Izglītības kvalitātes dienests 2020. gadā turpinās 2019. gadā sākto darbu pie agrīnās brīdināšanas sistēmas izveides un ieviešanas izglītībā, īstenos nozīmīgas izmaiņas izglītības iestāžu un izglītības programmu akreditācijas norisē un izglītības kvalitātes vērtēšanā un pabeigs akreditācijas kritēriju reformu, samazinot kritēriju skaitu un iekļaujot tajos arī izglītības iestādes vadītāja profesionālās darbības novērtēšanu. Projektā “PuMPuRS” 2020. mērķis ir ilgtspējīga atbalsta sniegšana skolēniem ar priekšlaicīgas mācību pārtraukšanas risku.
2019. gadā paveiktais
Izglītības kvalitātes valsts dienests (kvalitātes dienests) 2019. gadā reģistrējis 703 bērnu uzraudzības pakalpojuma sniedzējus (auklītes), 99 izglītības iestādes (tai skaitā reorganizētas), no reģistra svītrojis 74 likvidētas vai reorganizētas izglītības iestādes, reģistrējis 1599 psihologus, izsniedzis 1259 psihologu sertifikātus. Kvalitātes dienestā arī licencētas 809 vispārējās izglītības un profesionālās izglītības programmas, akreditētas 112 vispārējās izglītības iestādes un 351 vispārējās izglītības programmas, 195 vidējās, pamata profesionālās izglītības un arodizglītības programmas un 434 profesionālās pilnveides un profesionālās ievirzes izglītības programmas, novērtēta 204 izglītības iestāžu vadītāju, t.sk. 29 pirmsskolas izglītības iestāžu vadītāju profesionālā darbība.
Līdz 2019. gada decembra vidum[1] kvalitātes dienestā saņemti un izskatīti 540 iesniegumi (sūdzības) (2018.gadā – 660), veiktas 290 pārbaudes (2018.gadā – 345), izskatītas 10 administratīvā pārkāpuma lietvedības (2018.gadā – 18). Iesniegumu saturā un struktūrā, salīdzinot ar citiem gadiem, lielu izmaiņu nav – pārsvarā iesniegumus iesniedz izglītojamo vecāki, visvairāk iesniegumos ir minētas vispārējās izglītības iestādes, visbiežāk iesniegumi tiek saņemti par pedagogu darbu, skolēnu mācību sasniegumu vērtēšanu, kā arī drošības jautājumiem.
Kvalitātes dienests 2019. gadā aktīvi iesaistījās izglītības kvalitātes monitoringa sistēmas izveidē (ESF projekts Nr.8.3.6.2/17/I/001 “Ieviest izglītības kvalitātes monitoringa sistēmu”), to saskaņojot ar plānoto akreditācijas kritēriju struktūru, daudz tika strādāts ar akreditācijas ekspertiem, gatavojoties jaunā izglītības satura ieviešanai. Tāpat kā citus gadus, sniedzot atbalstu izglītības iestādēm un lai nodrošinātu vienotu pieeju izglītības kvalitātes vērtēšanai, kvalitātes dienests iesaistījās profesionālās pilnveides programmu īstenošanā izglītības iestāžu vadītājiem, kā arī akreditācijas ekspertiem vispārējā un profesionālajā izglītībā.
2020. gadā plānotais
2020. gadā plānotas nozīmīgas izmaiņas izglītības iestāžu un izglītības programmu akreditācijas norisē un izglītības kvalitātes vērtēšanā ar mērķi nākotnē pārvēst izglītības kvalitātes vērtēšanas procesu par skolu kvalitātes vadības sistēmu. 2020. gadā tiks pabeigta akreditācijas kritēriju reforma, samazinot kritēriju skaitu un iekļaujot tajos arī izglītības iestādes vadītāja profesionālās darbības novērtēšanu. Plānots arī veidot nopietnāku uzraudzību pār to, kā skolas ievieš akreditācijā izteiktās būtiskākās rekomendācijas izglītības kvalitātes uzlabošanai.
2020. gadā kvalitātes dienests turpinās jau 2019. gadā sākto darbu pie agrīnās brīdināšanas sistēmas izveides un ieviešanas izglītībā. Agrīnās brīdināšanas sistēmas mērķis ir izveidot instrumentu izglītības iestāžu paškontrolei un izglītības kvalitātes regulāram ārējam monitoringam, lai uz izmaiņām izglītības kvalitātē varētu reaģēt nekavējoties, negaidot kārtējo skolas vai izglītības programmas akreditāciju. 2019. gadā kvalitātes dienests definēja 10 agrīnās brīdināšanas indikatorus, kas varētu liecināt par izglītības kvalitātes problēmām izglītības iestādē (piemēram, otrgadnieku īpatsvars, ilgstošu neattaisnotu kavētāju daudzums, pedagoģiskā personāla mainība u.c.). Šo indikatoru datu apkopšana un analīze veidos pamatu kvalitātes dienesta turpmākajai rīcībai un iesaistei izglītības kvalitātes uzlabošanā konkrētā iestādē. Kvalitātes dienests plāno sākt agrīnās brīdināšanas sistēmas izmantošanu no 2020. gada septembra.
Lai paaugstinātu akreditācijas ekspertu atbildību par savu darbu un izglītības kvalitātes vērtēšanas profesionalitāti, 2020. gadā turpināsies arī darbs pie akreditācijas ekspertu izglītošanas. Tāpat kvalitātes dienests piedāvās profesionālās pilnveides kursus pašvaldības izglītības speciālistiem, skolu direktoriem un viņu vietniekiem.
Projekts “PuMPuRS”
Kvalitātes dienests no 2017. gada īsteno ESF projektu Nr.8.3.4.0/16/I/001 “Atbalsts priekšlaicīgas mācību pārtraukšanas samazināšanai” – “PuMPuRS”. 2020. gada mērķis projektā “PuMPuRS” ir ilgtspējīga atbalsta sniegšana skolēniem ar priekšlaicīgas mācību pārtraukšanas risku. Līdz ar to arvien lielāks uzsvars tiek likts uz atbalstošas mācību vides veidošanu, kā arī skolotāju un atbalsta personāla spējām atpazīt priekšlaicīgas mācību pārtraukšanas riskus un tos novērst. Arī 2020. gadā turpināsies supervīziju un darbnīcu organizēšana skolās un pašvaldībās, notiks semināri jaunajiem sadarbības partneriem, reģionālās konferences un jaunatnes iniciatīvu projektu konkursi. 2020. gadā plānots arī īstenot starpposma pētījumu projekta darbības ietekmes novērtēšanai.
[1] Dati par sūdzībām apkopoti līdz decembra vidum, līdz ar to galīgais skaits varētu būt lielāks.