijas padomes darbības pārskats

Apstiprina jaunu iepriekš sodītu personu izvērtēšanas kārtību atļaujai strādāt par pedagogu

Otrdien, 3. septembrī Ministru kabinets apstiprinājis Izglītības kvalitātes valsts dienesta un Izglītības un zinātnes ministrijas sagatavoto noteikumu projektu “Kārtība, kādā tiek izvērtēta personas atbilstība pedagoga amatam”. Noteikumos paplašināts to cilvēku loks, kuri var saņemt atļauju strādāt par pedagogu un pilnveidota līdzšinējā iepriekš sodīto personu izvērtēšanas un atļaujas strādāt par pedagogu izsniegšanas kārtība, kā arī noteikta kārtība, kādā izglītības iestādes vadītājs pārliecinās, vai uz personu nav attiecināmi ierobežojumi strādāt par pedagogu.

Lai pārliecinātos, ka uz pedagogiem neattiecas normatīvajos aktos noteiktie ierobežojumi, izglītības iestādei pirms pedagoga pieņemšanas darbā un turpmāk reizi gadā jāpieprasa informācija Iekšlietu ministrijas Informācijas centra sodu reģistram, ja Valsts izglītības informācijas sistēmā (VIIS) parādās atzīme, ka tāda izziņa nepieciešama. Pedagogu atbilstību normatīvajam regulējumam arī turpmāk uzraudzīs Izglītības kvalitātes valsts dienests (kvalitātes dienests), kurā izveidota Iepriekš sodīto personu izvērtēšanas komisija. Šajā komisijā darbojas vairāku valsts pārvaldes iestāžu (Valsts policijas, prokuratūras, Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas, Izglītības un zinātnes ministrijas), kā arī pedagogu un vecāku nevalstisko organizāciju pārstāvji.

Jaunie noteikumi paredz, ka turpmāk lēmumu atļaut strādāt par pedagogu pieņems Iepriekš sodīto personu izvērtēšanas komisija, bet, lai mazinātu administratīvo slogu, papīra veida atļaujas vairs netiks izsniegtas, informāciju ievadot VIIS. Papildināti arī kritēriji, kurus Iepriekš sodīto personu izvērtēšanas komisija ņems vērā izvērtējuma laikā. Liela uzmanība tiks pievērsta tam, vai pedagogs spēj pildīt Izglītības likumā noteiktos pedagoga vispārīgos pienākumus, kā arī attieksmei pret izdarīto noziedzīgo nodarījumu.

Ministru kabineta noteikumi izstrādāti atbilstoši Satversmes tiesas 2017. gada 24. novembra spriedumam, kurš stājās spēkā 2018. gada 1. jūnijā un grozījumiem Izglītības likumā, kur noteikts, ka turpmāk jebkurai iepriekš sodītai personai ir tiesības tikt izvērtētai un saņemt atļauju strādāt par pedagogu. Pirms tam kvalitātes dienestam nebija tiesību izsniegt atļauju par smagu un sevišķi smagu noziegumu sodītām personām.

Lai informētu visas izglītības iestādes par pieņemtajiem noteikumiem, kvalitātes dienests paredzējis izsūtīt izglītības pārvaldēm informatīvu vēstuli, skaidrojot notikušās izmaiņas.

 

Informācijai: Izglītības likuma 50. panta pirmajā daļā noteikts, ka par pedagogu nedrīkst strādāt  persona, kas sodīta par tīša noziedzīga nodarījuma izdarīšanu (neatkarīgi no sodāmības dzēšanas vai noņemšanas), izņemot gadījumu, kad pēc sodāmības dzēšanas vai noņemšanas Izglītības kvalitātes valsts dienests izvērtējis, vai tas nekaitē izglītojamo interesēm, un atļāvis šai personai strādāt par pedagogu.

Projekts PuMPuRS aicina ciemos festivālā LAMPA

 

Kvalitātes dienesta īstenotais ESF projekts Nr.8.3.4.0/16/I/001 “Atbalsts priekšlaicīgas mācību pārtraukšanas samazināšanai” PuMPuRS gaidīs ciemos 29. jūnijā sarunu festivālā LAMPA. Tur Swedbank Izglītības skatuvē no 15:30–16:30 kopā ar ekspertiem un improvizācijas teātra aktieriem varēs piedzīvot interaktīvu, emocijas un pārdomas raisošu diskusiju ar spēles elementiem: “Esi drosmīgs. PAMANI. IEKLAUSIES. ATBALSTI”. Diskusijā piedalīsies projekta vecākā eksperte Dace Medne, pusaudžu atbalsta persona, klīniskais psihologs – Miks Valters, kā arī improvizācijas teātra aktieri  Rihards Sniegs un Elīna Geida. Sīkāka informācija tīmekļa vietnes projekta sadaļā.

Projekta “PuMPuRS” birojam mainījusies adrese

Uzmanību!

No 2019. gada 3. jūnija Eiropas sociālā fonda projekta Nr.8.3.4.0/16/I/001 “Atbalsts priekšlaicīgas mācību pārtraukšanas samazināšanai” – PuMPuRS – birojs atrodas Rīgā, Doma laukumā 8A, 7. stāvā.

Apstiprina jaunu vispārējās izglītības un profesionālās izglītības programmu licencēšanas kārtību

 

Otrdien, 28. maijā Ministru kabinets apstiprinājis jaunu vispārējās un profesionālās izglītības programmu licencēšanas kārtību. Izglītības kvalitātes valsts dienesta (kvalitātes dienests) izstrādāto Ministru kabineta noteikumu “Vispārējās un profesionālās izglītības programmu licencēšanas kārtība” mērķis ir pilnveidot līdzšinējo izglītības programmu licencēšanas procesu, mazinot administratīvo slogu, novēršot darbību un informācijas dublēšanos. Ministru kabineta noteikumi, ievērojot grozījumus Izglītības likumā un Vispārējās izglītības likumā, paredz izglītības programmu licencēšanas procesa vienkāršošanu, atsakoties no licences kā atsevišķa dokumenta un lēmumu par licencēšanu sagatavošanas. Kvalitātes dienests rakstveida dokumenta veidā sagatavo tikai personai nelabvēlīgos lēmumus vai lēmumus ar nosacījumu.

Plānojot īstenot vispārējās izglītības programmu atbilstoši paraugam, izglītības iestādei vairs nav jāiesniedz licencēšanai mācību plāns, iesniegums, apliecinājums par izglītības programmas īstenošanai nepieciešamajām telpām un materiāltehnisko nodrošinājumu, bet jāizmanto Valsts izglītības informācijas sistēmas (VIIS) iespējas.

Tāpat gadījumā, ja izglītības iestāde gada laikā pēc izglītības programmas licencēšanas nav uzsākusi tās īstenošanu vai ir pārtraukusi licencētas izglītības programmas īstenošanu, turpmāk izglītības iestāde pati varēs veikt atzīmi VIIS, ka izglītības programma netiek īstenota (nav aktīva). Savukārt, lai atjaunotu tiesības īstenot izglītības programmu, par kuru VIIS izdarīta minētā atzīme, attiecībā uz autorprogrammām izglītības iestādei būs jāveic atkārtots licencēšanas process (iesniedzot iesniegumu izglītības programmas licencēšanai), bet attiecībā uz noteiktajam paraugam atbilstošu izglītības programmu izglītības iestāde pati varēs atjaunot izglītības programmas īstenošanu, veicot atbilstošu atzīmi VIIS.

Ministru kabineta noteikumos arī noteiktas jaunas iesniegumu formas izglītības programmas licencēšanai un profesionālās izglītības programmas licencēšanai, vienlaikus ietverot tajās arī izglītības iestādes atzīmi ar apliecinājumu par izglītības programmas īstenošanai nepieciešamajām telpām un materiāli tehnisko līdzekļu nodrošinājumu, jo materiālo līdzekļu pamatojums un izvērtējums ir neatņemama izglītības programmas sastāvdaļa. Noteikumi arī paredz profesionālās izglītības programmas policijas darba jomā saskaņojamu ar Valsts policiju, savukārt ar skaistumkopšanu saistītās izglītības programmas, t.i., piemēram, izglītības programmas, kas paredz apgūt tetovēšanas, mikropigmentācijas, perforācijas (caurduršanas) manipulācijās, ir jāsaskaņo ar Veselības ministriju.

Līdz 30. aprīlim jāveic izmaiņas pirmsskolas izglītības un pamatizglītības programmās

Gatavojoties 2019./2020. mācību gadam un sākot pakāpenisku pāreju uz mācībām valsts valodā, izglītības iestādēm ir jānodrošina izglītības programmu atbilstība jaunajam normatīvajam regulējumam. Tādēļ Izglītības kvalitātes valsts dienests aicina līdz 2019. gada 30. aprīlim Valsts izglītības informācijas sistēmā (VIIS) pieteikt licencēšanai pirmsskolas izglītības programmas atbilstoši Ministru kabineta noteiktajam paraugam, kā arī izdarīt grozījumus pamatizglītības programmās.

Kāpēc tas jādara?

2019. gada 1. septembrī spēkā stāsies jaunās pirmsskolas izglītības vadlīnijas, kā arī Izglītības likuma 9. panta normas par izglītības ieguves valodu valsts, pašvaldības un privāto pirmsskolu īstenojamajās pirmsskolas izglītības un pamatizglītības programmās. Savukārt Izglītības likuma Pārejas noteikumu 70. punktā noteikts, ka izglītības iestādēm jānodrošina izglītības programmu atbilstība likuma prasībām par izglītības ieguves valodu un iesniegšana licencēšanai līdz 2019. gada 30. aprīlim.

Kam jādara?

  • Izglītības iestādēm, kas līdz šim īstenoja pirmsskolas izglītības autorprogrammas
  • Vispārējās izglītības iestādēm, kas īsteno pamatizglītības mazākumtautības programmas.

Kas jāizdara līdz 2019.gada 30.aprīlim?

1) Izglītības iestādēm, kas līdz šim īstenoja pirmsskolas izglītības autorprogrammas

Jāievada dati Valsts izglītības informācijas sistēmā (VIIS) par pirmsskolas izglītības programmas īstenošanu atbilstoši kādam no Ministru kabineta 2018. gada 21. novembra noteikumos Nr.716 “Noteikumi par valsts pirmsskolas izglītības vadlīnijām un pirmsskolas izglītības programmu paraugiem” noteiktajiem paraugiem.

Datus par licencējamo paraugprogrammu VIIS ievada, atverot sadaļu “Programmas (licencēšana un akreditācija)”, izvēloties aktivizēt sadaļu “Jauna paraugprogramma” un aizpildot tajā nepieciešamo informāciju. Pēc datu par izglītības programmu ievadīšanas, informācija jāsaglabā, nospiežot “Saglabāt” un “Iesniegt IKVD”.

Izglītības programma tiek uzskatīta par licencētu brīdī, kad kvalitātes dienests VIIS ievadījis licencēšanas datumu, tādā veidā akceptējot izglītības programmas īstenošanu konkrētajā izglītības iestādē.

2) Vispārējās izglītības iestādēm, kas īsteno mazākumtautību izglītības programmas

Pamatizglītībā izglītības iestādei atbilstoši attīstības plānā izvirzītajām prioritātēm ir jāveic grozījumi licencētajās mazākumtautību izglītības programmās, nosakot mācību priekšmetus, kurus apgūs latviešu valodā. Grozījumus veic, izvēloties vienu no valsts pamatizglītības standartā noteiktajām valodas lietojuma proporcijām:

  • ne mazāk kā 80 % apjomā no kopējās mācību stundu slodzes mācību gadā, ieskaitot svešvalodas un mācību priekšmetus, kas apgūstami mazākumtautības valodā un bilingvāli;
  • 1.–6.klasē ne mazāk kā 50% apjomā no kopējās mācību stundu slodzes mācību gadā, ieskaitot svešvalodas un mācību priekšmetus, kas apgūstami mazākumtautības valodā un bilingvāli un 7.–9. klasē ne mazāk kā 80 % apjomā no kopējās mācību stundu slodzes mācību gadā, ieskaitot svešvalodas un mācību priekšmetus, kas apgūstami mazākumtautības valodā un bilingvāli (2019. gada 1. septembrī stājas spēkā proporcijas attiecībā uz 1.–7.klasi).

Grozījumi izglītības programmā jāapstiprina ar direktora rīkojumu un jāpievieno šis dokuments (ar mācību plānu) VIIS pie konkrētās licencētās programmas. Par minēto grozījumu veikšanu VIIS izglītības iestādei ir jāpaziņo kvalitātes dienestam uz elektroniskā pasta adresi: dina.jekabsone@ikvd.gov.lv.

Ja izglītības programmas grozījumi būs veikti atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajam, kvalitātes dienests izdarīs ierakstu pie konkrētās izglītības programmas sadaļā – “Piezīmes”. Gadījumā, ja pievienotajos dokumentos būs nepietiekamas ziņas, kvalitātes dienesta vecākais eksperts informācijas precizēšanai sazināsies ar izglītības iestādi.

 

Notiks projekta PuMPuRS konferences pedagogu atbalstam

No 1. marta piecās Latvijas pilsētās notiks Izglītības kvalitātes valsts dienesta īstenotā Eiropas Sociālā fonda projekta *PuMPuRS konferences, kurās projekta dalībnieki pārrunās līdzšinējo projekta gaitu un ilgtspējīgas atbalsta sistēmas izveidi priekšlaicīgas mācību pārtraukšanas mazināšanai. Tomēr vislielākā vērība konferencēs tiks pievērsta tieši pedagogiem, pilnveidojot viņu kompetences atbalsta sniegšanā.

Projekts PuMPuRS jau otro gadu palīdz skolēniem un jauniešiem ar priekšlaicīgas mācību pārtraukšanas risku un, atzīmējot divu gadu darbu, konferencēs kopā sanāks visi projektā iesaistītie – pedagogi, atbalsta personāls, pašvaldību izglītības speciālisti, kā arī projekta eksperti un komanda no Izglītības kvalitātes valsts dienesta. 1. martā konference notiks Jelgavā, 5. martā – Rēzeknē, 7. martā – Rīgā, 26. martā – Cēsīs, 29. martā – Kuldīgā.

Konferenču laikā izglītības iestāžu pārstāvjiem būs iespēja līdzdarboties un runāt par būtiskākajiem priekšlaicīgas mācību pārtraukšanas riskiem, kā arī par to, kā skolēni, pašvaldības, mācību iestādes, skolotāji, vecāki un aizbildņi var sadarboties, lai nodrošinātu ilgtspējīgu atbalsta sniegšanas mehānisma izveidi un darbību.

Kā uzsver projekta “PuMPuRS” vecākā eksperte Kristīne Jozauska: “Konference ir iespēja sadarbībai. Projektā sadarbību vērtējam kā sociālu atbildību, kas ir kā nozīmīgākais ieguldījums ilgtspējīgā attīstībā! Konferences mērķis ir veicināt priekšlaicīgas mācību pārtraukšanas problēmsituāciju apzināšanos un rosināt to dziļāku izpēti un sasaisti ar citiem aspektiem, kas nosaka bērna labizjūtu skolā, ģimenē un sociālajā vidē. Kopā ar sadarbības partneriem centīsimies izstrādāt vienotu pieeju atbalsta pasākumu noteikšanai un prioritāšu izvirzīšanai.”

Konferenču sākumā dalībniekus uzrunās Izglītības kvalitātes valsts dienesta vadītāja Inita Juhņēviča, kā arī projekta vadītāja Inese Vilāne un pašvaldību pārstāvji, pēc tam būs iespēja noklausīties ekspertu lekcijas un piedalīties darbnīcās par skolotāju sadarbību ar vecākiem, konsultatīvā atbalsta sniegšanu, jaunatnes iniciatīvām, sadarbību kā sociālo atbildību. Konferences noslēgumā notiks paneļdiskusija par turpmāku projekta PuMPuRS integrēšanu reģionā.

*Eiropas Sociālā fonda projekts Nr.8.3.4.0/16/I/001 “Atbalsts priekšlaicīgas mācību pārtraukšanas samazināšanai” (PuMPuRS) tiks īstenots līdz 2022. gada 31. decembrim. Projekta mērķa grupa ir vispārizglītojošo skolu skolēni no 5. līdz 12. klasei, kā arī profesionālās izglītības iestāžu audzēkņi no 1. līdz 4. kursam. Projektu īsteno Izglītības kvalitātes valsts dienests sadarbībā ar pilsētu un novadu pašvaldībām un valsts profesionālās izglītības iestādēm. Kopš projekta sākuma 2017. gadā ir izveidoti vairāk nekā 13 200 individuālie atbalsta plāni. Projektā iesaistītas vairāk nekā 70 pašvaldības un 34 valsts profesionālās izglītības iestādes.

Vairāk informācijas sadaļā “ESF projekts PuMPuRS”.