Izglītības kvalitātes valsts dienesta pārstāvji laikā no 2011.gada 28.marta līdz 1.aprīlim viesojās Budapeštā (Ungārijā). Dienesta pārstāvji vizītes laikā tikās ar Ungārijas izglītības speciālistiem – Ungārijas Akreditācijas Komitejas pārstāvjiem, Nacionālo resursu ministrijas par izglītību atbildīgās nodaļas vadītāju un Latvijas vēstnieci Ungārijā Veroniku Erti, kā arī piedalījās 2.ikgadējā EQAVET (European Quality Assurance Reference Framework – Eiropas kvalitātes nodrošināšanas ietvarstruktūra) forumā.
Vizītes sākumā notika tikšanās ar Ungārijas izglītības speciālistiem – Ungārijas Akreditācijas Komitejas pārstāvjiem: Tiboru Šanto, Kristīni Rosnuju, kā arī ar Nacionālo resursu ministrijas par izglītību atbildīgās nodaļas vadītāju Šandoru Braši. Sarunu laikā tika noskaidrotas Ungārijas izglītības attīstības prioritātes un aktuālākiem virzieni, kā arī notika informācijas un viedokļu apmaiņa par Latvijas un Ungārijas izglītības sistēmām, to iekļaušanos kopējos Eiropas izglītības sadarbības procesos (t.sk. par mobilitātes iespējām, kvalifikāciju atzīšanu u.c.).
Iegūtā informācija liecina, ka pašreiz notiek Ungārijas izglītības strukturālās reformas. Šobrīd skaidri izkristalizējās izglītības centralizācijas procesi, kas ir vērsti uz valsts lomas un atbildības par izglītību palielināšanos (atsakoties no līdz šim decentralizētas izglītības pārvaldes sistēmas, pašvaldībām pārvaldot savas izglītības iestādes un atbildot par to kvalitātes vērtēšanu).
Tikšanās laikā tika prezentēta Ungārijas izglītības datu bāze, kur tiek apkopota informācija ne tikai par izglītības iestādēm, izglītības programmām (to pašvērtējumiem), pedagogiem, bet arī par katru izglītojamo, viņa vērtējumiem, attīstību utt. Pie tam katrai personai tiek piešķirts individuālais kods, lai varētu piekļūt šai datu bāzei un iegūtu informāciju par sevi (piemēram, izglītojama vidējie sasniegumi, to attīstība u.c.).
Ne mazāk nozīmīgas reformas šobrīd notiek Ungārijas augstākajā izglītībā, – uzsākot augstākās izglītības programmu nozaru akreditāciju, risinot jautājumus, kas saistās ar pārmaiņām augstākās izglītības sistēmas finansēšanā (sarežģītajos sociāli ekonomiskajos apstākļos samazinoties valsts finansēto studiju vietu skaitam) u.c. Vienlaikus dienesta pārstāvji tika informēti par valsts profesoru vēlēšanas / iecelšanas uzticēšanu valstij, valsts veikto akadēmiskā personāla ekspertīzes kārtību un pašreizējiem izaicinājumiem, nodrošinot augsti kvalificēta akadēmiskā personāla piesaisti un atjaunošanos, kā arī īstenojot cilvēkresursu attīstības politiku augstākajā izglītībā.
Dienesta delegāciju laipni uzņēma arī Latvijas vēstniece Ungārijā Veronika Erte. Sarunas laikā viņa apliecināja, ka Ungārijas izglītības sistēma šobrīd mainās. Šīs pārmaiņas tiek neviennozīmīgi vērtētas Ungārijas sabiedrībā, tomēr reformu īstenotāji cenšas sabalansēt dažādu grupu vajadzības un intereses, kā arī valsts ekonomiskās iespējas.
Vizītes otrā daļa bija veltīta dalībai 2.ikgadēja EQAVET (European Quality Assurance Reference Framework – Eiropas kvalitātes nodrošināšanas ietvarstruktūra) forumā. Foruma laikā tika prezentēts nacionālās profesionālās izglītības un apmācības kvalitātes vērtēšanas pieejas izstrāde rīks http://www.eqavet.eu/index.html un aktualizēti vairāki aspekti, kas ir būtiski Latvijas izglītības politikas, īpaši profesionālās izglītības politikas, veidošanā un lēmumu pieņemšanā:
1) 2010.gada Brīģes komunikē noteiktā izpildes plānošana un īstenošana;
2) Sociālo partneru iesaiste (iesaistes paplašinājums) profesionālās izglītības un apmācības kvalitātes vērtēšanas procesos;
3) Nacionālo kvalitātes vērtēšanas kontaktpunktu (atbalsta punktu) izveide katrā valstī, nodrošinot nepieciešamos resursus un veicinot kontaktpunktu sadarbību ar izglītības iestādēm, darba devējiem utt., attiecīgi veicinot kvalitātes kultūras profesionālajā izglītībā un apmācībā attīstību;
4) Tika akcentēts, ka Baltijas valstis, t.sk. Latvija, nepiedalās QALLL – Mūžizglītības kvalitātes novērtēšanas tīkla sadarbībā, kas kopumā var kavēt šīs svarīgas izglītības jomas attīstību;
5) Ir nepieciešams, lai izglītības kvalitātes vērtēšanai un izglītības kvalitātei lielāku uzmanību veltītu politikas veidotāji un lēmumu pieņēmēji, t.sk. paredzot nepieciešamos resursus un atbalstu (politiskā griba).
Sanāksmes laikā paustās atziņas un idejas tiks apspriestas arī EQAVET regulāro darba grupu sanāksmēs, attiecīgi precizējot dalībvalstu uzdevumus, lai līdz 2015.gadam izveidotu uz vienotiem principiem balstītu profesionālās izglītības un apmācības kvalitātes vērtēšanas sistēmu. Tai pat laikā foruma darbība apliecināja, ka arī sadarbības tīkla dalībnieku vidu nav vienprātības par profesionālās izglītības un apmācības vērtēšanas vienotu modeli, ir vēl daudz jādiskutē un jāsaskaņo viedokļi, bet pats galvenais – jāpanāk politiskais konsenss, iestrādājot EQAVET piedāvātos instrumentus dalībvalstu izglītības vērtēšanas sistēmās.
Dienesta pārstāvji aktīvi strādāja foruma darba grupās, piedaloties diskusijās un informējot par Latvijas pozīciju par EQAVET sadarbības un attīstības iespējām un pieredzi profesionālās izglītības vērtēšanā (akreditācijā), iegūstot informāciju par turpmākajiem Latvijas uzdevumiem EQAVET sadarbības ietvaros (t.i., par EQAVET tīmekļa vietnes http://www.eqavet.eu pilnveidi un pārskata par Latvijas profesionālās izglītības kvalitātes vērtēšanas sistēmas sagatavošanu līdz 2011.gada jūnijam).
Vizītes laikā gūtā informācija apliecināja, ka mūsdienu izglītības sistēmas attīstība nebūs veiksmīga, ja tiks ignorēti kopējie izglītības attīstības procesi, nenotiks regulāra sadarbība ar Eiropas valstīm un arī ja netiks pārstāvēts Latvijas viedoklis un pozīcija. Tādējādi iesāktais darbs EQAVET sadarbības ietvaros būtu turpināms, apliecinot arī Latvijas dalību kopējās Eiropas izglītības telpas veidošanās sadarbībā.