Aktualitātes

Darbības programmas “Izaugsme un nodarbinātība” 8.3.4. specifiskā atbalsta mērķa “Samazināt priekšlaicīgu mācību pārtraukšanu, īstenojot preventīvus un intervences pasākumus” projekts Nr.8.3.4.0/16/I/001 “Atbalsts priekšlaicīgas mācību pārtraukšanas samazināšanai”

8.01.2018.

Noslēdzies pirmais projekta īstenošanas semestris skolās

Ir noslēdzies pirmais semestris, kurā bērni un jaunieši projekta PuMPuRS ietvaros saņēma atbalstu priekšlaicīgas mācību pārtraukšanas risku mazināšanai. 2017./2018. mācību gada 1. semestrī kādu no atbalsta pasākumiem – papildu konsultācijas mācību priekšmetos, psihologa vai cita atbalsta personāla palīdzību, kā arī ēdināšanas, naktsmītnes vai transporta izmaksu kompensāciju saņēma vairāk nekā 2000 skolēnu. Šobrīd projektā ir iesaistījušās 45 pašvaldības un 29 valsts profesionālās izglītības iestādes, līdz ar to projektā iesaistīto skolu kopējais skaits tuvojas 200.

Lai palīdzētu uzsākt dalību projektā, 2017. gadā organizēti arī astoņi ievadsemināri pašvaldību darbiniekiem un 20 ievadsemināri skolās, kur pārrunātas projekta aktivitātes, sniegtas konsultācijas individuālo atbalsta plānu sagatavošanā un uzklausītas pārdomas par skolu līdzšinējo pieredzi darbojoties projektā.

Projekta PuMPuRS komanda saka lielu paldies skolu un pašvaldību darbiniekiem par ieinteresētību un pretimnākšanu mūsu kopīgajā darbā – atbalstošas skolas vides veidošanā, lai ikkatrs bērns un jaunietis varētu iegūt izglītību!

2018. gadā projektā ietverto skolu skaitu plānots palielināt līdz 300, turpretī līdz projekta noslēgumam 2022. gadā plānots iesaistīt vismaz 614 izglītības iestādes. Plānots, ka 2017./2018. mācību gada 2. semestrī un 2018./2019. gada 1. semestrī kopumā individuālo atbalstu varētu saņemt līdz 12 000 izglītojamie.

Vēl 2018. gadā projekta ietvaros paredzēta supervīziju īstenošana izglītības iestādēs, darbnīcas izglītības iestādēs par priekšlaicīgas mācību pārtraukšanas risku novēršanas pasākumiem un darbnīcas pašvaldībās par starpinstitucionālo sadarbību priekšlaicīgas mācību pārtraukšanas risku identificēšanas un novēršanas atbalstam skolās. 2018. gadā noritēs arī aktīvs darbs pie dažādu metodisko materiālu izstrādes: Konsultēšanas vadlīnijas pedagogiem; Rekomendācijas uzvedībai un sadarbībai klasē; Rekomendācijas darbam ar vecākiem; Rekomendācijas konfliktu un problēmsituāciju risināšanai; Rekomendācijas komunikācijai un sadarbības stiprināšanai ar iestādēm un organizācijām.

Notiks arī sadarbības partneru un pedagogu tālākizglītība par individuālo un grupu konsultēšanu, atbalstošu mācību vidi kā resursu izglītībā un pedagogu kompetenci un efektivitāti mūsdienu pedagoģiskajā realitātē.

11.10.2017.

Projekta sadarbības partneri pulcējas uz darba grupu sanāksmēm

6., 9., un 10. oktobrī uz darba grupu sanāksmēm un pārrunām ar projekta Eiropas Sociālā fonda projektu Nr.8.3.4.0/16/I/001 “Atbalsts priekšlaicīgas mācību pārtraukšanas samazināšanai” (“PuMPuRS”) komandu tika aicināti projektā iesaistīto pašvaldību un izglītības iestāžu pārstāvji no visiem Latvijas novadiem.

Sanāksmju laikā projekta komanda sniedza informāciju par projekta virzību, finanšu, grāmatvedības un administratīvajiem jautājumiem, sniedza ieteikumus individuālo plānu sastādīšanai, iepirkumu organizēšanai un vizuālās identitātes lietošanai, kā arī atbildēja uz dalībnieku jautājumiem. Lielākoties sadarbības partnerus interesēja jautājumi par projekta dokumentācijas apriti, personāla piesaisti un grāmatvedības jautājumiem.

Uzklausot projektā iesaistīto bažas par gaidāmo darba apjomu, projekta vadība aicina izvērtēt katras skolas kapacitāti un dalību projektā plānot, ņemot vērā personāla iespējas. Identificējos katram riska grupas skolēnam nepieciešamos atbalsta pasākumus, svarīgi ir prioritizēt riskus un sākotnēji novērst būtiskākos no tiem. Tā kā projekts noritēs sešus gadus, atbalsta pasākumus konkrētajam skolēnam varēs turpināt arī nākamajos semestros, ievērojot samērīgu noslodzi arī pašam skolēnam.

Prezentācija par aktualitātēm projektā

13.09.2017.

Mācību pamešanu mazinās ar individuālu atbalstu skolēniem

Jaunais mācību gads nāk ar iespēju skolām sniegt papildu atbalstu jauniešiem, kuriem vērojams risks pamest mācības un nepabeigt skolu. Tiks uzsākti sistemātiski pasākumi, kas iekļaus individuālas konsultācijas, speciālistu piesaisti, skolotāju profesionālās pilnveides programmas, materiālo atbalstu, kā arī ilgtspējīga sadarbības modeļa veidošanu pašvaldībā, kurā visas iesaistītās institūcijas darbotos saskaņoti un fokusējoties uz katra skolēna individuālajām vajadzībām. Projektā “PuMPuRS”*, kuru ar Eiropas Sociālā fonda atbalstu īsteno Izglītības kvalitātes valsts dienests, sešu gadu laikā paredzēts iesaistīt vismaz 80 procentus pašvaldību, aptverot 614 izglītības iestādes.

Projekts jau pašā sākumposmā piedzīvo lielu atsaucību, jo skolas un pašvaldības tajā saskata risinājumu izaicinājumiem, ar kuriem līdz šim nācies cīnīties pašu spēkiem. Jaunā mācību gada sākumā dalībai projektā pieteikušās 37 pašvaldības un 12 valsts profesionālās izglītības iestādes. Projektā iesaistītajās skolās pedagogi identificēs skolēnus, kuriem vērojamas mācību pārtraukšanas riska pazīmes, un katram no viņiem tiks uzsākta atbalsta sniegšana saskaņā ar individuālo atbalsta plānu, kuru sagatavos, ņemot vērā konkrētā skolēna situāciju, riskus un resursus. Atbalsta pasākumi var ietvert, piemēram, konsultācijas mācību priekšmetos, speciālistu vai asistenta palīdzību, kā arī nepieciešamo skolas lietu, transporta un ēdināšanas nodrošināšanu.

Lai palīdzētu skolām individuālo atbalsta plānu sagatavošanā un īstenošanā, 2017./2018. mācību gadā notiks 288 projekta ievadsemināri skolās, kā arī darbnīcas un supervīzijas pedagogiem. Projektā pieaicinātie eksperti izstrādās arī vairākus metodiskos materiālus, piemēram, par konsultēšanu, darbu ar vecākiem, konfliktu un problēmsituāciju risināšanu, uzvedību un sadarbību klasē, tiks arī izstrādātas un īstenotas profesionālās kompetences pilnveides programmas pedagogiem.

Izglītības kvalitātes valsts dienesta vadītāja Inita Juhņēviča uzsver: “Lai veidotu iekļaujošu skolas vidi, esam apņēmības pilni strādāt ne tikai ar konkrētiem skolēniem un skolotājiem, bet arī veidot sabiedrībā izpratni, ka katrs pieaugušais ir līdzatbildīgs par to realitāti, kādā dzīvo un mācās mūsu bērni. Mēs esam vecāki, skolotāji, draugu un klasesbiedru vecāki, kaimiņi, iestāžu darbinieki… Mums jābūt vērīgiem un jāpamana, kas notiek ar bērnu, kā viņš jūtas. Svarīgi panākt, lai skola, vecāki, pašvaldības institūcijas un līdzcilvēki savā starpā sadarbotos un redzētu bērna situāciju kopumā, ne tikai izolēti risinātu atsevišķus tās aspektus.”

Lai gan pieņemts uzskatīt, ka parasti mācību pabeigšanu kavē materiālie apstākļi, tomēr gan pētījumi, gan pašvaldību pieredze liecina, ka priekšlaicīgai skolas pamešanai visbiežāk pamatā ir psiholoģiski motīvi. To apstiprina arī Preiļu novada domes Izglītības pārvaldes vadītājs Andrejs Zagorskis, kura pārstāvētā pašvaldība viena no pirmajām iesaistījusies projektā: “Līdz šim pašvaldība ir iespēju robežās, risinājusi skolēnu materiālās problēmas, kas traucējušas mācībām – esam nodrošinājuši brīvpusdienas, transportu, piesaistījuši sociālo dienestu. Priecājamies, ka jaunuzsāktais projekts sniedz mums jaunas zināšanas par to, kā atpazīt jauniešus ar risku pamest mācības. Esam secinājuši, ka šo jauniešu loks ir daudz plašāks, nekā iepriekš uzskatījām. Psiholoģiskas problēmas un konflikti skolā, ģimenē, vienaudžu lokā, grūtības iekļauties mācību procesā – šādu skolēnu ir ļoti daudz. Katram no viņiem nepieciešama individuāla pieeja, un šis uzdevums nav no vienkāršajiem. Tagad mums būs papildu resursi un zināšanas, kā arī iespēja piesaistīt dažādus speciālistus, lai varētu vairāk individuāli strādāt ar šiem skolēniem. Piemēram, beidzot varēsim nodrošināt papildu konsultācijas bērniem, kuri pēc dzīvošanas ārzemēs nesen atgriezušies Latvijā. Liels ieguvums būs arī iespēja mazajās skolās nodrošināt psihologa konsultācijas.”

Pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem mācības pamet vidēji katrs desmitais skolēns. Neiegūtā izglītība vairumā gadījumu ierobežo šo cilvēku karjeras iespējas, kā arī atstāj neatrisinātas sociālās un psiholoģiskās problēmas, kas negatīvi ietekmē visu viņu turpmāko dzīvi. Līdz šim veiktajos pētījumos izkristalizējušies biežākie riski, kāpēc bērni un jaunieši nepabeidz skolu: motivācijas trūkums, mācību un uzvedības traucējumi, vecāku nepietiekama iesaiste, grūtniecība, laulības, neattaisnoti mācību kavējumi, konfliktsituācijas skolā, materiālie apstākļi, veselības problēmas, darba uzsākšana u.c., turklāt daudzos gadījumos noteicoši ir vairāki faktori, kas savstarpēji mijiedarbojas un papildina cits citu.

06.09.2017.

Priekšlaicīgas mācību pārtraukšanas samazināšanā varēs iesaistīt vairāk pedagogu

Pašvaldībām turpmāk būs vienkāršāk iesaistīt pedagogus papildu darbā projektā, lai palīdzētu priekšlaicīgas mācību pārtraukšanas riska grupas jauniešiem palikt skolas solā un iegūt izglītību. To paredz 5. septembrī apstiprinātie grozījumi Ministru kabineta 2016. gada 12. jūlija noteikumos Nr. 460 “Darbības programmas “Izaugsme un nodarbinātība” 8.3.4. specifiskā atbalsta mērķa “Samazināt priekšlaicīgu mācību pārtraukšanu, īstenojot preventīvus un intervences pasākumus” īstenošanas noteikumi”.

Eiropas Sociālā fonda līdzfinansētajā projektā Nr.8.3.4.0/16/I/001 “Atbalsts priekšlaicīgas mācību pārtraukšanas samazināšanai”, ko skolu vidē pazīst ar nosaukumu “PuMPuRS”, ir paredzēta pedagogu un atbalsta personāla iesaiste papildus viņu tiešajiem darba pienākumiem izglītības iestādēs. Paredzēts, ka pedagogi sniegs papildu konsultācijas bērniem un jauniešiem, kuriem skolas pamešanas risku rada grūtības mācībās, savukārt atbalsta personāls strādās ar bērniem, kuri varētu pārtraukt mācības, jo ir problēmas ģimenē vai konflikti ar vienaudžiem un pedagogiem.

Pieņemtie grozījumi paredz pedagogu un atbalsta personāla iesaistes atlīdzības izmaksas segt no projekta tiešajām izmaksām un atceļ iepriekš noteikto ierobežojumu par personāla iesaisti projektu īstenošanā vismaz 30 procentu apmērā no normālā darba laika. Turpmāk pašvaldības kā projektu sadarbības partneri varēs daudz brīvāk iesaistīt pedagogus, speciālos pedagogus, psihologus un logopēdus projekta īstenošanā, savlaicīgi sniedzot jaunietim nepieciešamo atbalstu.

Turpmāk pedagoģisko personālu projektā varēs iesaistīt arī uz mazāku daļlaiku, atlīdzības izmaksu šādā gadījumā veicot saskaņā ar pašvaldības personāla atalgojuma politikā noteikto stundas atlīdzības likmi atbilstoši projektā nostrādātajam stundu skaitam.

Apstiprinātie noteikumi: https://likumi.lv/ta/id/293315-grozijumi-ministru-kabineta-2016-gada-12-julija-noteikumos-nr-460-darbibas-programmas-izaugsme-un-nodarbinatiba-8-3-4-specifiska

Pašvaldības aktīvi piesakās dalībai projektā

24.08.2017.

Šobrīd projektā norisinās aktīvi sagatavošanās darbi, lai, sākoties jaunajam mācību gadam, uzsāktu ESF projekta Nr.8.3.4.0/16/I/001 “Atbalsts priekšlaicīgas mācību pārtraukšanas samazināšanai” (PuMPuRS) aktivitāšu ieviešanu skolās. Interesi iesaistīties projektā jau šajā mācību gadā paudušas vairāk nekā 40 pašvaldības un 20 valsts profesionālās izglītības iestādes. Atgādinām, ka par projekta sadarbības partneriem var kļūt ikviena Latvijas pašvaldība vai valsts profesionālās izglītības iestāde (VPII). Projekta īstenošanai sadarbības partneris var piesaistīt stratēģiskos partnerus: skolu, izglītības pārvaldes, sociālo dienestu, bāriņtiesu un citas iestādes. Pašvaldības vai VPII var iesaistīties projektā gan šobrīd, gan vēlāk visā projekta īstenošanas periodā. Arī pašvaldībā esošās izglītības iestādes var tikt iesaistītas pakāpeniski, ja nav iespējams vienlaicīgi iesaistīt visas. Par iesaistīšanos projektā aicinām konsultēties, rakstot uz pmp@ikvd.gov.lv.

Informē par projektu pilsētu un novadu izglītības pārvalžu darbiniekus

24.05.2017.

Trešdien, 24. maijā Rīgas 3. ģimnāzijā Izglītības kvalitātes valsts dienesta pārstāvji ar pilsētu un novadu izglītības pārvalžu darbiniekiem pārrunāja iespējamo sadarbību ESF projektā Nr.8.3.4.0/16/I/001 “Atbalsts priekšlaicīgas mācību pārtraukšanas samazināšanai” (PuMPuRS).

Par kvalitātes dienesta pētījumiem, kas bija pamatā projekta izstrādei un projekta būtību pastāstīja kvalitātes dienesta vadītāja Inita Juhņēviča, ar pamatinformāciju par projektu un darbībām, kas jāveic pašvaldībām, lai iesaistītos projektā, iepazīstināja projekta vadītāja Gunta Kraģe. Savukārt, projekta reģionālā koordinatore Kristīne Jozauska iepazīstināja pilsētu un novadu izglītības pārvalžu darbiniekus ar priekšlaicīgas mācību pārtraukšanas riskiem.

Saruna raidījumā “Ģimenes studija” 

24.05.2017.

Trešdien, 24. maijā projekta vadītāja Gunta Kraģe un reģionālā koordinatore Kristīne Jozauska piedalījās Latvijas Radio 1 raidījumā “Ģimenes studija”, kur pastāstīja par priekšlaicīgas mācību pārtraukšanas riskiem un cēloņiem, kā arī 16.martā sākto ESF projektu Nr.8.3.4.0/16/I/001 “Atbalsts priekšlaicīgas mācību pārtraukšanas samazināšanai” (PuMPuRS).

http://lr1.lsm.lv/lv/raksts/gimenes-studija/uzsakts-projekts-lai-mazinatu-skolenu-skaitu-kas-neiegust-pienac.a86803/

„PuMPuRS” pārstāves viesojas romiem veltītā praktiskajā darbnīcā Ventspilī

16.05.2017.

Projekta „Atbalsts priekšlaicīgas mācību pārtraukšanas samazināšanai” (PuMPuRS) pārstāves viesojās Kultūras ministrijas organizētajā praktiskajā darbnīcā “Romu ģimeņu sociālās situācijas uzlabošana vietējā līmenī”, kas 2017. gada 16. maijā sadarbībā ar Ventspils pilsētas pašvaldību tika rīkota Ventspils Tehnikumā.

Praktiskās darbnīcas mērķis bija uzlabot romu tautības iedzīvotāju, dažādu NVO pārstāvju un pašvaldību speciālistu zināšanas par romu integrācijas jautājumiem, veicināt romu piekļuvi sociālajiem pakalpojumiem, pabalstiem un atbalsta pasākumiem, ko nodrošina pašvaldības, kā arī informēt darbnīcas dalībniekus par pieejamajām nacionālajām un ES struktūrfondu atbalsta aktivitātēm, kurās romi ir viena no mērķa auditorijām.

Projekta pārstāves Dace Medne un Kristīne Jozauska sniedza informāciju par priekšlaicīgas mācību pārtraukšanas riskiem un iespēju romiem iesaistīties preventīvajos pasākumos priekšlaicīgas mācību pārtraukšanas samazināšanai.

Pasākums tika īstenots projekta “Latvijas romu platforma I: dialogs, sadarbība un iesaistīšana” ietvaros.

Norisinājies pirmais ievadseminārs Rīgas skolu direktoriem un pašvaldības pārstāvjiem

17.05.2017.

2017. gada 17. maijā Rīgas 15. vidusskolas telpās notika pirmais projekta „Atbalsts priekšlaicīgas mācību pārtraukšanas samazināšanai” (PuMPuRS) ievadseminārs, uz kuru bija aicināti Rīgas skolu direktori un pašvaldības pārstāvji.

Projekta pārstāvji informēja pasākuma dalībniekus par tikko uzsākto projektu, tā priekšvēsturi, projektā plānotajiem atbalsta pasākumiem, plānoto sadarbību ar pašvaldībām un izglītības iestādēm. Īpaša uzmanība tika veltīta priekšlaicīgas mācību pārtraukšanas risku un cēloņu raksturošanai, lai rosinātu pašvaldības un izglītības iestāžu darbiniekus atpazīt potenciālo projekta mērķauditoriju un iesaistīt projekta atbalsta aktivitātēs ikvienu bērnu, kuram tas būtu nepieciešams.

Ievadsemināru mērķis ir potenciālo sadarbības partneru informēšana un piesaiste dalībai projektā. Kopumā projekta sākumposmā ir plānots rīkot 31 ievadsemināru pašvaldību un izglītības iestāžu darbiniekiem.

Sāk vērienīgus pasākumus mācības pārtraukušo skaita mazināšanai

20.04.2017.

Izglītības kvalitātes valsts dienests šobrīd uzsāk apjomīgu projektu, lai sešu gadu laikā mazinātu to bērnu un jauniešu skaitu, kas pamet mācības un nepabeidz skolu. Šādu pasākumu kopumu Latvijā ieviesīs pirmo reizi. Projektā, kas tiek īstenots ar Eiropas Sociālā fonda atbalstu, paredzēts iesaistīt 80 % pašvaldību, aptverot 614 izglītības iestādes.

Pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem 2016. gadā mācības pārtrauca apmēram 10 % skolēnu. Tie ir 14 tūkstoši jauniešu, kas palikuši bez pienācīgas izglītības, pārsvarā papildinot mazkvalificētu strādnieku vai ilgstošo bezdarbnieku rindas. Līdz šim veikti vairāki pētījumi, kuros izkristalizējušies biežākie riski, kāpēc bērni un jaunieši nepabeidz skolu: motivācijas trūkums, mācību un uzvedības traucējumi, vecāku nepietiekama iesaiste, grūtniecība, laulības, neattaisnoti mācību kavējumi, konfliktsituācijas skolā, materiālie apstākļi, veselības problēmas, darba uzsākšana u.c., turklāt daudzos gadījumos noteicoši ir vairāki faktori, kas savstarpēji mijiedarbojas un papildina cits citu.

Statistika liecina, ka zēni pamet mācības divreiz biežāk nekā meitenes. Kā nozīmīgākos iemeslus viņi min darba uzsākšanu un nepatiku pret mācībām, bet meitenes – grūtniecību un veselības problēmas. Abiem dzimumiem mācīties traucē arī motivācijas trūkums. Šajā ziņā veidojas apburtais loks – jauniešiem ir grūtības mācīties, tādēļ trūkst motivācijas un viņi neattaisnoti kavē stundas. Savukārt stundu kavējumi noved pie nespējas laikā apgūt uzdoto. Salīdzinot ar vispārizglītojošām skolām, lielāks “atbirušo” īpatsvars veidojas profesionālās izglītības iestādēs.

Līdz šim ne vienmēr bija iespējams efektīvi novērst priekšlaicīgu mācību pārtraukšanu, jo galvenajiem atbalsta pīlāriem – skolai, vecākiem un pašvaldībai nepieciešams papildu atbalsts un resursi, lai ar šīm situācijām strādātu. Tā kā izvēle pamest skolu iet roku rokā ar sarežģītām attiecībām klasē, grūtiem finansiālajiem apstākļiem, nelabvēlīgu vidi ģimenē un citiem jūtīgiem jautājumiem, ne vienmēr pedagogi ir pietiekami sagatavoti, lai sniegtu nepieciešamo atbalstu. Arī vecākiem nereti trūkst prasmju veidot dialogu ar savu bērnu, kam ir mācību vai uzvedības problēmas. Daļa vecāku nepietiekami interesējas par bērna skolas gaitām un neapzinās izglītības būtisko nozīmi viņa nākotnē, taču nereti kaitējums tiek nodarīts tieši pretēji – pārmērīgi kontrolējot un nomācot bērna iespējas pašam uzņemties atbildību. Savukārt pašvaldību un valsts līmenī būtiskākie šķēršļi mācību pamešanas risku novēršanā līdz šim bija sistemātiskas informācijas, visaptverošas metodoloģijas un atbilstošu resursu trūkums, kā arī problēmas veidot efektīvu kopdarbību starp visām bērnu un jauniešu tiesību aizsardzībā iesaistītajām organizācijām.

Projekts veicinās ilgtspējīgas sadarbības sistēmas veidošanu starp pedagogiem, vecākiem un pašvaldībām, lai laikus identificētu bērnus un jauniešus ar risku pārtraukt mācības un sniegtu viņiem personalizētu atbalstu. Skolotājiem būs iespēja profesionāli pilnveidoties un stiprināt prasmes darbam ar jauniešiem, tiks izstrādāti arī metodiskie līdzekļi. Pasākumi būs vērsti uz agrīnu problēmas diagnostiku un risinājumu, lai novērstu samilzušu situāciju risināšanu, kas prasa daudz vairāk resursu un var būt mazāk efektīva. Finansiāli tiks atbalstītas arī jauniešu NVO iniciatīvas, lai aktualizētu mācību pārtraukšanas problēmu pašu jauniešu vidū, ar vienaudžu palīdzību uzrunātu skolēnus un iesaistītu viņus aktivitātēs. Tiks veidota arī vienota datu bāze, kas nodrošinās regulāru informācijas apmaiņu valsts, pašvaldības un skolas līmenī par identificētajiem skolēniem un audzēkņiem ar risku pārtraukt mācības, veiktajiem preventīvajiem pasākumiem un to rezultātiem. Tas, pirmkārt, sniegs pilnvērtīgu statistiku un, otrkārt, ļaus ilgtermiņā izvērtēt pasākumu efektivitāti.

Ar pašvaldību starpniecību arī paredzēts sniegt individuālu atbalstu bērniem un jauniešiem, kuri varētu pārtraukt mācības līdzekļu trūkuma dēļ, piemēram, kompensēt izdevumus par transportu, ēdināšanu un dienesta viesnīcu, kā arī individuālo mācību līdzekļu iegādi. Tomēr galvenais projekta fokuss būs nevis uz īslaicīgas finansiālas palīdzības sniegšanu, bet uz ilgtspējīga visaptveroša mehānisma radīšanu, veidojot atbalstošu un iekļaujošu skolas vidi ikvienam skolēnam un audzēknim.

Projekta mērķa grupa ir vispārizglītojošo skolu skolēni no 5. līdz 12. klasei, kā arī profesionālās izglītības iestāžu audzēkņi no 1. līdz 4. kursam. Iecerēts, ka kopumā projekta ietvaros atbalstu saņems vairāk nekā 64 000 jauniešu.

 Informācijai:

Eiropas Sociālā fonda projekts Nr.8.3.4.0/16/I/001 “Atbalsts priekšlaicīgas mācību pārtraukšanas samazināšanai” tiks īstenots līdz 2022. gada 31. decembrim ar mērķi samazināt bērnu un jauniešu priekšlaicīgu mācību pārtraukšanu, īstenojot preventīvus un intervences pasākumus 614 izglītības iestādēs vispārējās izglītības iestāžu izglītojamiem no 5. līdz 12. klasei, kā arī to profesionālās izglītības iestāžu un vispārējās izglītības iestāžu izglītojamiem no 1. līdz 4. kursam, kuras īsteno profesionālās izglītības programmas.

22.03.2017.

Parakstīta vienošanās par ESF projekta īstenošanu Izglītības kvalitātes valsts dienestā

2017. gada 16. martā Izglītības kvalitātes valsts dienests parakstījis vienošanos ar Centrālo finanšu un līgumu aģentūru par Eiropas Savienības fonda projekta īstenošanu. Darbības programmas “Izaugsme un nodarbinātība” 8.3.4. specifiskā atbalsta mērķa “Samazināt priekšlaicīgu mācību pārtraukšanu, īstenojot preventīvus un intervences pasākumus” projekts Nr.8.3.4.0/16/I/001 “Atbalsts priekšlaicīgas mācību pārtraukšanas samazināšanai” tiks īstenots līdz 2022. gada 31. decembrim ar mērķi samazināt bērnu un jauniešu priekšlaicīgu mācību pārtraukšanu, īstenojot preventīvus un intervences pasākumus 614 izglītības iestādēs vispārējās izglītības iestāžu izglītojamiem no 5. līdz 12. klasei, kā arī to profesionālās izglītības iestāžu un vispārējās izglītības iestāžu izglītojamiem no 1. līdz 4. kursam, kuras īsteno profesionālās izglītības programmas.

Projekts izstrādāts atbilstoši Ministru kabineta 12.07.2016. noteikumiem Nr. 460 “Darbības programmas “Izaugsme un nodarbinātība” 8.3.4. specifiskā atbalsta mērķa “Samazināt priekšlaicīgu mācību pārtraukšanu, īstenojot preventīvus un intervences pasākumus” īstenošanas noteikumi”. Specifiskajam atbalstam plānotais kopējais attiecināmais finansējums ir 39 812 376 euro, tai skaitā Eiropas Sociālā fonda finansējums 33 840 519 euro un valsts budžeta finansējums 5 971 857 euro.

Priekšlaicīga mācību pamešana nelabvēlīgi ietekmē turpmāko dzīvi un nodarbinātību, palielina sociālās atstumtības un nabadzības risku. Tādēļ projekta laikā paredzēts ieviest Latvijas vispārējā izglītībā un profesionālajā izglītībā sistēmisku atbalstu priekšlaicīgas mācību pārtraukšanas risku samazināšanai. Tiks sniegts gan individuālais materiālais un konsultatīvais atbalsts izglītojamiem ar priekšlaicīgu mācību pārtraukšanas risku, gan sistēmiskais atbalsts riska grupas identificēšanai un uzskaitei, atbalstošas mācību vides izveidošanai, pedagogu profesionālajai pilnveidei un jauniešu iniciatīvu projektiem.

Projekta vadītāja Gunta Kraģe, e-pasts: pmp@ikvd.gov.lv

Interneta vietne projekta dalībniekiem: http://www.pumpurs.lv

Meklē projektu “PuMPuRS” arī