Otrdien, 2016. gada 20. decembrī Ministru kabinets pieņēmis jaunus noteikumus, kas turpmāk regulēs izglītības iestāžu un izglītības programmu akreditācijas, kā arī izglītības iestāžu vadītāju novērtēšanas kārtību. Noteikumos arī iekļauti profesionālās izglītības kvalitātes starptautiskie (EQAVET) indikatori un ietvertas normas OECD rekomendāciju izpildei.
Ministru kabineta noteikumi “Kārtība, kādā akreditē izglītības iestādes, eksaminācijas centrus un citas Izglītības likumā noteiktas institūcijas, vispārējās un profesionālās izglītības programmas un novērtē valsts augstskolu vidējās izglītības iestāžu, valsts un pašvaldību izglītības iestāžu vadītāju profesionālo darbību” pamatā saglabā līdzšinējo izglītības iestāžu, eksaminācijas centru un izglītības programmu akreditācijas kārtību, tomēr paredz vairākas izmaiņas. Piemēram, vairs nenotiks izglītības iestāžu un izglītības programmu akreditācija bez ekspertu komisijas. Būtisks jauninājums būs arī izglītības iestāžu vadītāju novērtēšanas ieviešana Latvijā. Izglītības kvalitātes valsts dienests (kvalitātes dienests) arī turpmāk darbosies kā kompetentā institūcija akreditāciju organizēšanā un izglītības iestādes vadītāju novērtēšanā.
Izmaiņas izglītības iestāžu un izglītības programmu akreditācijas kārtībā paredz kvalitātes dienesta tiesības ierosināt ārkārtas akreditāciju un ārkārtas izglītības iestādes vadītāja novērtēšanu pēc izglītības iestādes dibinātāja vai Izglītības un zinātnes ministrijas ierosinājuma. Pildot OECD rekomendāciju veicināt izglītības iestādes dibinātāja iesaisti izglītības iestāžu pašvērtēšanas procesā, ir pastiprināta izglītības iestādes dibinātāja (visbiežāk tā ir pašvaldība) loma izglītības kvalitātes nodrošināšanā. Dibinātājam regulāri jāpārrauga un jāsniedz atbalsts izglītības iestādei akreditācijas ekspertu ieteikumu ieviešanā, bet gadījumā, ja izglītības programma akreditēta tikai uz diviem gadiem, jāizstrādā rīcības plāns akreditācijas ekspertu komisijas ziņojumā norādīto nepilnību novēršanai un ieteikumu ieviešanai. Arī šī plāna nepildīšanas gadījumā varēs ierosināt ārkārtas akreditācijas procesu.
Lai paaugstinātu izglītības iestāžu vadītāju kompetences izglītības iestādes vadības darbā un personāla pārvaldībā, sniegtu izglītības iestādes vadītājiem iespējas izvērtēt savas stiprās puses un jomas, kurās profesionālais sniegums jāuzlabo, Ministru kabineta noteikumos ir noteikta detalizēta izglītības iestāžu vadītāju profesionālās darbības novērtēšanas kārtība. Izglītības iestāžu vadītāju novērtēšana notiks reizi sešos gados vienlaikus ar kārtējo akreditāciju, savukārt iestādes dibinātājam būs jāvērtē izglītības iestādes vadītājs vismaz reizi divos gados. Vērtēšanas rezultāti tiks ņemti vērā, lemjot par izglītības iestādes vadītāja materiālo stimulēšanu, savukārt vērtējums “neapmierinoši” kaut vienā kritērijā dos kvalitātes dienestam tiesības pieņemt lēmumu par vadītāja neatbilstību ieņemamajam amatam un rosināt izglītības iestādes dibinātājam pārtraukt ar viņu darba tiesiskās attiecības.
Ministru kabineta noteikumos arī paaugstinātas prasības lēmuma pieņemšanai par izglītības iestādes vai izglītības programmas akreditāciju. Piemēram, noteikts, ka kvalitātes dienests lēmumu par akreditācijas atteikumu pieņem, ja kaut viens no kritērijiem: ,,Mācību saturs – iestādes īstenotās izglītības programmas”, ,,Mācīšana un mācīšanās”, ,,Iekārtas un materiāltehniskie resursi”; ,,Personālresursi”, ,,Izglītojamo drošības garantēšana”, ,,Izglītības iestādes vadības darbs un personāla pārvaldība” novērtēts ar “nepietiekami”.
Ministru kabineta noteikumi stājas spēkā 2016. gada 23. decembrī, bet pirmsskolas izglītības iestāžu vadītāju novērtēšana, kas arī paredzēta OECD rekomendācijās, tiks sākta no 2018. gada 1. janvāra.