Psihologu sertifikācijas padome ir izglītības un zinātnes ministra izveidota psihologu profesionālās darbības izvērtēšanas un uzraudzības institūcija.
Psihologu sertifikācijas padomes sastāvs
R. Niedre – Psihologu sertifikācijas padomes priekšsēdētāja, Latvijas Psihologu apvienības pārstāve
A. Šteinberga – Latvijas Psihologu asociāciju federācijas pārstāve
I.J. Mihailovs – Psihologu sertifikācijas padomes priekšsēdētāja vietnieks, Izglītības kvalitātes valsts dienesta Licencēšanas un reģistru departamenta direktora vietnieks
V. Čerņavskis – Aizsardzības ministrijas pārstāvis, militārais psihologs
N. Praliča – Ieslodzījuma vietu pārvaldes Cēsu Audzināšanas iestādes nepilngadīgajiem Resocializācijas daļas psiholoģe
O. Vlasenko – Latvijas Psihologu asociāciju federācijas pārstāve
D. Landmane – Valsts policijas Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes Kriminālizmeklēšanas pārvaldes 3.nodaļas galvenā inspektore
A. Slokenberga – Veselības inspekcijas vadītāja
E. Strika – Latvijas Psihologu apvienības pārstāve
Padomi vada tās priekšsēdētājs. Padomes priekšsēdētāja prombūtnes laikā viņa pienākumus veic priekšsēdētāja vietnieks.
Padomes priekšsēdētāju ievēlē no Latvijas Psihologu apvienības un Latvijas Psihologu asociāciju federācijas pārstāvjiem.
Padomes priekšsēdētāja vietnieks ir Izglītības kvalitātes valsts dienesta pārstāvis.
Psihologu sertifikācijas padome:
1) apstiprina Psihologu sertifikācijas komisijas nolikumu un personālsastāvu;
2) apstiprina Psihologu ētikas komisijas nolikumu un personālsastāvu;
3) apstiprina Psihologu ētikas kodeksu;
4) organizē psihologu sertifikāciju, resertifikāciju un psihologa–pārrauga tiesību piešķiršanu;
5) lemj par psihologa reģistrāciju Psihologu reģistrā, psihologa profesionālās darbības apturēšanu, izbeigšanu un atjaunošanu, psihologa sertifikāta izsniegšanu, apturēšanu, anulēšanu un atjaunošanu;
6) lemj par psihologa–pārrauga tiesību piešķiršanu, apturēšanu, anulēšanu un atjaunošanu;
7) pārrauga psihologu sertifikācijas komisiju darbību;
Psihologu sertifikācijas padomes uzdevumi
- izskatīt un izvērtēt priekšlikumus un viedokļus par psihologa profesionālo darbību, izglītības attīstību un profesionālās kvalifikācijas celšanu;
- sniegt atzinumus par normatīvo aktu un attīstības plānošanas dokumentu projektiem, kas saistīti ar psihologa profesionālo darbību;
- ne retāk kā reizi gadā sagatavot un sniegt izglītības un zinātnes ministram pārskatu par padomes darbību. Pārskatā ietver arī informāciju un izvērtējumu par Psihologu ētikas komisijas un Psihologu sertifikācijas komisijas darbību.
Psihologu sertifikācijas padomes tiesības
- pieprasīt un saņemt no valsts un pašvaldību institūcijām, kā arī no nevalstiskajām organizācijām informāciju un atzinumus, kas nepieciešami padomes funkciju un uzdevumu izpildei;
- uzaicināt piedalīties (ar padomdevēja tiesībām) padomes sēdēs valsts un pašvaldību institūciju, nevalstisko organizāciju pārstāvjus un ekspertus;
- piedalīties tādu normatīvo aktu un attīstības plānošanas dokumentu projektu izstrādē, kas saistīti ar psihologa profesionālo darbību;
- normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā iesniegt izglītības un zinātnes ministram priekšlikumus par nepieciešamajiem grozījumiem normatīvajos aktos, kas saistīti ar psihologa profesionālo darbību;
- paust viedokli jautājumos, kas saistīti ar psihologa profesionālo darbību.
Psihologu sertifikācijas padomes lēmumu var apstrīdēt Izglītības un zinātnes ministrijā mēneša laikā no lēmuma spēkā stāšanās dienas.
Izglītības un zinātnes ministrijas lēmumu var pārsūdzēt tiesā mēneša laikā no lēmuma spēkā stāšanās dienas.
Kārtējās sēdes norises laiku un darba kārtību var apskatīt tīmekļa vietnes notikumu kalendārā.