Skolām jāizdod rīkojums par mācību procesa organizāciju attālināti

Lai gan vecāki, gan pedagogi, gan izglītojamie zinātu, kā turpmāk noritēs mācību process, izglītības iestādēm, ievērojot Ministru kabineta 2020. gada 12. marta rīkojuma Nr. 103 „Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu” (https://likumi.lv/ta/id/313191) 4.3. punktā noteikto,

ir jānosaka kārtība (piemēram, rīkojums), kā mācību process tiek organizēts attālināti, tostarp:

  • jāapzina un jānosaka komunikācijas kanāli ar izglītojamajiem (piemēram, e-pasts, tālrunis, sociālie tīkli, e-platformas);
  • jānosaka pedagogu darba organizācija un komunikācija ar izglītojamajiem;
  • jānosaka atbildīgās personas par saziņu ar izglītojamajiem un viņu vecākiem.

Izglītības kvalitātes valsts dienests informē par plānotajām izmaiņām akreditācijā

Izglītības kvalitātes valsts dienests (kvalitātes dienests) 2020. gadu sācis ar vairākiem pasākumiem, kuros sniedzam plašu informāciju par plānotajām izmaiņām izglītības kvalitātes vērtēšanā, saskaņojot to ar izglītības kvalitātes monitoringa sistēmu, kā arī jauno vispārējās izglītības saturu. Pasākumos ar prezentācijām par izmaiņām akreditācijas sistēmā un metodikā, kā arī aktuālajiem pētījumiem izglītības kvalitātes jautājumos uzstājās kvalitātes dienesta vadītāja Inita Juhņēviča un Kvalitātes novērtēšanas departamenta direktors Rolands Ozols. Kopumā notika četri reģionālie semināri Jelgavā, Daugavpilī, Valmierā un Rīgā. Seminārus, kas tiek īstenoti kā pedagogu profesionālās kompetences pilnveides kursi, finansē Izglītības un zinātnes ministrija no pedagogu profesionālās kompetences pilnveidei paredzētajiem budžeta līdzekļiem.

 

Publicējam prezentācijas un materiālus no reģionālajiem semināriem

Zemgales reģionālā semināra materiāli (Jelgava, 21.02.2020.)

Izglītības kvalitātes valsts dienesta darba prioritātes 2020.gadā un izstrādātais MK noteikumu projekts par akreditāciju. I.Juhņēviča, 21.02.

Izglītības iestādes pašvērtēšanas metodika un pašnovērtējuma ziņojums no 2020./2021.m.g. R.Ozols, 21.02.

Akreditācijas norise vispārējā izglītībā no 2020./2021.m.g. R.Ozols, 21.02.

 

Latgales reģionālā semināra materiāli (Daugavpils, 25.02.2020.)

Akreditācija vispārējā izglītībā: izstrādātais MK noteikumu projekts. I.Juhņēviča, 25.02.

Izglītības iestādes pašvērtēšanas metodika un pašnovērtējuma ziņojums no 2020./2021.m.g. R.Ozols, 25.02.

Akreditācijas norise vispārējā izglītībā no 2020./2021.m.g. R.Ozols, 25.02.

 

Rīgas reģionālā semināra materiāli (Rīga, 11.03.2020.)

Akreditācija vispārējā izglītībā: izstrādātais MK noteikumu projekts. I.Juhņēviča, 11.03.

Izglītības iestādes pašvērtēšanas metodika un pašnovērtējuma ziņojums no 2020./2021.m.g. R.Ozols, 11.03.

Akreditācijas norise vispārējā izglītībā no 2020./2021.m.g. R.Ozols, 11.03.

 

Valmieras reģionālā semināra materiāli (Rīga, 10.03.2020.)

Akreditācija vispārējā izglītībā: izstrādātais MK noteikumu projekts. I.Juhņēviča, 10.03.

Izglītības iestādes pašvērtēšanas metodika un pašnovērtējuma ziņojums no 2020./2021.m.g. R.Ozols, 10.03.

Akreditācijas norise vispārējā izglītībā no 2020./2021.m.g. R.Ozols, 10.03.

 

Materiāls visiem semināru dalībniekiem

Video “Akreditācija vispārējā izglītībā: izstrādātais MK noteikumu projekts” (I.Juhņēviča)

Video “Izglītības iestādes pašvērtēšanas metodika un pašnovērtējuma ziņojums no 2020./2021.m.g.”  (R.Ozols)

Video “Akreditācijas norise vispārējā izglītībā no 2020./2021.m.g. (R.Ozols)

 

Izglītības iestādes pašvērtēšanas metodika vispārējā izglītībā

Aptaujas anketa par pašvērtēšanas metodiku

 

 

Svarīga informācija klientiem

Uzmanību! Izglītības kvalitātes valsts dienests no 10. februāra atrodas jaunās telpās – Rīgā, Smilšu ielā 7.  Ja nevarat mūs atrast, lūdzam zvanīt uz kvalitātes dienesta centrālo tālruni: 67222504 vai sazināties ar atbildīgo speciālistu.

Palielina projekta “PuMPuRS” īstenošanai pieejamo ES fondu finansējumu

 

Lai palielinātu atbalstu Izglītības kvalitātes valsts dienesta īstenotā Eiropas Sociālā fonda projekta “Atbalsts priekšlaicīgas mācību pārtraukšanas samazināšanai” jeb “PuMPuRS”* īstenošanai, otrdien, 2020. gada 18. februārī, valdība atbalstīja grozījumus Ministru kabineta noteikumos, kas paredz projektam papildu finansējumu vairāk nekā 2,5 miljonu eiro apmērā.

Projekta ietvaros visiem Latvijas skolēniem ir pieejams individuāls atbalsts un konsultācijas, kā arī iespēja iesaistīties jaunatnes iniciatīvu projektos. Skolēniem ir liela interese un viņi aktīvi iesaistās individuālajos atbalsta pasākumos, tajā skaitā mācību priekšmetu konsultācijās. Pedagogiem projekta ietvaros ir pieejams finansiāls atbalsts, lai sniegtu dažādus atbalsta pasākumus skolēniem, kā arī tiek nodrošināta nepieciešamo metodisko materiālu izstrāde un profesionālās kompetences pilnveides programmu tālākizglītības iespējas.

Papildu finanšu līdzekļi nodrošinās nepieciešamo finansējumu pedagogiem un atbalsta personālam. Lai nodrošinātu projekta ilgtspēju, paredzēts izveidot interaktīvu elektronisko platformu, kurā apvienota teorētisko zināšanu bāze un iespēja praktiski to izmantot skolēna individuālā atbalsta plāna sastādīšanai. Plānots, ka interaktīvo rīku varēs izmantot gan izglītības iestāžu darbinieki, gan vecāki.

Projektā līdz 2019. gada 31.decembrim ir iesaistījušās 523 izglītības iestādes no visas Latvijas. Līdz šim brīdim atbalstu saņēmuši vairāk nekā 20 000 skolēnu, īstenojot vairāk nekā 30 000 individuālā atbalsta plānus.

Kopumā līdz projekta īstenošanas beigām, 2022. gadam, plānots iesaistīt vismaz 80% pašvaldību, aptverot vairāk kā 600 vispārējās izglītības iestādes, profesionālās izglītības iestādes un valsts augstskolu dibinātās koledžas. Galvenais projekta mērķis ir izveidot ilgtspējīgu, visaptverošu mehānismu, lai panāktu atbalstošu un iekļaujošu skolas vidi ikvienam bērnam.

 

Plašāka informācija par projektu “PuMPurs” tīmekļvietnē.

 

*Darbības programmas “Izaugsme un nodarbinātība” 8.3.4. specifiskais atbalsta mērķis “Samazināt priekšlaicīgu mācību pārtraukšanu, īstenojot preventīvus un intervences pasākumus”

Izglītības un zinātnes ministrijas
Komunikācijas nodaļa

No 2. februāra – jauna sezona raidījumam KLASE

2020. gada 2. februārī februārī pie skatītājiem atgriezīsies Izglītības kvalitātes valsts dienesta īstenotā Eiropas Sociālā fonda projekta SAM 8.3.4. PuMPuRS veidotais Latvijas Televīzijas raidījums KLASE, kurā atklāti tiek runāts par riskiem, kāpēc bērni un jaunieši priekšlaicīgi pamet mācības.

Pirmajās divās raidījuma KLASE sezonās 2019. gadā ikvienam bija iespēja iepazīt skaudrus pusaudžu stāstus, kuros atklājās katra šķietami nepaklausīgā, bezatbildīgā, agresīvā un nesekmīgā jaunieša patiesie stāsti un sāpīgās pieredzes, kas likušas dzīvē pieņemt lēmumus, kā rezultātā nācies saskarties ar apkārtējo nosodījumu un risku pārtraukt mācības pirms laika.

Jaunajā  raidījuma sezonā tiksimies ar 12 jauniešiem, kuri nebaidīsies runāt atklāti. Stāstot par agri zaudētiem vecākiem, dzīvi šķirtās ģimenēs, vēlmi paslēpties un aizbēgt no skolas un dzīves. Jaunieši atklāti runās par saviem sapņiem un lielākajām bailēm un ļaus skolotājiem, vecākiem,  draugiem un paziņām uzzināt to, ko pusaudži parasti noklusē.

Tāpat, jaunajā 12 raidījumu ciklā aci pret aci tiksimies ar sabiedrībā zināmām personībām – arī viņu pieredzes stāsti ir vienlaikus skarbi un iedvesmojoši. Reizēm pat neticami. Viņu piedzīvotais skolas laikā atkal un atkal atgādina to, ka neviens nav pasargāts no pāridarījumiem, atbalsta trūkuma ģimenē un nosodījuma. Tomēr svarīgākas par visu ir gūtās atziņas par to, ka ikvienam no mums ir nepieciešams atbalsts. Un svarīgi ir nenokavēt īsto brīdi un pamanīt bērnu, lai palīdzētu pārvarēt šķēršļus, kas nereti radušies ne viņa izvēles rezultātā.

Pirmais jaunās sezonas raidījums – 2.februārī, plkst:13:30. Tajā satiksies 8. klases skolnieks Sandis un hokejists Jēkabs Rēdlihs, lai meklētu atbildi uz jautājumu: “Mājasdarbiem būt vai nebūt?!”

Vēl šajā sezonā būs iespēja tikties arī ar Nacionālā teātra aktieri Aināru Ančevski, TV personību un pasākumu vadītāju Renāru Zeltiņu, radio Pieci.lv dīdžeju Tomu Grēviņu, grupas Ārzemnieki solistu Jorenu Šteinhaueru, grupas Singapūras satīns dalībnieku un vairāku podkāstu autoru Jāni Krīvēnu un citiem.

 

Raidījums KLASE Latvijas Televīzijas 1. kanālā svētdienās – plkst.13:30.

Atkārtojums trešdienās – plkst. 22:30.

Visus 2019. gada raidījumus KLASE vari noskatīties šeit: https://ieej.lv/klase un mājas lapā lsm.lv, sadaļā: https://ltv.lsm.lv/lv/dokumentalie/klase/

Aicinām “ēnot” projekta “PuMPuRS” darbiniekus

Kā notiek darbs Eiropas Savienības projektā, kurš sniedz atbalstu, lai skolēni pirms laika pārtrauc mācības? To uzzināsi, ja “Ēnu dienā” izvēlēsies kļūt par “ēnu” projektā PuMPuRS.

12. februārī, karjeras izglītības programmā “Ēnu diena”, dosim iespēju ielūkoties vecākā eksperta un visas projekta komandas ikdienā, kā arī – iepazīstināsim un parādīsim, kā top projekta ietvaros veidotais Latvijas Televīzijas raidījums KLASE. Filmēšanas process, interviju veidošana, operatora darbs un komunikācija, atbildība par pieņemtajiem lēmumiem, sadarbība ir tikai daži no ikdienas darba aspektiem, ko tev būs iespēja iepazīt, ja izvēlēties kļūt par “ēnu” projektā PuMPuRS.

Piesakies “Ēnu dienai” ŠEIT

  • Meklētājā ieraksti vārdu PuMPuRS,
  • uzspied uz izvēlētās vakances un aizpildi pieteikumu.

Vairāk informācijas par pieteikšanos

Projekts PuMPuRS ir Izglītības kvalitātes valsts dienesta īstenots Izglītības kvalitātes Eiropas Sociālā fonda projekts Nr. 8.3.4.0/16/I/001 “Atbalsts priekšlaicīgas mācību pārtraukšanas samazināšanai”, lai mazinātu to bērnu un jauniešu skaitu, kas pārtrauc mācības un nepabeidz skolu.

Ēnu diena ir pasaulē atpazīstama un atzīta Junior Achievement karjeras izglītības programma 1.-12. klašu skolēniem, kuras laikā skolēni apmeklē kādu darba vietu un 4 – 6 stundu garumā vēro interesējošās profesijas pārstāvja darba ikdienu. Ēnu dienas mērķis ir iepazīstināt skolēnus ar dažādu profesiju un nozaru prasībām, lai palīdzētu izvēlēties profesiju un atbilstoši sagatavotos darba tirgum.

Īstenojot pāreju uz izglītības ieguvi valsts valodā, jāveic grozījumi vidējās izglītības programmās

Līdz 2020. gada 30. aprīlim skolām jāveic grozījumi vispārējās vidējās izglītības mazākumtautību programmās un neklātienes programmās, lai nodrošinātu vidējās izglītības programmu atbilstību Izglītības likumā un jaunajā vispārējās vidējās izglītības standartā noteiktajām prasībām.

2020. gada 1. septembrī stāsies spēkā jaunais vispārējās vidējās izglītības standarts, kā arī Izglītības likuma 9. pantā noteiktā prasība nodrošināt valsts, pašvaldības un privātajās izglītības iestādēs izglītības ieguvi valsts valodā.

Tādēļ Izglītības kvalitātes valsts dienests aicina līdz 2020. gada 30. aprīlim Valsts izglītības informācijas sistēmā (VIIS) pieteikt licencēšanai jaunas vai izdarīt grozījumus esošajās vispārējās vidējās izglītības mazākumtautību programmās, nodrošinot pakāpenisku pāreju uz izglītības ieguvi valsts valodā 10., 11.klasē – 2020.gada 1.septembrī, 12.klasē – 2021.gada 1.septembrī.

 

Kā rīkoties?

Skola, kas īsteno mazākumtautību izglītības programmas:

Licencē jaunu izglītības programmu (pēc parauga vai autorprogrammu) atbilstoši normatīvā regulējuma izmaiņām, paredzot izglītības programmas pakāpenisku stāšanos spēkā

vai

Veic grozījumus līdz šim īstenotajā programmā, paredzot grozījumu pakāpenisku stāšanos spēkā.

Detalizētāka informācija: http://ejuz.lv/6a3m

 

Skola, kas īsteno izglītības programmas neklātienes vai tālmācības formā –

licencē katrai īstenošanas formai atsevišķu jaunu izglītības programmu.

Kā jālicencē paraugprogramma?

Skolai dati par licencējamo paraugprogrammu (atbilstoši Ministru kabineta noteiktajam paraugam) jāievada VIIS, atverot sadaļu “Programmas (licencēšana un akreditācija)”, izvēloties aktivizēt sadaļu “Jauna paraugprogramma” un aizpildot tajā nepieciešamo informāciju. Pēc datu ievadīšanas, informācija jāsaglabā, nospiežot “Saglabāt” un “Iesniegt IKVD”.

Izglītības programma tiek uzskatīta par licencētu brīdī, kad Izglītības kvalitātes valsts dienests VIIS ievadījis licencēšanas datumu, tādā veidā akceptējot izglītības programmas īstenošanu konkrētajā izglītības iestādē.

 

Kā jālicencē autorprogramma?

Autorprogrammu licencēšanai ir jāiesniedz iesniegums un izglītības programma (https://likumi.lv/ta/id/307157-visparejas-un-profesionalas-izglitibas-programmu-licencesanas-kartiba)

 

Uzmanību! Aicinām iesniegt iesniegumus autorprogrammu licencēšanai elektroniskā formātā, parakstītus ar elektronisko parakstu, pievienojot izglītības programmu.

 

Kā veikt grozījumus izglītības programmā?

Ar direktora rīkojumu apstiprinātie grozījumi izglītības programmā (ar mācību plānu) ir jāpievieno VIIS pie konkrētās licencētās izglītības programmas. Pēc tam jānosūta paziņojums par grozījumu veikšanu VIIS uz e-pasta adresi:

Ja izglītības programmas grozījumi būs veikti atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajam, Izglītības kvalitātes valsts dienests izdarīs ierakstu sadaļā “Piezīmes” pie konkrētās izglītības programmas. Gadījumā, ja pievienotajos dokumentos būs nepietiekamas ziņas, Izglītības kvalitātes valsts dienesta vecākais eksperts informācijas precizēšanai sazināsies ar izglītības iestādi.

 

Uzmanību!

Mācību plānus varēs ievadīt pēc VIIS funkcionalitātes pilnveides.

Izglītības likuma Pārejas noteikumu 71.punktā noteikts, ka izglītības iestādēm jānodrošina vidējās izglītības pakāpes izglītības programmu atbilstība likuma prasībām par izglītības ieguves valodu un iesniegšana licencēšanai līdz 2020. gada 30. aprīlim.

Izglītības kvalitātes valsts dienesta būtiskākie 2019. gadā paveiktie un 2020. gadā plānotie darbi

Izglītības kvalitātes dienests 2020. gadā turpinās 2019. gadā sākto darbu pie agrīnās brīdināšanas sistēmas izveides un ieviešanas izglītībā, īstenos nozīmīgas izmaiņas izglītības iestāžu un izglītības programmu akreditācijas norisē un izglītības kvalitātes vērtēšanā un pabeigs akreditācijas kritēriju reformu, samazinot kritēriju skaitu un iekļaujot tajos arī izglītības iestādes vadītāja profesionālās darbības novērtēšanu. Projektā “PuMPuRS” 2020. mērķis ir ilgtspējīga atbalsta sniegšana skolēniem ar priekšlaicīgas mācību pārtraukšanas risku.

2019. gadā paveiktais

Izglītības kvalitātes valsts dienests (kvalitātes dienests) 2019. gadā reģistrējis 703 bērnu uzraudzības pakalpojuma sniedzējus (auklītes), 99 izglītības iestādes (tai skaitā reorganizētas), no reģistra svītrojis 74 likvidētas vai reorganizētas izglītības iestādes, reģistrējis 1599 psihologus, izsniedzis 1259 psihologu sertifikātus. Kvalitātes dienestā arī licencētas 809 vispārējās izglītības un profesionālās izglītības programmas, akreditētas 112 vispārējās izglītības iestādes un 351 vispārējās izglītības programmas, 195 vidējās, pamata profesionālās izglītības un arodizglītības programmas un 434 profesionālās pilnveides un profesionālās ievirzes izglītības programmas, novērtēta 204 izglītības iestāžu vadītāju, t.sk. 29 pirmsskolas izglītības iestāžu vadītāju profesionālā darbība.

Līdz 2019. gada decembra vidum[1] kvalitātes dienestā saņemti un izskatīti 540 iesniegumi (sūdzības) (2018.gadā – 660), veiktas 290 pārbaudes (2018.gadā – 345), izskatītas 10 administratīvā pārkāpuma lietvedības (2018.gadā – 18). Iesniegumu saturā un struktūrā, salīdzinot ar citiem gadiem, lielu izmaiņu nav – pārsvarā iesniegumus iesniedz izglītojamo vecāki, visvairāk iesniegumos ir minētas vispārējās izglītības iestādes, visbiežāk iesniegumi tiek saņemti par pedagogu darbu, skolēnu mācību sasniegumu vērtēšanu, kā arī drošības jautājumiem.

Kvalitātes dienests 2019. gadā aktīvi iesaistījās izglītības kvalitātes monitoringa sistēmas izveidē (ESF projekts Nr.8.3.6.2/17/I/001 “Ieviest izglītības kvalitātes monitoringa sistēmu”), to saskaņojot ar plānoto akreditācijas kritēriju struktūru, daudz tika strādāts ar akreditācijas ekspertiem, gatavojoties jaunā izglītības satura ieviešanai. Tāpat kā citus gadus, sniedzot atbalstu izglītības iestādēm un lai nodrošinātu vienotu pieeju izglītības kvalitātes vērtēšanai, kvalitātes dienests iesaistījās profesionālās pilnveides programmu īstenošanā izglītības iestāžu vadītājiem, kā arī akreditācijas ekspertiem vispārējā un profesionālajā izglītībā.

2020. gadā plānotais

2020. gadā plānotas nozīmīgas izmaiņas izglītības iestāžu un izglītības programmu akreditācijas norisē un izglītības kvalitātes vērtēšanā ar mērķi nākotnē pārvēst izglītības kvalitātes vērtēšanas procesu par skolu kvalitātes vadības sistēmu. 2020. gadā tiks pabeigta akreditācijas kritēriju reforma, samazinot kritēriju skaitu un iekļaujot tajos arī izglītības iestādes vadītāja profesionālās darbības novērtēšanu. Plānots arī veidot nopietnāku uzraudzību pār to, kā skolas ievieš akreditācijā izteiktās būtiskākās rekomendācijas izglītības kvalitātes uzlabošanai.

2020. gadā kvalitātes dienests turpinās jau 2019. gadā sākto darbu pie agrīnās brīdināšanas sistēmas izveides un ieviešanas izglītībā. Agrīnās brīdināšanas sistēmas mērķis ir izveidot instrumentu izglītības iestāžu paškontrolei un izglītības kvalitātes regulāram ārējam monitoringam, lai uz izmaiņām izglītības kvalitātē varētu reaģēt nekavējoties, negaidot kārtējo skolas vai izglītības programmas akreditāciju. 2019. gadā kvalitātes dienests definēja 10 agrīnās brīdināšanas indikatorus, kas varētu liecināt par izglītības kvalitātes problēmām izglītības iestādē (piemēram, otrgadnieku īpatsvars, ilgstošu neattaisnotu kavētāju daudzums, pedagoģiskā personāla mainība u.c.). Šo indikatoru datu apkopšana un analīze veidos pamatu kvalitātes dienesta turpmākajai rīcībai un iesaistei izglītības kvalitātes uzlabošanā konkrētā iestādē. Kvalitātes dienests plāno sākt agrīnās brīdināšanas sistēmas izmantošanu no 2020. gada septembra.

Lai paaugstinātu akreditācijas ekspertu atbildību par savu darbu un izglītības kvalitātes vērtēšanas profesionalitāti, 2020. gadā turpināsies arī darbs pie akreditācijas ekspertu izglītošanas. Tāpat kvalitātes dienests piedāvās profesionālās pilnveides kursus pašvaldības izglītības speciālistiem, skolu direktoriem un viņu vietniekiem.

Projekts “PuMPuRS”

Kvalitātes dienests no 2017. gada īsteno ESF projektu Nr.8.3.4.0/16/I/001 “Atbalsts priekšlaicīgas mācību pārtraukšanas samazināšanai” – “PuMPuRS”. 2020. gada mērķis projektā “PuMPuRS” ir ilgtspējīga atbalsta sniegšana skolēniem ar priekšlaicīgas mācību pārtraukšanas risku. Līdz ar to arvien lielāks uzsvars tiek likts uz atbalstošas mācību vides veidošanu, kā arī skolotāju un atbalsta personāla spējām atpazīt priekšlaicīgas mācību pārtraukšanas riskus un tos novērst. Arī 2020. gadā turpināsies supervīziju un darbnīcu organizēšana skolās un pašvaldībās, notiks semināri jaunajiem sadarbības partneriem, reģionālās konferences un jaunatnes iniciatīvu projektu konkursi. 2020. gadā plānots arī īstenot starpposma pētījumu projekta darbības ietekmes novērtēšanai.

[1] Dati par sūdzībām apkopoti līdz decembra vidum, līdz ar to galīgais skaits varētu būt lielāks.

Vairāk nekā 20 000 skolēnu Latvijā jau saņēmuši projekta PuMPuRS atbalstu, lai nepārtrauktu mācības pirms laika

Kopš 2017. gada Latvijā tiek īstenots Eiropas Sociālā fonda projekts PuMPuRS* ar mērķi – samazināt to skolēnu skaitu, kuri priekšlaicīgi pamet mācības. Laika posmā no projekta sākuma līdz 2019. gada beigām projektā PuMPuRS ir iesaistījušās vairāk nekā 500 izglītības iestādes. Šajā laika posmā kopumā izveidoti virs 30 000 individuālā atbalsta plānu**. To ietvaros sniegts atbalsts skolēniem ar identificētiem mācību pārtraukšanas riskiem.

Izglītības iestāžu darbinieki, kuri ikdienā strādā ar projektā iesaistītajiem skolēniem, norāda, ka lielai daļai jauniešu ir uzlabojies psihoemocionālais stāvoklis – šie skolēni ir sākuši justies drošāk, kas savukārt viņiem palīdz celt pašapziņu un iekļauties vienaudžu kolektīvā.

Projekta ietvaros no 2019. gada septembra līdz 2020. gada februārim tiek veikts projekta Starpposma pētījums***, lai noskaidrotu ietekmi un sasniegtos rezultātus attiecībā uz priekšlaicīgu mācību pārtraukšanu. Starpposma pētījuma ietvaros uz šo brīdi ir veiktas trīs apjomīgas aptaujas – pašvaldībās (aptaujā piedalījās 64 pašvaldību pārstāvji), izglītības iestādēs (936 izglītības iestāžu pārstāvji), kā arī veikta skolēnu vecāku aptauja, kurā piedalījās 2004 vecāki. Vairāk nekā 80% visās aptaujāto grupās atzīst, ka projekta PuMPuRS ietekme ir ļoti nozīmīga un sniedz būtisku atbalstu skolēniem.

Aplūkojot izglītības iestāžu iesaistes dinamiku līdz 2019. gada jūlijam, secināms, ka iesaistīto iestāžu skaits kopš projekta sākuma 2017. gada I semestrī ir pieaudzis 2.6 reizes – no 163 izglītības iestādēm 2017. gada II semestrī līdz 438 izglītības iestādēm 2019. gada jūlijā. Svarīgi minēt, ka pēdējo trīs mēnešu laikā, projekta īstenošanas piektajā semestrī (2019. gada septembris, oktobris un novembris), papildus projektā jau esošajām izglītības iestādēm atbalstu skolēniem sniedz vēl 90 izglītības iestādes, palīdzot mazināt dažādus riskus vēl 6409 skolēniem, kas mācās šajās izglītības iestādēs. Kopumā projekta atbalstu līdz šim brīdim ir saņēmuši vairāk nekā 20 000 skolēnu.

Visbiežāk projekta ietvaros sniegtais atbalsts ir saistīts ar dažāda veida konsultācijām – gan mācību priekšmetu konsultācijas, gan dažādu iesaistīto speciālistu, piemēram, skolas psihologa, sociālā pedagoga, klases audzinātāja u.c. konsultatīvais atbalsts. 2018./2019. mācību gadā konsultācijas un konsultatīvais atbalsts veidoja gandrīz 4/5 daļas, jeb 74% no individuālā atbalsta pasākumiem kopā. Otra atbalsta pasākumu grupa, ko saņem mērķa grupas izglītojamie, ir ekonomiskais atbalsts. Tā ietvaros skolēniem tiek apmaksātas sabiedriskā transporta izmaksas nokļūšanai uz un no mācības iestādes, ēdināšana, naktsmītnes, individuālie mācību līdzekļi u.c.

2018./2019. mācību gadā kopumā psihologi projektā iesaistītajās izglītības iestādēs ir snieguši atbalstu 17 063 stundu garumā (12 053 h – vispārizglītojošās izglītības iestādēs, 5010 h – valsts profesionālajās izglītības iestādēs), konsultatīvo atbalstu no sociālā pedagoga 2018./2019. mācību gadā skolēni saņēmuši vairāk nekā 12 000 stundu garumā (10 053 h vispārizglītojošās izglītības iestādēs, 2134 h valsts profesionālajās izglītības iestādēs).

Aplūkojot mācību priekšmetus, kuros skolēniem sniegts atbalsts 2018./ 2019. mācību gada II semestrī, pirmajā vietā gan vispārizglītojošās, gan profesionālajās izglītības iestādēs ir matemātika ar kopumā 52 874 konsultāciju stundām. Otrajā vietā sniegto konsultāciju skaita ziņā ir latviešu valoda, kur konsultācijās skolēni un priekšmeta pedagogi pavadījuši 25 823 stundas. Trešā vieta – angļu valodas konsultācijām, tajās kopumā pavadītas 11 647 stundas.

Visbiežāk minētā risku grupa, kas kļuvusi par iemeslu skolēna iesaistīšanai projektā – ar mācību vidi un izglītības iestādi saistītie riski (74% no visiem atbalsta pasākumiem saistīti ar šo risku grupu), kas sevī ietver grūtības mācību satura apguvē (48.4%), zemus mācību sasniegumus (17%), iekavētā mācību satura apguvi(15.2%), uzvedības problēmas (4.1%), valodas barjeru (3.6%), neattaisnotus mācību kavējumus (3%).

Otra risku grupa, kas visbiežāk tiek norādīta par pamatu atbalsta sniegšanai – ekonomiskie riski (21% no visiem atbalsta pasākumiem). Ekonomiskie riski lielākoties saistīti ar nepietiekamiem finansiālajiem resursiem pamatvajadzību nodrošināšanai, apgrūtinātu nokļūšanu izglītības iestādē, nespēju ģimenē nodrošināt individuālo mācību līdzekļus u.c.

Sociālās vides un veselības risku grupā, kas sastāda 5% no visiem atbalsta pasākumiem, visbiežāk minētie riski ir (16.1%), speciālās vajadzības (16.1%), slims vecāks vai cits tuvinieks (13.5%), grūtniecība un/vai mazs bērns(10.7%). Ar ģimeni saistītie riski visbiežāk tiek skaidroti ar konfliktējošām attiecībām skolēna ģimenē (20.3%), kā arī vecāku atbalsta trūkumu mācību procesā(14.3%), vecāku darbu citā pilsētā/valstī(13.1.%) un vecāku atkarības problēmām (8.4%).

Kā atzīst vecāki, kuru bērni ir iesaistīti projektā un saņem atbalstu – dalība projektā palīdz bērnam uzlabot sekmes un apgūt mācību vielu, tāpat daļa vecāku norāda, ka komunikācija par projekta aktivitātēm ar bērniem ir pozitīvi iespaidojusi kopējo komunikāciju ar bērnu vai aizbilstamo.

Projekta ietvaros skolēni var iesaistīties arī jaunatnes iniciatīvu projektos, kas, izmantojot dažādas neformālās izglītības aktivitātes, palīdz uzrunāt un atbalstīt priekšlaicīga mācību pārtraukšanas riska grupas jauniešus. Šobrīd, tuvojoties gada izskaņai, jau ir apstiprināti 176 jaunatnes iniciatīvu projekti, kas tiek īstenoti 52 pašvaldībās. Nākamā jaunatnes iniciatīvu projektu konkursu kārta tiek plānota 2020. gada februārī.

 

*PuMPuRS – Izglītības kvalitātes valsts dienesta īstenotais Eiropas Sociālā fonda projekts Nr.8.3.4.0/16/I/001 “Atbalsts priekšlaicīgas mācību pārtraukšanas samazināšanai”. Projekta īstenošana notiek visos Latvijas reģionos laika posmā no 2017. gada 15. marta līdz 2022. gada 31. decembrim, ar mērķi samazināt priekšlaicīgu mācību pārtraukšanu, īstenojot preventīvus un intervences pasākumus.

**Individuālā PMP riska mazināšanas plāns (IAP) – indivīda specifiskajām problēmām atbilstošs atbalsta vai intervences pasākuma plāns, kas ir saskaņots gan ar izglītojamo, gan ar viņa likumiskajiem pārstāvjiem, un ietver individuālā plāna izstrādi izglītojamajam, speciālistu, piemēram, psihologa, sociālā pedagoga, skolotāja palīga, logopēda u.c. konsultācijas, t.sk. atbalstu krīzes situācijā, skolas brīvlaikos, papildu konsultācijas mācību priekšmetos.

***Starpposma pētījums – Eiropas Sociālā fonda projekta Nr.8.3.4.0/16/I/001 “Atbalsts priekšlaicīgas mācību pārtraukšanas samazināšanai” ietekmes pušu iesaistes, informētības un starprezultātu novērtējuma pētījums, ko veic SIA “Dynamic University”, sadarbībā ar SIA “Publiskās identitātes grupa” un kopumā aptver 27 mēnešus no visa projekta norisei paredzētā perioda (kopumā 69 mēneši).

 
Informāciju sagatavoja:
Liene Bērziņa
E-pasta adrese: liene.berzina@834.ikvd.gov.lv
Tālr.: 28670057
www.pumpurs.lv
https://www.facebook.com/pumpurs.lv/

Publicēts Psihologu sertifikācijas padomes darbības pārskats par 2018./2019. gadu

Psihologu sertifikācijas padome ir sagatavojusi un publicē pārskatu par savu pirmo darbības gadu.

Pirmajā darbības gadā galvenās prioritātes bija psihologu profesionālās darbības regulējuma – Psihologu likuma ieviešana, psihologu reģistrācijas un sertifikācijas procesa uzsākšana, psihologu iekšējā regulējuma izstrāde un informēšana par normatīvo regulējumu psihologu sabiedrībā.

Pārskatā ir atspoguļoti Psihologu sertifikācijas darbības galvenie rezultāti un plāni nākamajam gadam, kā arī pirmā informācija par Latvijas Republikā reģistrētiem un sertificētiem psihologiem.

Psihologu sertifikācijas padome ir psihologu profesionālās darbības izvērtēšanas un uzraudzības institūcija, kas tika izveidota 2018. gada jūnijā ar izglītības un zinātnes ministra rīkojumu.

Psihologu sertifikācijas padomes darbības pārskats