Lai novērtētu vienotās atļauju izsniegšanas kārtības ietekmi uz neformālās izglītības programmu kvalitāti un administratīvo slogu, tika veikta aptauja, kurā piedalījās 34 pašvaldības. Aptaujas mērķis bija apkopot pašvaldību viedokļus par sistēmas efektivitāti, identificēt iespējamos uzlabojumus, novērtēt papildu regulējuma nepieciešamību, kā arī apkopot aktuālos datus par izsniegto atļauju skaitu un specifiku neformālās izglītības programmu realizēšanai.
Galvenie secinājumi
- Kopumā pašvaldības izsniegušas 1024 atļaujas neformālās izglītības programmu īstenošanai. Lielākais pieprasījums ir pēc digitālajām prasmēm (291 atļauja), valodu apguves (angļu valoda – 108, latviešu valoda – 92) un fiziskās/emocionālās labsajūtas programmām (sports – 78, psiholoģija – 48, skaistumkopšana – 58) (skat. diagrammu).
- Programmu īstenošanas stundu skaits ir amplitūdā no 2 līdz 480 stundām.
- Sporta nodarbības arvien biežāk tiek reģistrētas kā neformālās izglītības programmas. Visvairāk šādas programmas ir Ropažu novadā (27 programmas), kā arī Salaspils, Cēsu, Olaines, Ķekavas, Daugavpils un Mārupes novados.
- Līderis pēc izsniegto atļauju skaita ir Rīga (451 atļauja), kam seko Daugavpils novads (71), Valmieras novads (63), Rēzeknes novads (62) un Ventspils novads (42).
- No visām izsniegtajām atļaujām 6 programmas rada pamatotas aizdomas par to neatbilstību izglītības programmas būtībai un mērķim. Piecas no tām saistītas ar skaistumkopšanas nozari, bet viena ar psiholoģisko apmācību.
- Diskutablas ir neformālās izglītības programmas jomās, kas saistītas ar veselību (masieri, podologi, pīrsinga un tetovēšana speciālisti), drošību (celtņu darbinieki, glābēji), skaistumkopšanu (manikīra, pedikīra, spa speciālisti).
- Atļaujas izsniegtas programmām, kas pārklājas ar profesionālo pilnveidi (matu meistars).
Pašvaldību viedokļi norāda, ka sistēma kopumā ir efektīva, taču tai trūkst skaidri definētu kritēriju un uzraudzības mehānisma. Aptaujas rezultāti atklāj vairākas būtiskas tendences. Pozitīvi novērtēta licencēšana pirms programmu īstenošanas, konkrēta termiņa noteikšana atļaujām, kā arī administratīvā sloga mazināšana. Tāpat pašvaldības uzskata, ka pieteikumos ir pietiekama informācija un atteikuma iemesli ir pietiekami skaidri.
Vienlaikus aptaujas rezultāti rāda, ka pašvaldību datu bāzes lietderība tiek apšaubīta, un daudzi pauž negatīvu attieksmi pret reģistrāciju Valsts ieņēmumu dienestā un Izglītības kvalitātes valsts dienesta (kvalitātes dienests) uzraudzību. Nav novērota būtiska neformālās izglītības kvalitātes uzlabošanās, turklāt ir pašvaldības, kas iebilst pret kvalitātes nolikuma nepieciešamību. Tāpat aptaujas dalībnieki norāda, ka izpratne par procesu vēl jāuzlabo.
- Nav vienotu kritēriju neformālās izglītības programmu kvalitātes vērtēšanai.
- Programmu nosaukumi bieži neskaidri atspoguļo mācību saturu un auditoriju.
- Administratīvā sloga samazināšana ir pozitīvi vērtēta, bet kvalitātes uzraudzība paliek diskutabla.
Aptaujas rezultāti sniedz vērtīgu ieskatu neformālās izglītības regulējuma pilnveidei. Lai nodrošinātu augstāku programmu kvalitāti un skaidrāku regulējumu, ir nepieciešams izstrādāt vienotus kvalitātes vērtēšanas kritērijus un precizēt atļauju izsniegšanas nosacījumus.
Atbilstoši 2024. gada 7. maija Ministru kabineta noteikumiem Nr. 283 kvalitātes dienests kā sadarbības partneris iesaistīts ESF+ projekta Nr.4.2.4.2/1/24/I/001 "Atbalsts pieaugušo individuālajās vajadzībās balstītai pieaugušo izglītībai" īstenošanā. Kvalitātes dienesta uzdevums projektā ir nodrošināt atbalsta risinājumu pieaugušo formālās un neformālās izglītības kvalitātes novērtēšanas sistēmas izveidei, kā arī sniegt metodisko atbalstu izglītības iestādēm. Papildus tam tiek aprobēti pieaugušo izglītības mācību kvalitātes uzraudzības principi un jāizstrādā metodika sistēmiskai pieaugušo izglītības kvalitātes uzraudzībai. Tās īstenošanai nepieciešams sagatavot ieviešanas plānu.