Aktuāla informācija izglītības iestādēm un eksaminācijas centriem

Akreditācijas ekspertu komisijas ziņojumā norādīto ieteikumu ieviešana

Pamatojoties uz Ministru kabineta 2010.gada 14.septembra noteikumu Nr.852 „Kārtība, kādā akreditē vispārējās un profesionālās izglītības programmas, izglītības iestādes un eksaminācijas centrus” 27.punktu, izglītības iestādēm un eksaminācijas centriem līdz 2010.gada 1.decembrim bija jāinformē Izglītības kvalitātes valsts dienests par akreditācijas ekspertu komisijas ziņojumā norādīto ieteikumu ieviešanu. Akreditētajām izglītības iestādēm un eksaminācijas centriem, kuri līdz 2010.gada 1.decembrim nav iesūtījuši dienestam informāciju par akreditācijas ekspertu komisijas ziņojumā norādīto ieteikumu ieviešanu, minētā informācija ir steidzami jānosūta uz dienesta elektroniskā pasta adresi rekomendacijas@ikvd.gov.lv.

Veidlapas paraugs – Ekspertu komisijas ziņojumā norādīto ieteikumu ieviešana – paraugs

Izglītības kvalitātes valsts dienesta pārstāvju vizīte Ungārijā

Izglītības kvalitātes valsts dienesta pārstāvji laikā no 2011.gada 28.marta līdz 1.aprīlim viesojās Budapeštā (Ungārijā). Dienesta pārstāvji vizītes laikā tikās ar Ungārijas izglītības speciālistiem – Ungārijas Akreditācijas Komitejas pārstāvjiem, Nacionālo resursu ministrijas par izglītību atbildīgās nodaļas vadītāju un Latvijas vēstnieci Ungārijā Veroniku Erti, kā arī piedalījās 2.ikgadējā EQAVET (European Quality Assurance Reference Framework – Eiropas kvalitātes nodrošināšanas ietvarstruktūra) forumā.

Vizītes sākumā notika tikšanās ar Ungārijas izglītības speciālistiem – Ungārijas Akreditācijas Komitejas pārstāvjiem: Tiboru Šanto, Kristīni Rosnuju, kā arī ar Nacionālo resursu ministrijas par izglītību atbildīgās nodaļas vadītāju Šandoru Braši. Sarunu laikā tika noskaidrotas Ungārijas izglītības attīstības prioritātes un aktuālākiem virzieni, kā arī notika informācijas un viedokļu apmaiņa par Latvijas un Ungārijas izglītības sistēmām, to iekļaušanos kopējos Eiropas izglītības sadarbības procesos (t.sk. par mobilitātes iespējām, kvalifikāciju atzīšanu u.c.).

Iegūtā informācija liecina, ka pašreiz notiek Ungārijas izglītības strukturālās reformas. Šobrīd skaidri izkristalizējās izglītības centralizācijas procesi, kas ir vērsti uz valsts lomas un atbildības par izglītību palielināšanos (atsakoties no līdz šim decentralizētas izglītības pārvaldes sistēmas, pašvaldībām pārvaldot savas izglītības iestādes un atbildot par to kvalitātes vērtēšanu).

Tikšanās laikā tika prezentēta Ungārijas izglītības datu bāze, kur tiek apkopota informācija ne tikai par izglītības iestādēm, izglītības programmām (to pašvērtējumiem), pedagogiem, bet arī par katru izglītojamo, viņa vērtējumiem, attīstību utt. Pie tam katrai personai tiek piešķirts individuālais kods, lai varētu piekļūt šai datu bāzei un iegūtu informāciju par sevi (piemēram, izglītojama vidējie sasniegumi, to attīstība u.c.).

Ne mazāk nozīmīgas reformas šobrīd notiek Ungārijas augstākajā izglītībā, – uzsākot augstākās izglītības programmu nozaru akreditāciju, risinot jautājumus, kas saistās ar pārmaiņām augstākās izglītības sistēmas finansēšanā (sarežģītajos sociāli ekonomiskajos apstākļos samazinoties valsts finansēto studiju vietu skaitam) u.c. Vienlaikus dienesta pārstāvji tika informēti par valsts profesoru vēlēšanas / iecelšanas uzticēšanu valstij, valsts veikto akadēmiskā personāla ekspertīzes kārtību un pašreizējiem izaicinājumiem, nodrošinot augsti kvalificēta akadēmiskā personāla piesaisti un atjaunošanos, kā arī īstenojot cilvēkresursu attīstības politiku augstākajā izglītībā.

Dienesta delegāciju laipni uzņēma arī Latvijas vēstniece Ungārijā Veronika Erte. Sarunas laikā viņa apliecināja, ka Ungārijas izglītības sistēma šobrīd mainās. Šīs pārmaiņas tiek neviennozīmīgi vērtētas Ungārijas sabiedrībā, tomēr reformu īstenotāji cenšas sabalansēt dažādu grupu vajadzības un intereses, kā arī valsts ekonomiskās iespējas.

Vizītes otrā daļa bija veltīta dalībai 2.ikgadēja EQAVET (European Quality Assurance Reference Framework – Eiropas kvalitātes nodrošināšanas ietvarstruktūra) forumā. Foruma laikā tika prezentēts nacionālās profesionālās izglītības un apmācības kvalitātes vērtēšanas pieejas izstrāde rīks http://www.eqavet.eu/index.html un aktualizēti vairāki aspekti, kas ir būtiski Latvijas izglītības politikas, īpaši profesionālās izglītības politikas, veidošanā un lēmumu pieņemšanā:

1)      2010.gada Brīģes komunikē noteiktā izpildes plānošana un īstenošana;

2)      Sociālo partneru iesaiste (iesaistes paplašinājums) profesionālās izglītības un apmācības kvalitātes vērtēšanas procesos;

3)      Nacionālo kvalitātes vērtēšanas kontaktpunktu (atbalsta punktu) izveide katrā valstī, nodrošinot nepieciešamos resursus un veicinot kontaktpunktu sadarbību ar izglītības iestādēm, darba devējiem utt., attiecīgi veicinot kvalitātes kultūras profesionālajā izglītībā un apmācībā attīstību;

4)      Tika akcentēts, ka Baltijas valstis, t.sk. Latvija, nepiedalās QALLL – Mūžizglītības kvalitātes novērtēšanas tīkla sadarbībā, kas kopumā var kavēt šīs svarīgas izglītības jomas attīstību;

5)      Ir nepieciešams, lai izglītības kvalitātes vērtēšanai un izglītības kvalitātei lielāku uzmanību veltītu politikas veidotāji un lēmumu pieņēmēji, t.sk. paredzot nepieciešamos resursus un atbalstu (politiskā griba).

Sanāksmes laikā paustās atziņas un idejas tiks apspriestas arī EQAVET regulāro darba grupu sanāksmēs, attiecīgi precizējot dalībvalstu uzdevumus, lai līdz 2015.gadam izveidotu uz vienotiem principiem balstītu profesionālās izglītības un apmācības kvalitātes vērtēšanas sistēmu. Tai pat laikā foruma darbība apliecināja, ka arī sadarbības tīkla dalībnieku vidu nav vienprātības par profesionālās izglītības un apmācības vērtēšanas vienotu modeli, ir vēl daudz jādiskutē un jāsaskaņo viedokļi, bet pats galvenais – jāpanāk politiskais konsenss, iestrādājot EQAVET piedāvātos instrumentus dalībvalstu izglītības vērtēšanas sistēmās.

Dienesta pārstāvji aktīvi strādāja foruma darba grupās, piedaloties diskusijās un informējot par Latvijas pozīciju par EQAVET sadarbības un attīstības iespējām un pieredzi profesionālās izglītības vērtēšanā (akreditācijā), iegūstot informāciju par turpmākajiem Latvijas uzdevumiem EQAVET sadarbības ietvaros (t.i., par EQAVET tīmekļa vietnes http://www.eqavet.eu pilnveidi un pārskata par Latvijas profesionālās izglītības kvalitātes vērtēšanas sistēmas sagatavošanu līdz 2011.gada jūnijam).

Vizītes laikā gūtā informācija apliecināja, ka mūsdienu izglītības sistēmas attīstība nebūs veiksmīga, ja tiks ignorēti kopējie izglītības attīstības procesi, nenotiks regulāra sadarbība ar Eiropas valstīm un arī ja netiks pārstāvēts Latvijas viedoklis un pozīcija. Tādējādi iesāktais darbs EQAVET sadarbības ietvaros būtu turpināms, apliecinot arī Latvijas dalību kopējās Eiropas izglītības telpas veidošanās sadarbībā.

Izglītības kvalitātes valsts dienests un LIZDA vienojas par ciešāku sadarbību

Vakar, 2011.gada 5.oktobrī, atsaucoties Izglītības kvalitātes valsts dienesta (turpmāk – dienests) aicinājumam, Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (turpmāk – LIZDA) pārstāvji tikās ar dienesta vadību, lai pārrunātu aktuālos jautājumus izglītības kvalitātes nodrošināšanā, kā arī lai iepazītos ar LIZDA pārstāvju viedokļiem par dienesta darbību un vienotos par turpmāko sadarbību.

Sarunas dalībnieki bija vienisprātis, ka kvalitatīvas izglītības nodrošināšana ir prioritāte, tāpēc dienests vērsa uzmanību, ka pārbaudēm izglītības iestādēs ir preventīvs un atbalsta raksturs izglītības procesa un izglītības iestādes darbības tiesiskuma nodrošināšanā, nevis sodu piemērošana. Sekmējot Latvijas pedagogu kvalitatīvu darbu, dienesta skatījumā, inovatīvas pieejas un daudzveidīgas metodes mācību priekšmeta pasniegšanā ir īpaši atbalstāmas, tādēļ dienests vērtē ne tikai izglītības iestādes dokumentus, bet arī apmeklē mācību stundas, vērojot pedagogu darbu un sniedzot atgriezenisko saiti pedagoga un izglītības iestādes direktora darba pilnveidei.

Tikšanās laikā panākta vienošanās, ka kvalitatīvai un efektīvai izglītības procesa nodrošināšanai ir nepieciešama noteiktas dokumentācijas izstrāde, t.sk. mācību priekšmetu tematiskais plāns ir obligāts pedagoģiskā procesa organizēšanai nepieciešamais dokuments, tā saturu un noformēšanas prasības nosaka izglītības iestādes direktors, ņemot vērā normatīvajos aktos noteikto, kā arī izglītības programmā un mācību priekšmeta programmā ietverto saturu. Tādejādi ikviena izglītības iestāde var īstenot savu patstāvību minētā obligātā izglītības procesa dokumenta izstrādē un noformēšanā.

Vienlaikus dienests informēja par aktuālajiem pasākumiem uzraudzības jomā, t.sk. par īstenotajām pārbaudēm – „Mācību līdzekļu izmantošana vispārējās izglītības satura īstenošanā – atbilstības pārbaude” un „Vispārējās izglītības satura atbilstības pārbaude”.

Tikšanās dalībnieki aizsāka diskusiju par izglītības iestāžu un izglītības programmu akreditācijas aktuālajiem jautājumiem.

Dienests informēja par pozitīvajām izmaiņām akreditācijas regulējumā, kas pēc būtības ietver arī atsevišķus LIZDA ierosinājumus, piemēram, akreditācijas biežuma samazināšanu, pašvērtējumu publisko pieejamību, pašvaldību iespēju ierosināt akreditācijas. Tikšanās dalībnieki akceptēja, ka akreditācijas procesa īstenošanā atbalstāma skolēnu sasniegumu gan ikdienas darbā, gan valsts pārbaudes darbos ietveršana skolas kvalitātes novērtējumā.

Dalībnieki arī vienojās, ka ar kvalitātes vērtēšanas nodošanu izglītības iestāžu dibinātājiem netiktu piemēroti vienoti kvalitātes vērtēšanas principi valstī. Atšķirīgas izglītības iestāžu darbības vērtēšanas rezultātā nebūtu iespēja gūt priekšstatu par nepieciešamajiem preventīvajiem pasākumiem izglītības kvalitātes uzlabošanā. Turklāt, ja izglītības iestāžu dibinātāji kvalitātes uzraudzību īstenotu tikai caur pašvērtējumu ziņojumiem, akreditācijas process kļūtu necaurskatāms un formāls.

Dienests apliecināja, ka vēlas nodrošināt kvalitatīvu, vienotu (uz vienotiem principiem balstītu), caurspīdīgu akreditācijas procesu, kas ir vērsts uz izglītības iestādes darbības pilnveidi un kvalitātes attīstību.

Sarunas laikā dalībnieki vienojās, ka akreditācijas procesā jāsadarbojas ar izglītības iestādes dibinātāju, piemēram, izglītības iestāde saskaņo savu pašvērtējumu ar dibinātāju. LIZDA arī ierosināja dienestam, īstenojot tā darbību, ņemt vērā pedagogu darba specifiku un jo īpaši intensīvā darba periodā, piemēram, mācību gada sākumā un valsts pārbaudes darbu norises laikā. Dienests saņēma uzaicinājumu piedalīties 2011.gada 19.oktobra LIZDA informatīvajās dienās, kas arī veicinās turpmāku dienesta un LIZDA sadarbību un savstarpējo sapratni.

Pārrunājot šobrīd īstenoto izglītības politiku, kā vienu no problēmām puses atzina izglītības iestāžu vadītāju dažādo izpratni un sagatavotību izglītības jautājumu risināšanā, tāpēc LIZDA piekrita atbalstīt dienestu izglītības iestāžu vadītājiem paredzēto kursu organizēšanā, kuros skaidros gan par izglītības procesa nodrošināšanu, gan izglītības tiesību jautājumiem. Bez tā, jau tagad dienesta tīmekļa vietnē ir ievietota informācija par plānoto – tematisko pārbaužu metodikām, kā arī ir pieejama „Izglītības iestāžu, eksaminācijas centru darbības un izglītības programmu īstenošanas kvalitātes vērtēšanas metodika”, paraugi pašnovērtējuma ziņojumam un iesniegumam par akreditāciju, kā arī informācija par izglītību regulējošajiem normatīvajiem aktiem.

Dienesta skatījumā viens no valsts pienākumiem ir nodrošināt ne tikai visiem iedzīvotājiem pieejamu bezmaksas pamatizglītību un vidējo izglītību, bet arī garantēt, lai mācību saturs atbilstu valsts noteiktajiem izglītības standartiem, atbilstoši nodrošinot izglītojamajiem saturiski kvalitatīvas, izglītības standartiem atbilstošas stundas, radoša un inovatīva pedagoga vadībā, vienlaikus īstenojot valstī noteikto izglītības saturu.

IKVD: izglītības iestādes nenodrošina darbības nepārtrauktību

 

Izglītības kvalitātes valsts dienests (turpmāk – dienests), veicot pārbaudes 174 Latvijas vispārizglītojošajās skolās, konstatējis, ka 23 skolās netika nodrošināta darbības nepārtrauktība. Šīs skolas vasarā bija slēgtas, vai arī tajās nebija norīkots direktora pienākumu izpildītājs. Vairākās skolās direktora pienākumu izpildītājs nebija kompetents izglītības iestādes darbības jautājumos, t.sk., nepieciešamās informācijas sagatavošanā un sniegšanā.

Dienests visai bieži konstatējis, ka skolas direktoru vasarā aizvieto izglītības iestādes atbalsta personāls, piem., apkopējs, pavārs, u.tml. Vienā skolā direktoru aizvietoja skolai nepiederoša persona – darba praktizēšanas aktīvā nodarbinātības pasākuma stipendiāts (aktīvā nodarbinātības pasākuma mērķis ir bezdarbnieku fiziska darba iemaņu iegūšana un uzturēšana, veicot mazkvalificētus darbus, pašvaldību izveidotajās darba praktizēšanas vietās, ja dalība noteiktajā darba praktizēšanā rada sociālo labumu sabiedrībai). Jāsecina, ka visai apšaubāms ir šo aizvietotāju zināšanu un profesionālo kompetenču līmenis izglītības iestādes darbības nodrošināšanā, piemēram, izglītību apliecinošu dokumentu izsniegšanai un to dublikātu sagatavošanai, dažādu izziņu un ar skolas darbību saistītas informācijas sniegšanai esošajiem un topošajiem skolēniem, vecākiem un citiem interesentiem.

Dienesta skatījumā, skolas dibinātāja un direktora pienākums, nodrošinot skolas darbību sabiedrības interesēs un ievērojot labas pārvaldības principu, kā arī Valsts pārvaldes iekārtas likuma 33.pantā noteikto, ir noteikt katrā skolas direktora prombūtnes gadījumā kompetentu aizvietotāju. Tai pat laikā skolas direktors ir atbildīgs par izglītības iestādes darbību, līdz ar to viņa pienākumi ietver katra darbinieka zināšanu un profesionālās kompetences izvērtēšanu, lai aizvietošanas gadījumā, tas spētu nodrošināt atbilstīgu izglītības iestādes darbību.

No pārbaudēs konstatētā izriet, ka vairākās skolās iedzīvotājiem bija liegta iespēja saņemt izglītības pakalpojumus, to darbībā netika ievērotas iedzīvotājiem Satversmes 104.pantā noteiktās tiesības, vairāki Valsts pārvaldes iekārtas likuma 10.pantā noteiktie valsts pārvaldes principi, kā arī šā likuma 17.panta pirmajā daļā, 30.panta otrajā un 33.panta otrajā daļā noteiktais.

Skolām savā darbībā jāievēro labas pārvaldības princips un jānodrošina to nepārtraukta pieejamība. Ņemot vērā, ka normatīvajos aktos nav noteikta izglītības iestāžu vadītāju un darbinieku aizvietošanas kārtība, tad iestādes vadītāju aizvieto zemākā amatpersona vai iestādes vadītājs apstiprina aizvietošanas kārtību. Dienests vērš uzmanību, ka pārbaudēs konstatētā situācija skolās turpmāk nav pieļaujama.

Izglītības kvalitātes valsts dienesta pārstāvji piedalās CAPIVAL projektā

Laikā no 2011.gada 7.oktobra līdz 2.novembrim Latvijas Universitātes Pedagoģijas zinātniskajā institūtā notika projekta „Capitalizing on Validpack: going Europe wide – CAPIVAL” ekspertu tikšanās par izglītotāju neformālā un informālā izglītībā apgūtās psiholoģiski pedagoģiskās kompetences atzīšanas instrumentārija (VALDPACK) izvērtēšanu testēšanas procesā, kurā kā sadarbības partneri piedalījās arī Izglītības kvalitātes valsts dienesta pārstāvji.
Ekspertu un sadarbības partneru uzdevums bija piedalīties izglītotāju neformālā un informālā izglītībā apgūtās psiholoģiski pedagoģiskās kompetences atzīšanas instrumentārija testēšanā, adaptēšanas un izmantošanas iespēju izvērtēšanā Latvijā, balstoties uz detalizētu resursa struktūras un satura analīzi.
CAPIVAL projektā Izglītības kvalitātes valsts dienestu pārstāvēja Andra Šenberga (vadītāja vietniece – Licencēšanas un reģistru departamenta direktore), Ivans Jānis Mihailovs (Licencēšanas un reģistru departamenta direktora vietnieks) un Ineta Zepa (Licencēšanas un reģistru departamenta juriskonsulte).
VALDPACK testēšanā un izmantošanas iespēju izvērtēšanā piedalās arī citas valstis: Rumānija, Itālija, Vācija, Portugāle, Francija, Spānija, Nīderlande, Dānija, Bulgārija, Igaunija, Somija, Grieķija, Ungārija, Polija,  Lielbritānija u.c.

Plašāka informācija par projektu atrodama:
http://www.pzi.lu.lv/index.php?id=pzipetnieciba_inc6
http://www.lu.lv/zinas/t/8019/

Izglītības kvalitātes valsts dienests publicējis informatīvu materiālu izglītības iestādes vadīšanai

Izglītības kvalitātes valsts dienests ir sagatavojis un savā mājas lapā publicējis informatīvu materiālu izglītības iestāžu vadītājiem par rīkojumu izstrādāšanu un citu obligāti veicamo darbību dokumentēšanu izglītības iestādē, lai pilnveidotu un atbalstītu izglītības iestādes vadības procesus un veicinātu normatīvo aktu ievērošanu izglītības iestādē.

Materiālam ir rekomendējošs raksturs un tajā iekļautā informācija attiecas uz izglītojošās darbības pamataspektiem, neatbrīvojot izglītības iestādes vadītāju no citos normatīvajos aktos noteikto pienākumu izpildes, kā arī pienākuma sekot grozījumiem izglītību regulējošos normatīvajos aktos.

Informatīvā materiāla mērķis ir atbalstīt izglītības iestādes vadītājus izglītības iestādes vadīšanā, bet uzdevums ir sniegt pārskatu par obligātajiem vai iespējamajiem (izvērtējot izdošanas nepieciešamību un lietderības apsvērumus) rīkojumiem un darbībām, kuras atbilstoši ārējo normatīvo aktu prasībām ir jāizdod vai jāveic izglītības iestādes vadītājam.

Informatīvais materiāls izglītības iestāžu vadītājiem pieejams šeit.

Jauna izglītības iestāžu un izglītības programmu akreditācijas kārtība

Šī gada 18.septembrī stājās spēkā Izglītības kvalitātes valsts dienesta izstrādātie Ministru kabineta (MK) 14.septembra noteikumi Nr.852 „Kārtība, kādā akreditē vispārējās izglītības programmas, profesionālās izglītības programmas, izglītības iestādes un eksaminācijas centrus” un MK 2010.gada 14.septembra noteikumi Nr.851 „Noteikumi par Izglītības kvalitātes valsts dienesta sniegto maksas pakalpojumu cenrādi”.

 

MK noteikumi paredz vienotu akreditācijas kārtību un skaidri definētas kvalitātes prasības vispārējā izglītībā un profesionālajā izglītībā. Līdz šim normatīvie akti noteica atšķirīgu kārtību akreditācijai vispārējā izglītībā un profesionālajā izglītībā, kas liedza gūt vienotu priekšstatu par izglītības kvalitāti Latvijā.

 

MK noteikumi paredz, piemēram, iespēju īpašos gadījumos pagarināt akreditācijas termiņu līdz diviem gadiem, iespēju veikt kārtējo akreditāciju bez ekspertu komisijas darbības izglītības iestādē, ja izglītības iestādes darbs atbilst noteiktiem kvalitātes kritērijiem; nodrošināt iespēju elektroniski iesniegt iesniegumu akreditācijai; nodrošināt efektīvāku izglītības iestāžu un izglītības programmu novērtēšanas ekspertu darbību. Jaunais regulējums ļaus ietaupīt finanšu līdzekļus izglītības iestādēm un to dibinātājiem.

 

MK noteikumu izstrādei tika izveidota darba grupa, ietverot Izglītības un zinātnes ministrijas, Izglītības kvalitātes valsts dienesta, Kultūras ministrijas un sociālo partneru pārstāvjus. MK noteikumus atbalsta Latvijas darba devēju konfederācija, Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība, Latvijas Pašvaldību savienība, arodbiedrība ‘’Latvijas Izglītības vadītāju asociācija’’ un citi sociālie partneri.

 

Izglītības kvalitātes valsts dienests pateicas visiem MK noteikumu izstrādes darba grupas dalībniekiem, kas ieguldīja lielu darbu, lai izveidotu jauno izglītības iestāžu un izglītības programmu akreditācijas kārtību. Ir paveikts nozīmīgs darbs, jo izdevies mainīt līdzšinējo spēkā esošo atšķirīgo kārtību par profesionālās un vispārējās izglītības akreditāciju. Izveidojot skaidru un vienotu izglītības kvalitātes novērtēšanas sistēmu, kopīgiem spēkiem sperts svarīgs solis izglītības nozares attīstībā.

 

Informāciju sagatavoja: Ina Romāne

pārvaldes vecākā referente; tālrunis: 67358079, 28646469;e-pasts: ina.romane@ikvd.gov.lv

Izglītības kvalitātes valsts dienests ir izveidojis augstākās izglītības studiju programmu izvērtēšanas tīmekļa vietni

2011.gada septembra sākumā ir sācies semināru cikls augstākās izglītības studiju programmu direktoriem un augstākās izglītības iestāžu vadītājiem, kura mērķis ir informēt par Eiropas Sociālā fonda projekta „Augstākās izglītības studiju programmu izvērtēšana un priekšlikumi kvalitātes paaugstināšanai” (Vienošanās Nr.-2011/0012/1DP/1.1.2.2.1/11/IPIA/VIAA/001) norisi.

Lai Izglītības kvalitātes valsts dienests (turpmāk – Dienests) sekmīgi īstenotu projektu, augstākās izglītības iestādes sniedz vērtēšanai nepieciešamo informāciju un Dienests veic sniegtās informācijas apkopošanu un nodošanu ekspertiem. Projekta pamatā ir izveidota augstākās izglītības studiju programmu izvērtēšanas tīmekļa vietne (aispi.ikvd.gov.lv), kurā augstākās izglītības iestādēm jāievada studiju programmu vērtēšanai nepeiciešamo informāciju.

Dienesta prezentācija par informācijas ievades procesu, saturu un apkopošanu tīmekļa vietnē aispi.ikvd.gov.lv ir pieejama šeit.

Ārpus formālās izglītības sistēmas apgūto profesionālo kompetenču novērtēšanā eksaminēts pirmais pretendents

2011.gada 26.-27.jūnijā Izglītības kvalitātes valsts dienesta (turpmāk – Dienests) pārstāvis novērotāja statusā piedalījās pirmā pretendenta ārpus formālās izglītības sistēmas apgūto profesionālo kompetenču novērtēšanas eksāmenā. Profesionālās kvalifikācijas eksāmenu pavāra profesijā pretendentam organizēja Daugavpils Tirdzniecības skola.

Šis eksāmens tika organizēts Latvijā pirmajam pretendentam ārpus formālās izglītības sistēmas apgūto profesionālo kompetenču novērtēšanai izglītības iestādē, kurai Dienests ir deleģējis veikt šo uzdevumu. Šobrīd Dienesta deleģējumu īstenot ārpus formālās izglītības sistēmas apgūto profesionālo kompetenču novērtēšanu ir saņēmušas 8 profesionālās izglītības iestādes un pretendentiem tas paver jaunas iespējas apliecināt ārpus formālās izglītības iegūtās profesionālās kompetences.

Ārpus formālās izglītības sistēmas apgūto profesionālo kompetenču novērtēšanas pretendents eksāmenu kārtoja kopā ar Daugavpils Tirdzniecības skolas arodizglītības programmas „Ēdināšanas pakalpojumi” 24 izglītojamajiem un abās eksāmena daļās uzrādīja augstus rezultātus. Profesionālās kvalifikācijas eksāmena teorētiskajā daļā pretendents (no maksimāli iespējamiem 65 punktiem) ieguva 62 punktus, savukārt, praktiskajā daļā (no maksimāli iespējamiem 210 punktiem) ieguva 200 punktus, tādējādi, nokārtojot profesionālās kvalifikācijas eksāmenu ar augstu vērtējumu – 9 balles (teicami). Profesionālās kvalifikācijas eksāmens Daugavpils Tirdzniecības skolā tika organizēts atbilstoši Ministru kabineta 2007.gada 8.maija noteikumiem Nr.308 “Centralizēto profesionālās kvalifikācijas eksāmenu norises kārtība”.

Kā uzsvēra pretendents pēc eksāmena nokārtošanas: „Esmu gandarīts par savu rezultātu eksāmenā, jo dzīves laikā esmu ieguvis darba pieredzi strādājot ēdināšanas uzņēmumā, kā arī aktīvi izmantojot Daugavpils Tirdzniecības skolas sniegtās bezmaksas konsultācijas par pavāra profesijas standarta prasībām un profesionālās kvalifikācijas eksāmena norises gaitu”.

Pretendents ieguva valsts izglītības dokumentu – profesionālās kvalifikācijas apliecību, kas viņam noderēs tagadējā darba vietā un turpmākajā profesionālajā karjerā, kā arī viņš ieteica visiem nākamajiem pretendentiem nebaidīties un, izvērtējot savas profesionālās kompetences, izmantot iespēju apliecināt savas ārpus formālās izglītības sistēmas apgūtās profesionālās kompetences.

Neformālā izglītība ir ārpus formālās izglītības organizēta interesēm un pieprasījumam atbilstoša izglītojoša darbība, kuras novērtēšanas kārtību nosaka Ministru kabineta 2011.gada 22.februāra noteikumi Nr.146 „Kārtība, kādā novērtē ārpus formālās izglītības sistēmas apgūto profesionālo kompetenci”.

Izglītības kvalitātes valsts dienests publicējis akreditācijas ekspertu ziņojumus

Izglītības kvalitātes valsts dienests savā tīmekļa vietnē publicējis akreditācijas ekspertu komisijas 2011.gadā publicētos ziņojumus par veikto vispārējās un profesionālās izglītības iestāžu darbības un izglītības programmu īstenošanas kvalitātes vērtēšanu.
Ziņojumos ir pieejama gan vispārēja rakstura informācija par izglītības iestādi, gan analizētas izglītības iestādes darbības un izglītības programmu īstenošanas stiprās puses, gan sniegti ieteikumi izglītības iestādes darbības un izglītības programmu īstenošanas uzlabošanai, gan ietverts akreditācijas ekspertu komisijas priekšlikums par izglītības iestādes un izglītības programmu akreditāciju.

Ekspertu komisijas ziņojumi ir publicēti saskaņā ar 2010.gada 14.septembra Ministru kabineta noteikumu Nr.852 „Kārtība, kādā akreditē vispārējās un profesionālās izglītības programmas, izglītības iestādes un eksaminācijas centrus” 25.punktā noteikto.

Informatīvais materiāls pieejams šeit