Par ārpus formālo izglītību

Interese par ārpus formālo izglītību turpina pieaugt

Izglītības kvalitātes valsts dienests  uz 2012.gada 13.janvāri ir deleģējis 21 akreditētai profesionālās izglītības iestādei veikt valsts pārvaldes uzdevumu, t.i. ārpus formālās izglītības sistēmas apgūtās profesionālās kompetences novērtēšanu.

Kopumā šajā laikā iespēju profesionālās kompetences novērtēšanas ceļā profesionālās kvalifikācijas eksāmenu kārtot izvēlējušās 36 personas, no kurām 35 personas ir ieguvušas pavāra, grāmatveža, automehāniķa un lokomotīvju saimniecības tehniķa profesionālo kvalifikāciju.

Iespēja, profesionālās kompetences novērtēšanas ceļā iegūt profesionālo kvalifikāciju, ir pozitīvi novērtēta, jo motivē un nodrošina pretendentiem iespēju apliecināt savas profesionālās kompetences atbilstību konkrētās profesijas standarta prasībām.

Dienests aicina pretendentus, kuri vēlas apliecināt savu profesionālo kompetenci un iegūtu profesionālās kvalifikācijas apliecību, izmantot ārpus formālās izglītības piedāvātās iespējas. Pretendentam ir jāvēršas kādā no Dienesta atbilstoša deleģējuma saņēmušām profesionālās izglītības iestādēm, jāizmanto bezmaksas konsultāciju iespējas par konkrētā profesijas standarta prasībām un profesionālās kvalifikācijas eksāmenu norises kārtību, jāuzraksta iesniegums izglītības iestādei (jāpievieno maksājuma dokuments par profesionālās kvalifikācijas eksāmena kārtošanu) un jānokārto profesionālās kvalifikācijas eksāmens.

Šobrīd (ar Eiropas Sociālā fonda atbalstu) pretendentam, kurš ārpus formālās izglītības sistēmas apgūtās profesionālās kompetences novērtēšanas ceļā ir nokārtojis profesionālās kvalifikācijas eksāmenu un ieguvis profesionālās kvalifikācijas apliecību, ir iespēja atgūt savus ieguldītos līdzekļus. Līdz 2012.gada sākumam šo iespēju izmantoja 34 personas. Papildus informācija par ieguldīto līdzekļu atmaksāšanas iespējām un kārtību ir pieejama Dienesta tīmekļa vietnē www.ikvd.gov.lv, sadaļā „Ārpus formālā izglītība”, bet reģistrs ar Dienesta deleģējumu saņēmušajām profesionālās kompetences novērtēšanas institūcijām un iegūstamajām profesionālajām kvalifikācijām pieejams sadaļā „Reģistri.”

Sociālā fonda projekts

Izglītības kvalitātes valsts dienesta dalība Eiropas Sociālā fonda projekta „Augstākās izglītības studiju programmu izvērtēšana un priekšlikumi kvalitātes paaugstināšanai”

Vienošanās Nr. Nr.- 2011/0012/1DP/1.1.2.2.1/11/IPIA/VIAA/001

 

2011.gada 23.maijā Izglītības kvalitātes valsts dienests ir noslēdzis sadarbības līgumu ar Augstākās izglītības padomi par sadarbību Eiropas Sociālā fonda projekts „Augstākās izglītības studiju programmu izvērtēšana un priekšlikumi kvalitātes paaugstināšanai” Vienošanās Nr. Nr.-2011/0012/1DP/1.1.2.2.1/11/IPIA/VIAA/011 (turpmāk – projekts) īstenošanā.

Izglītības kvalitātes valsts dienests projekta ietvaros nodrošina augstākās izglītības studiju programmu vērtēšanai nepieciešamās informācijas noteikšanu, pieprasīšanu, saņemtās informācijas izvērtēšanu un apkopošanu, kā arī vērtēšanas rezultātu nodošanu. To izpilde ietver:

–          nodrošināt vērtēšanai nepieciešamās informācijas apjoma noteikšanu;

–          koordinēt Augstskolu akadēmiskā personāla reģistra pilnveidi;

–          veikt vērtēšanai nepieciešamās informācijas pieprasīšanu no Latvijas augstskolām un koledžām;

–          nodrošināt augstskolu un koledžu, kā arī citu institūciju sniegtās informācijas izvērtēšanu;

–          nodrošināt Augstskolu un koledžu, kā arī citu institūciju precizētās informācijas ievadīšanu pilnveidotā Augstskolu akadēmiskā personāla reģistrā;

–          nodrošināt Augstskolu akadēmiskā personāla reģistra satura pilnveidi, darbību un uzturēšanu;

–          savas kompetences ietvaros sniegt informāciju projektā iesaistītajiem ekspertiem un institūcijā par Augstskolu akadēmiskā personāla reģistra esošo informāciju.

Ar projekta mērķiem un plānotajiem rezultātiem var iepazīties Augstākās izglītības padomes tīmekļa vietnē: http://www.aip.lv/ESF_projekts.htm

 

Kontakti: Juris Zīvarts, tālrunis: 28395296, e-pasts: juris.zivarts@ikvd.gov.lv

Izglītības kvalitātes valsts dienests pilnveidos funkciju īstenošanu izglītības uzraudzībā

2011.gada 8.novembrī Ministru kabineta sēdē atbalstīts plāna projekts izglītības iestāžu uzraudzības un kontroles samazināšanai.

 Plāna projekts paredz noteikt Valsts izglītības informācijas sistēmu (turpmāk-VIIS) par primāro statistikas datu avotu, pielāgojot tās funkcionalitāti visu nepieciešamo statistikas datu uzkrāšanai, apkopošanai un apritei, kā arī noteikt izņēmuma gadījumus, kad var tikt pieprasīta papildu informācija un kurām iestādēm ir piešķirama pieeja sistēmai. Projekts arī paredz izvērtēt un precizēt normatīvo regulējumu, nosakot optimālu nepieciešamās statistiskās informācijas apjomu izglītības jomā, tās sniegšanas un apkopošanas kārtību, izmantojot VIIS, un arī tās publicēšanas kārtību un laiku. Tāpat svarīgi maksimāli saskaņot VIIS iesniedzamās informācijas apjomu un formu ar Centrālās statistikas pārvaldes iesniedzamo informāciju, kā arī izvērtēt iespējas paplašināt VIIS funkcionalitāti un izmantošanu, pielāgojot tās izmantošanu arī informācijas apkopošanai par visām augstākās izglītības iestādēm.

Plāna projekts izglītības iestāžu uzraudzības un kontroles samazināšanai arī paredz Izglītības un zinātnes ministrijai sadarbībā ar līdzatbildīgajām institūcijām sagatavot grozījumus normatīvajos aktos, optimizējot obligātās dokumentācijas apjomu pedagogu metodiskajā darbā (tai skaitā izvērtējot iespējas uzglabāt noteiktu informāciju tikai elektroniskā formā), lai padarītu pedagogu darba organizāciju efektīvāku un mazāk laikietilpīgu. Tāpat projekts paredz apkopot un regulāri aktualizēt visu nepieciešamo informāciju par prasībām, kas jāievēro visām izglītības iestādēm (piemēram, normatīvie akti, pārbaudes protokolu paraugi, pārbaužu metodoloģija, informācija par biežāk konstatētajiem pārkāpumiem, prasību skaidrojums, informācija par konstatētajiem pārkāpumiem izglītības iestādēs).

Plāna projekts izglītības iestāžu uzraudzības un kontroles samazināšanai izstrādāts, pamatojoties uz funkciju auditu, kas tika veikts atbilstoši Ministru prezidenta 2009.gada 17.novembra rīkojumam Nr.488 “Par funkciju audita grupu un funkciju audita veikšanu izglītības iestāžu uzraudzības jomā”, ar mērķi panākt efektīvāku izglītības iestāžu administratīvo funkciju veikšanai paredzēto līdzekļu izlietojumu, kurus varētu novirzīt izglītības kvalitātes paaugstināšanai. Funkciju audits notika šādās jomās – reģistrēšana, licencēšana un akreditācija; statistiskās informācijas pieprasīšana, apkopošana un uzglabāšana; izglītības iestāžu tiešā pārvaldība un satura uzraudzība un izglītības iestāžu administratīvā uzraudzība un kontrole.

Izglītības kvalitātes valsts dienestā dalās pieredzē par iestāžu darbības vērtēšanas metodiku

2011.gada 10. un 15.jūnijā Izglītības kvalitātes valsts dienests (turpmāk – Dienests) organizēja diskusijas par vispārējās izglītības un profesionālās izglītības iestāžu un izglītības programmu akreditācijas norisi.

 

Diskusijās piedalījās izglītības akreditācijas eksperti – izglītības iestāžu vadītāji un viņu vietnieki izglītības jomā, izglītības pārvalžu pārstāvji, satura un eksaminācijas speciālisti, kā arī darba grupu pārstāvji, kuri piedalījās Izglītības iestāžu, eksaminācijas centru darbības un izglītības programmu īstenošanas kvalitātes vērtēšanas metodikas (apstiprināta Izglītības un zinātnes ministrijā 2011.gada 24.maijā) izstrādāšanā un aprobācijā.

Abās diskusijās akreditācijas eksperti aktīvi apmainījās viedokļiem par Izglītības iestāžu, eksaminācijas centru darbības un izglītības programmu īstenošanas kvalitātes vērtēšanas metodikas aprobāciju. Diskusijas dalībnieki arī dalījās pieredzē par akreditācijas norises organizatorisko jautājumu risinājumiem, atbilstoši „Akreditācijas ekspertu komisijas nolikumam”, kas nosaka ekspertu komisijas darbību, kā arī sadarbību ar Dienestu.

Lai arī turpmāk rastu labākus risinājumus metodikas pilnveidei, gan akreditācijas norisei, gan ekspertu darba pilnveidošanai, gan Dienesta un izglītības iestāžu resursu efektīvākai izmantošanai, Dienests plāno turpināt šādas diskusijas, izvirzot jau konkrētus jautājumus, kuriem nepieciešama padziļināta analīze.

Kvalitātes vērtēšanas metodika ir veidota atbilstoši Ministru kabineta 2010.gada 14.septembra noteikumiem Nr.852 „Kārtība, kādā akreditē vispārējās un profesionālās izglītības programmas, izglītības iestādes un eksaminācijas centrus”.

Akreditācijas ekspertu komisijas, vērtējot izglītības iestāžu darbības un izglītības programmu īstenošanas kvalitāti izglītības iestādē darbojas, pamatojoties uz MK noteikumiem Nr.852, kā arī ievērojot Izglītības iestāžu, eksaminācijas centru darbības un izglītības programmu īstenošanas kvalitātes vērtēšanas metodiku un Akreditācijas ekspertu komisijas nolikumu.

Izglītības kvalitātes valsts dienestā viesojās Kocēnu novada izglītības iestāžu vadītāji

Vakar, 2011.gada 24.oktobrī, Izglītības kvalitātes valsts dienestā viesojās Kocēnu novada domes Izglītības pārvaldes pārstāvji un izglītības iestāžu vadītāji.

Tikšanās dalībnieki pārrunāja aktuālos jautājumus izglītības kvalitātes nodrošināšanā – statistiskās informācijas apkopošanas un sniegšanas procesā, t.sk. par dokumentu apriti, Valsts izglītības informācijas sistēmu, bērniem, kuri neapmeklē skolu, utt.

Vienlaikus tikšanās dalībnieki iepazinās ar aktuālajiem pasākumiem izglītības uzraudzības jomā, t.sk. par īstenotajām pārbaudēm, kā arī aktuālajiem jautājumiem izglītības iestāžu un izglītības programmu akreditācijā un licencēšanā.

Kocēnu novada domes Izglītības pārvalde pārrauga izglītības procesu sešos novados – Beverīnas, Burtnieku, Kocēnu, Mazsalacas, Naukšēnu un Rūjienas.

Aktuāla informācija izglītības iestādēm un eksaminācijas centriem

Akreditācijas ekspertu komisijas ziņojumā norādīto ieteikumu ieviešana

Pamatojoties uz Ministru kabineta 2010.gada 14.septembra noteikumu Nr.852 „Kārtība, kādā akreditē vispārējās un profesionālās izglītības programmas, izglītības iestādes un eksaminācijas centrus” 27.punktu, izglītības iestādēm un eksaminācijas centriem līdz 2010.gada 1.decembrim bija jāinformē Izglītības kvalitātes valsts dienests par akreditācijas ekspertu komisijas ziņojumā norādīto ieteikumu ieviešanu. Akreditētajām izglītības iestādēm un eksaminācijas centriem, kuri līdz 2010.gada 1.decembrim nav iesūtījuši dienestam informāciju par akreditācijas ekspertu komisijas ziņojumā norādīto ieteikumu ieviešanu, minētā informācija ir steidzami jānosūta uz dienesta elektroniskā pasta adresi rekomendacijas@ikvd.gov.lv.

Veidlapas paraugs – Ekspertu komisijas ziņojumā norādīto ieteikumu ieviešana – paraugs

Izglītības kvalitātes valsts dienesta pārstāvju vizīte Ungārijā

Izglītības kvalitātes valsts dienesta pārstāvji laikā no 2011.gada 28.marta līdz 1.aprīlim viesojās Budapeštā (Ungārijā). Dienesta pārstāvji vizītes laikā tikās ar Ungārijas izglītības speciālistiem – Ungārijas Akreditācijas Komitejas pārstāvjiem, Nacionālo resursu ministrijas par izglītību atbildīgās nodaļas vadītāju un Latvijas vēstnieci Ungārijā Veroniku Erti, kā arī piedalījās 2.ikgadējā EQAVET (European Quality Assurance Reference Framework – Eiropas kvalitātes nodrošināšanas ietvarstruktūra) forumā.

Vizītes sākumā notika tikšanās ar Ungārijas izglītības speciālistiem – Ungārijas Akreditācijas Komitejas pārstāvjiem: Tiboru Šanto, Kristīni Rosnuju, kā arī ar Nacionālo resursu ministrijas par izglītību atbildīgās nodaļas vadītāju Šandoru Braši. Sarunu laikā tika noskaidrotas Ungārijas izglītības attīstības prioritātes un aktuālākiem virzieni, kā arī notika informācijas un viedokļu apmaiņa par Latvijas un Ungārijas izglītības sistēmām, to iekļaušanos kopējos Eiropas izglītības sadarbības procesos (t.sk. par mobilitātes iespējām, kvalifikāciju atzīšanu u.c.).

Iegūtā informācija liecina, ka pašreiz notiek Ungārijas izglītības strukturālās reformas. Šobrīd skaidri izkristalizējās izglītības centralizācijas procesi, kas ir vērsti uz valsts lomas un atbildības par izglītību palielināšanos (atsakoties no līdz šim decentralizētas izglītības pārvaldes sistēmas, pašvaldībām pārvaldot savas izglītības iestādes un atbildot par to kvalitātes vērtēšanu).

Tikšanās laikā tika prezentēta Ungārijas izglītības datu bāze, kur tiek apkopota informācija ne tikai par izglītības iestādēm, izglītības programmām (to pašvērtējumiem), pedagogiem, bet arī par katru izglītojamo, viņa vērtējumiem, attīstību utt. Pie tam katrai personai tiek piešķirts individuālais kods, lai varētu piekļūt šai datu bāzei un iegūtu informāciju par sevi (piemēram, izglītojama vidējie sasniegumi, to attīstība u.c.).

Ne mazāk nozīmīgas reformas šobrīd notiek Ungārijas augstākajā izglītībā, – uzsākot augstākās izglītības programmu nozaru akreditāciju, risinot jautājumus, kas saistās ar pārmaiņām augstākās izglītības sistēmas finansēšanā (sarežģītajos sociāli ekonomiskajos apstākļos samazinoties valsts finansēto studiju vietu skaitam) u.c. Vienlaikus dienesta pārstāvji tika informēti par valsts profesoru vēlēšanas / iecelšanas uzticēšanu valstij, valsts veikto akadēmiskā personāla ekspertīzes kārtību un pašreizējiem izaicinājumiem, nodrošinot augsti kvalificēta akadēmiskā personāla piesaisti un atjaunošanos, kā arī īstenojot cilvēkresursu attīstības politiku augstākajā izglītībā.

Dienesta delegāciju laipni uzņēma arī Latvijas vēstniece Ungārijā Veronika Erte. Sarunas laikā viņa apliecināja, ka Ungārijas izglītības sistēma šobrīd mainās. Šīs pārmaiņas tiek neviennozīmīgi vērtētas Ungārijas sabiedrībā, tomēr reformu īstenotāji cenšas sabalansēt dažādu grupu vajadzības un intereses, kā arī valsts ekonomiskās iespējas.

Vizītes otrā daļa bija veltīta dalībai 2.ikgadēja EQAVET (European Quality Assurance Reference Framework – Eiropas kvalitātes nodrošināšanas ietvarstruktūra) forumā. Foruma laikā tika prezentēts nacionālās profesionālās izglītības un apmācības kvalitātes vērtēšanas pieejas izstrāde rīks http://www.eqavet.eu/index.html un aktualizēti vairāki aspekti, kas ir būtiski Latvijas izglītības politikas, īpaši profesionālās izglītības politikas, veidošanā un lēmumu pieņemšanā:

1)      2010.gada Brīģes komunikē noteiktā izpildes plānošana un īstenošana;

2)      Sociālo partneru iesaiste (iesaistes paplašinājums) profesionālās izglītības un apmācības kvalitātes vērtēšanas procesos;

3)      Nacionālo kvalitātes vērtēšanas kontaktpunktu (atbalsta punktu) izveide katrā valstī, nodrošinot nepieciešamos resursus un veicinot kontaktpunktu sadarbību ar izglītības iestādēm, darba devējiem utt., attiecīgi veicinot kvalitātes kultūras profesionālajā izglītībā un apmācībā attīstību;

4)      Tika akcentēts, ka Baltijas valstis, t.sk. Latvija, nepiedalās QALLL – Mūžizglītības kvalitātes novērtēšanas tīkla sadarbībā, kas kopumā var kavēt šīs svarīgas izglītības jomas attīstību;

5)      Ir nepieciešams, lai izglītības kvalitātes vērtēšanai un izglītības kvalitātei lielāku uzmanību veltītu politikas veidotāji un lēmumu pieņēmēji, t.sk. paredzot nepieciešamos resursus un atbalstu (politiskā griba).

Sanāksmes laikā paustās atziņas un idejas tiks apspriestas arī EQAVET regulāro darba grupu sanāksmēs, attiecīgi precizējot dalībvalstu uzdevumus, lai līdz 2015.gadam izveidotu uz vienotiem principiem balstītu profesionālās izglītības un apmācības kvalitātes vērtēšanas sistēmu. Tai pat laikā foruma darbība apliecināja, ka arī sadarbības tīkla dalībnieku vidu nav vienprātības par profesionālās izglītības un apmācības vērtēšanas vienotu modeli, ir vēl daudz jādiskutē un jāsaskaņo viedokļi, bet pats galvenais – jāpanāk politiskais konsenss, iestrādājot EQAVET piedāvātos instrumentus dalībvalstu izglītības vērtēšanas sistēmās.

Dienesta pārstāvji aktīvi strādāja foruma darba grupās, piedaloties diskusijās un informējot par Latvijas pozīciju par EQAVET sadarbības un attīstības iespējām un pieredzi profesionālās izglītības vērtēšanā (akreditācijā), iegūstot informāciju par turpmākajiem Latvijas uzdevumiem EQAVET sadarbības ietvaros (t.i., par EQAVET tīmekļa vietnes http://www.eqavet.eu pilnveidi un pārskata par Latvijas profesionālās izglītības kvalitātes vērtēšanas sistēmas sagatavošanu līdz 2011.gada jūnijam).

Vizītes laikā gūtā informācija apliecināja, ka mūsdienu izglītības sistēmas attīstība nebūs veiksmīga, ja tiks ignorēti kopējie izglītības attīstības procesi, nenotiks regulāra sadarbība ar Eiropas valstīm un arī ja netiks pārstāvēts Latvijas viedoklis un pozīcija. Tādējādi iesāktais darbs EQAVET sadarbības ietvaros būtu turpināms, apliecinot arī Latvijas dalību kopējās Eiropas izglītības telpas veidošanās sadarbībā.

Izglītības kvalitātes valsts dienests un LIZDA vienojas par ciešāku sadarbību

Vakar, 2011.gada 5.oktobrī, atsaucoties Izglītības kvalitātes valsts dienesta (turpmāk – dienests) aicinājumam, Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (turpmāk – LIZDA) pārstāvji tikās ar dienesta vadību, lai pārrunātu aktuālos jautājumus izglītības kvalitātes nodrošināšanā, kā arī lai iepazītos ar LIZDA pārstāvju viedokļiem par dienesta darbību un vienotos par turpmāko sadarbību.

Sarunas dalībnieki bija vienisprātis, ka kvalitatīvas izglītības nodrošināšana ir prioritāte, tāpēc dienests vērsa uzmanību, ka pārbaudēm izglītības iestādēs ir preventīvs un atbalsta raksturs izglītības procesa un izglītības iestādes darbības tiesiskuma nodrošināšanā, nevis sodu piemērošana. Sekmējot Latvijas pedagogu kvalitatīvu darbu, dienesta skatījumā, inovatīvas pieejas un daudzveidīgas metodes mācību priekšmeta pasniegšanā ir īpaši atbalstāmas, tādēļ dienests vērtē ne tikai izglītības iestādes dokumentus, bet arī apmeklē mācību stundas, vērojot pedagogu darbu un sniedzot atgriezenisko saiti pedagoga un izglītības iestādes direktora darba pilnveidei.

Tikšanās laikā panākta vienošanās, ka kvalitatīvai un efektīvai izglītības procesa nodrošināšanai ir nepieciešama noteiktas dokumentācijas izstrāde, t.sk. mācību priekšmetu tematiskais plāns ir obligāts pedagoģiskā procesa organizēšanai nepieciešamais dokuments, tā saturu un noformēšanas prasības nosaka izglītības iestādes direktors, ņemot vērā normatīvajos aktos noteikto, kā arī izglītības programmā un mācību priekšmeta programmā ietverto saturu. Tādejādi ikviena izglītības iestāde var īstenot savu patstāvību minētā obligātā izglītības procesa dokumenta izstrādē un noformēšanā.

Vienlaikus dienests informēja par aktuālajiem pasākumiem uzraudzības jomā, t.sk. par īstenotajām pārbaudēm – „Mācību līdzekļu izmantošana vispārējās izglītības satura īstenošanā – atbilstības pārbaude” un „Vispārējās izglītības satura atbilstības pārbaude”.

Tikšanās dalībnieki aizsāka diskusiju par izglītības iestāžu un izglītības programmu akreditācijas aktuālajiem jautājumiem.

Dienests informēja par pozitīvajām izmaiņām akreditācijas regulējumā, kas pēc būtības ietver arī atsevišķus LIZDA ierosinājumus, piemēram, akreditācijas biežuma samazināšanu, pašvērtējumu publisko pieejamību, pašvaldību iespēju ierosināt akreditācijas. Tikšanās dalībnieki akceptēja, ka akreditācijas procesa īstenošanā atbalstāma skolēnu sasniegumu gan ikdienas darbā, gan valsts pārbaudes darbos ietveršana skolas kvalitātes novērtējumā.

Dalībnieki arī vienojās, ka ar kvalitātes vērtēšanas nodošanu izglītības iestāžu dibinātājiem netiktu piemēroti vienoti kvalitātes vērtēšanas principi valstī. Atšķirīgas izglītības iestāžu darbības vērtēšanas rezultātā nebūtu iespēja gūt priekšstatu par nepieciešamajiem preventīvajiem pasākumiem izglītības kvalitātes uzlabošanā. Turklāt, ja izglītības iestāžu dibinātāji kvalitātes uzraudzību īstenotu tikai caur pašvērtējumu ziņojumiem, akreditācijas process kļūtu necaurskatāms un formāls.

Dienests apliecināja, ka vēlas nodrošināt kvalitatīvu, vienotu (uz vienotiem principiem balstītu), caurspīdīgu akreditācijas procesu, kas ir vērsts uz izglītības iestādes darbības pilnveidi un kvalitātes attīstību.

Sarunas laikā dalībnieki vienojās, ka akreditācijas procesā jāsadarbojas ar izglītības iestādes dibinātāju, piemēram, izglītības iestāde saskaņo savu pašvērtējumu ar dibinātāju. LIZDA arī ierosināja dienestam, īstenojot tā darbību, ņemt vērā pedagogu darba specifiku un jo īpaši intensīvā darba periodā, piemēram, mācību gada sākumā un valsts pārbaudes darbu norises laikā. Dienests saņēma uzaicinājumu piedalīties 2011.gada 19.oktobra LIZDA informatīvajās dienās, kas arī veicinās turpmāku dienesta un LIZDA sadarbību un savstarpējo sapratni.

Pārrunājot šobrīd īstenoto izglītības politiku, kā vienu no problēmām puses atzina izglītības iestāžu vadītāju dažādo izpratni un sagatavotību izglītības jautājumu risināšanā, tāpēc LIZDA piekrita atbalstīt dienestu izglītības iestāžu vadītājiem paredzēto kursu organizēšanā, kuros skaidros gan par izglītības procesa nodrošināšanu, gan izglītības tiesību jautājumiem. Bez tā, jau tagad dienesta tīmekļa vietnē ir ievietota informācija par plānoto – tematisko pārbaužu metodikām, kā arī ir pieejama „Izglītības iestāžu, eksaminācijas centru darbības un izglītības programmu īstenošanas kvalitātes vērtēšanas metodika”, paraugi pašnovērtējuma ziņojumam un iesniegumam par akreditāciju, kā arī informācija par izglītību regulējošajiem normatīvajiem aktiem.

Dienesta skatījumā viens no valsts pienākumiem ir nodrošināt ne tikai visiem iedzīvotājiem pieejamu bezmaksas pamatizglītību un vidējo izglītību, bet arī garantēt, lai mācību saturs atbilstu valsts noteiktajiem izglītības standartiem, atbilstoši nodrošinot izglītojamajiem saturiski kvalitatīvas, izglītības standartiem atbilstošas stundas, radoša un inovatīva pedagoga vadībā, vienlaikus īstenojot valstī noteikto izglītības saturu.

IKVD: izglītības iestādes nenodrošina darbības nepārtrauktību

 

Izglītības kvalitātes valsts dienests (turpmāk – dienests), veicot pārbaudes 174 Latvijas vispārizglītojošajās skolās, konstatējis, ka 23 skolās netika nodrošināta darbības nepārtrauktība. Šīs skolas vasarā bija slēgtas, vai arī tajās nebija norīkots direktora pienākumu izpildītājs. Vairākās skolās direktora pienākumu izpildītājs nebija kompetents izglītības iestādes darbības jautājumos, t.sk., nepieciešamās informācijas sagatavošanā un sniegšanā.

Dienests visai bieži konstatējis, ka skolas direktoru vasarā aizvieto izglītības iestādes atbalsta personāls, piem., apkopējs, pavārs, u.tml. Vienā skolā direktoru aizvietoja skolai nepiederoša persona – darba praktizēšanas aktīvā nodarbinātības pasākuma stipendiāts (aktīvā nodarbinātības pasākuma mērķis ir bezdarbnieku fiziska darba iemaņu iegūšana un uzturēšana, veicot mazkvalificētus darbus, pašvaldību izveidotajās darba praktizēšanas vietās, ja dalība noteiktajā darba praktizēšanā rada sociālo labumu sabiedrībai). Jāsecina, ka visai apšaubāms ir šo aizvietotāju zināšanu un profesionālo kompetenču līmenis izglītības iestādes darbības nodrošināšanā, piemēram, izglītību apliecinošu dokumentu izsniegšanai un to dublikātu sagatavošanai, dažādu izziņu un ar skolas darbību saistītas informācijas sniegšanai esošajiem un topošajiem skolēniem, vecākiem un citiem interesentiem.

Dienesta skatījumā, skolas dibinātāja un direktora pienākums, nodrošinot skolas darbību sabiedrības interesēs un ievērojot labas pārvaldības principu, kā arī Valsts pārvaldes iekārtas likuma 33.pantā noteikto, ir noteikt katrā skolas direktora prombūtnes gadījumā kompetentu aizvietotāju. Tai pat laikā skolas direktors ir atbildīgs par izglītības iestādes darbību, līdz ar to viņa pienākumi ietver katra darbinieka zināšanu un profesionālās kompetences izvērtēšanu, lai aizvietošanas gadījumā, tas spētu nodrošināt atbilstīgu izglītības iestādes darbību.

No pārbaudēs konstatētā izriet, ka vairākās skolās iedzīvotājiem bija liegta iespēja saņemt izglītības pakalpojumus, to darbībā netika ievērotas iedzīvotājiem Satversmes 104.pantā noteiktās tiesības, vairāki Valsts pārvaldes iekārtas likuma 10.pantā noteiktie valsts pārvaldes principi, kā arī šā likuma 17.panta pirmajā daļā, 30.panta otrajā un 33.panta otrajā daļā noteiktais.

Skolām savā darbībā jāievēro labas pārvaldības princips un jānodrošina to nepārtraukta pieejamība. Ņemot vērā, ka normatīvajos aktos nav noteikta izglītības iestāžu vadītāju un darbinieku aizvietošanas kārtība, tad iestādes vadītāju aizvieto zemākā amatpersona vai iestādes vadītājs apstiprina aizvietošanas kārtību. Dienests vērš uzmanību, ka pārbaudēs konstatētā situācija skolās turpmāk nav pieļaujama.

Izglītības kvalitātes valsts dienesta pārstāvji piedalās CAPIVAL projektā

Laikā no 2011.gada 7.oktobra līdz 2.novembrim Latvijas Universitātes Pedagoģijas zinātniskajā institūtā notika projekta „Capitalizing on Validpack: going Europe wide – CAPIVAL” ekspertu tikšanās par izglītotāju neformālā un informālā izglītībā apgūtās psiholoģiski pedagoģiskās kompetences atzīšanas instrumentārija (VALDPACK) izvērtēšanu testēšanas procesā, kurā kā sadarbības partneri piedalījās arī Izglītības kvalitātes valsts dienesta pārstāvji.
Ekspertu un sadarbības partneru uzdevums bija piedalīties izglītotāju neformālā un informālā izglītībā apgūtās psiholoģiski pedagoģiskās kompetences atzīšanas instrumentārija testēšanā, adaptēšanas un izmantošanas iespēju izvērtēšanā Latvijā, balstoties uz detalizētu resursa struktūras un satura analīzi.
CAPIVAL projektā Izglītības kvalitātes valsts dienestu pārstāvēja Andra Šenberga (vadītāja vietniece – Licencēšanas un reģistru departamenta direktore), Ivans Jānis Mihailovs (Licencēšanas un reģistru departamenta direktora vietnieks) un Ineta Zepa (Licencēšanas un reģistru departamenta juriskonsulte).
VALDPACK testēšanā un izmantošanas iespēju izvērtēšanā piedalās arī citas valstis: Rumānija, Itālija, Vācija, Portugāle, Francija, Spānija, Nīderlande, Dānija, Bulgārija, Igaunija, Somija, Grieķija, Ungārija, Polija,  Lielbritānija u.c.

Plašāka informācija par projektu atrodama:
http://www.pzi.lu.lv/index.php?id=pzipetnieciba_inc6
http://www.lu.lv/zinas/t/8019/