2012.gada 23.janvārī Izglītības kvalitātes valsts dienests prezentēja apkopoto 9 republikas pilsētu un 110 novadu pašvaldību informāciju par obligātā izglītības vecumā esošajiem bērniem, kuri 2011./2012.mācību gadā nav reģistrēti nevienas izglītības iestādes sarakstā.

Dienesta apkopotie dati liecina, ka no 251 713 (Centrālās statistikas pārvaldes dati par 2011.gadu) Latvijas Republikā obligātā izglītības vecumā esošajiem bērniem, 12 463 bērni nav reģistrēti nevienas izglītības iestādes sarakstā.

Šajā mācību gadā 68 pašvaldībām nav informācijas par 3327 obligātā izglītības vecumā esošajiem bērniem, kuri nav reģistrēti nevienā izglītības iestādē un kuru dzīvesvieta ir deklarēta attiecīgajā pašvaldību teritorijā. Salīdzinot ar 2010./11.mācību gadu, samazinājies to bērnu skaits, par kuriem pašvaldībai nav informācijas (attiecīgi no 4484 uz 3327).

No pašvaldību sniegtās informācijas par 9136 obligātā izglītības vecumā esošajiem bērniem, kuri nav reģistrēti nevienas izglītības iestādes sarakstā, 7915 bērni kopā ar vecākiem vai aizbildņiem izbraukuši no valsts, 763 bērniem anulēta deklarētā dzīves vieta, 286 bērni izglītības iestādi neapmeklē cita iemesla dēļ, 72 bērniem piešķirta invaliditāte tādā pakāpē, kuras dēļ bērns nevar apmeklēt izglītības iestādi, savukārt bezvēsts prombūtnē ir 42 bērni, no ārvalstīm iebraucis 41 bērns, kurš izglītības iestādē nav reģistrēts, deviņi bērni ir ilgstoši slimojošie, bet astoņi adoptēti uz ārvalstīm.

Dienesta vadītājs Aivars Stankevičs uzsvēra, ka ne visi pašvaldību uzrādītie iemesli, kādēļ obligātā izglītības vecumā esošie bērni nav reģistrēti nevienas izglītības iestādes sarakstā, ir pamatoti, lai bērni nebūtu izglītības iestādē, tāpēc dienests papildus lūdza pašvaldībām precizēt informāciju par veikto rīcību, lai nodrošinātu normatīvajos aktos noteikto obligātās informācijas ieguvi.

Prezentācijas laikā dienesta vadītājs Aivars Stankevičs atgādināja, ka dienests 2011.gada jūnijā sagatavoja un nosūtīja vēstules ārvalstu vēstniecībām Latvijā ar lūgumu sniegt informāciju par ārvalstīs dzīvojošiem Latvijas bērniem, kuru dzīvesvieta ir deklarēta Latvijā. Atsaucās tikai piecas vēstniecības, kuras norādīja visai skopu informāciju par ārvalstīs dzīvojošiem Latvijas bērniem vai arī to, ka tām nav zināms, vai visi bērni mācās izglītības iestādēs.

Lielākais bērnu skaits, kuri nav reģistrēti nevienā izglītības iestādē un par kuriem pašvaldībai nav informācijas, ir Rīgas, Jūrmalas, Ķekavas, Ogres pašvaldībās.

Izglītības un zinātnes ministrijas valsts sekretārs Mareks Gruškevics piebilda, ka rosinās papildināt Valsts izglītības informācijas sistēmu, lai izglītības iestāde varētu precīzāk ievadīt informāciju par iemesliem, kādēļ izglītojamais atstāj izglītības iestādi, – vai viņš izbrauc no valsts vai vecāki pārceļas dzīvot citu vietu Latvijā, kā arī rosinās, lai izglītības reģistri kļūtu elastīgāki un atspoguļotu gan iekšējo, gan ārējo migrāciju.

Latvijas Pašvaldību savienības priekšsēža padomniece un padomniece izglītības un kultūras jautājumos Olga Kokāne uzsvēra, ka rosinās Izglītības un zinātnes ministriju grozīt Izglītības likumu, jo pašlaik regulējums ir izplūdis, tāpēc vecāki neuzņemas atbildību un neinformē atbildīgās iestādes par to, kur mācās viņu bērni. Daudzi vecāki, izbraucot no valsts vai pārceļoties uz dzīvi citur, neizdeklarējas no iepriekšējās dzīves vietas, bet pašvaldībai ir jāiegulda resursi, lai šo bērnu atrastu.

Savukārt, kā akcentēja Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas priekšniece Laila Rieksta-Riekstiņa, – vajadzētu vairāk strādāt ar tiem bērniem, kuri zināmu iemeslu dēļ nav apguvuši pamatizglītību un neapmeklē izglītības iestādi, norādot, ka 16 gadīgs pusaudzis nevēlēsies turpināt izglītības procesu kopā ar jaunākiem, piemēram, 10-12 gadīgiem, skolēniem. Izglītības iestādēm ir jānāk pretī šiem pusaudžiem un jāpiedāvā piemērotākas izglītības programmas, lai motivētu turpināt izglītības ieguvi.