Divas dienas – 17. un 18. septembrī – Lietuvas pilsētā Druskininkos Izglītības kvalitātes valsts dienesta vadītāja Inita Juhņēviča un Licencēšanas un reģistru departamenta vecākā eksperte Jana Veinberga piedalījās XXI Baltijas Izglītības un zinātnes ministriju pārstāvju sanāksmē, pārrunājot Latvijas, Lietuvas un Igaunijas izglītības sistēmai aktuālus jautājumus un daloties pieredzē ar izglītību saistītu problēmu risināšanā.
Sanāksmi atklāja Lietuvas Republikas izglītības un zinātnes ministre Audrone Pitreniene (Audronė Pitrėnienė). Viņa atzīmēja izglītības lielo nozīmi cilvēku dzīvē, sveica Baltijas valstu pārstāvjus Lietuvā un novēlēja visiem ražīgu darbu. Uzstājoties ar prezentācijām par izglītības jomas aktualitātēm, visu trīs valstu pārstāvji informēja par skolēnu skaita būtisko samazināšanos un tās radīto nepieciešamību optimizēt skolu tīklu, kā arī pedagoģiskā personāla novecošanos un grūtībām piesaistīt darbam skolā jaunus cilvēkus.
Latvijas delegācijas vadītājs – Valsts izglītības satura centra vadītājs Guntars Catlaks – nodeva klātesošajiem sveicienus no Latvijas Republikas izglītības un zinātnes ministres Mārītes Seiles, citējot viņas teikto par trīs izglītības politikas stūrakmeņiem – pieejamību, kvalitāti un izmaksu efektivitāti. G.Catlaks pastāstīja par Latvijā plānotajām izglītības satura izmaiņām, pārejot uz kompetencēs balstītu pieeju izglītības satura veidošanā, kā arī informēja par jaunā skolotāju algu modeļa pamatprincipiem.
Igaunijas Izglītības un zinātnes ministrijas Skolotāju departamenta vadītāja Kristi Mikivera raksturoja Igaunijā pieņemto Mūžizglītības stratēģiju 2020, kura sastāv no 5 stratēģiskajiem mērķiem un 5 programmām, tajā skaitā skolu tīklu programmas, darba tirgus un izglītības sadarbības programmas, skolotāju un izglītības iestāžu vadītāju programmas. Skolu tīkla optimizācijas ietvaros Igaunijā slēgtas daudzas skolas, vienlaikus reģionos izveidojot valsts dibinātas vidusskolas, kas darbotos pēc vienotiem principiem. Liela uzmanība Igaunijā tiek pievērsta skolotāja profesijas attīstībai un prestiža celšanai. Laikā no 2011. līdz 2015. gadam īstenota pedagogu algu reforma, ceļot pedagogu minimālās algas un izvirzot mērķi, lai 2020. gadā pedagogu algas būtu vienādas ar algām, ko saņem jebkurš profesionālis ar augstāko izglītību. Tāpat izveidota vienota materiālās stimulēšanas sistēma, lai pedagogi varētu saņemt piemaksas par darba kvalitāti. Kā jaunu 2015./2016. mācību gada iniciatīvu K.Mikivera minēja darbu pie kvalitatīvi strādājošas skolas definīcijas, izglītības iestāžu vadītāju profesionālo apmācību un novērtēšanas sistēmas veidošanu.
Lietuvas Izglītības un zinātnes ministrijas Stratēģisko programmu nodaļas vadītājs Ričardas Ališauskas prezentēja Lietuvā apstiprināto Nacionālo izglītības stratēģiju 2013–2022, kas izstrādāta atbilstoši Valsts progresa stratēģijai “Lietuva 2030” un Eiropas Savienības stratēģijai “Rethinking Education”. Galvenie izglītības stratēģijas mērķi saistās ar pedagogu personību (profesijas prestiža vairošana, pedagogu izglītība, tālākizglītība un sadarbība), skolu kvalitātes kultūru (neatkarīgas, radošas skolas, pašvaldības kā skolu partneri, finansējums kvalitātei un attīstībai), iekļaujošu izglītību (mācību vides uzlabošana, sociālā iekļaušana, speciālās izglītības uzlabošana), mūžizglītības stiprināšanu.
Triju valstu izglītības ministriju un valsts institūciju pārstāvju pieredzes apmaiņa turpinājās darba grupās. Darba grupā “Labāku mācību rezultātu sasniegšanas līdzekļi” tika pārrunātas iespējas pilnveidot un optimizēt skolu tīklu, jaunu pedagogu piesaistes iespējas skolai, kā arī izglītības rezultātu monitoringa iespējas. Darba grupas pārstāvji vienojās, ka izglītības kvalitātes noteikšanai ir būtiski mērīt skolēna progresu, ne tikai mācību gala rezultātu, kā arī par to, ka viena no iespējām novērst nevienlīdzību, ir finansējuma sekošana nevis bērnam, bet klasei. Darba grupā “Cilvēkresursu izmantošanas efektivitāte skolās” apsprieda problēmas skolotāju sākotnējā izglītībā augstskolās, skolotāju profesionālās attīstības un tālākizglītības principus, skolotāju un izglītības iestāžu vadītāju novērtēšanas principu izstrādi, kā arī iespējamos risinājumus skolotāju novecošanās problēmai. Trešā darba grupa “Starptautiskie projekti izglītības jomā” pārrunāja turpmāko trīspusējo sadarbību Eiropas Padomes, Norvēģijas finanšu instrumenta un Ziemeļvalstu MP izglītības programmas Nordplus ietvaros.
Darba grupas arī izteica priekšlikumus turpmākajai sadarbībai starp Latvijas, Lietuvas un Igaunijas izglītības ministriju pārstāvjiem un izglītības jomas speciālistiem. Igaunijas Izglītības un zinātnes ministrijas pārstāve Katrina Pillere iepazīstināja ar ideju rīkot Baltijas Vasaras akadēmiju pēc kārtas kādā no Baltijas valstīm, kurā skolu, pašvaldību, nevalstisko organizāciju pārstāvjiem un vecākiem būtu iespēja iepazīties un diskutēt par tādiem sabiedrībai būtiskiem jautājumiem kā, piemēram, vēstures notikumu izklāsts, sabiedrības attīstības analīze u.c.
Sanāksmes dalībnieki ierosināja pirms nākamā gada ministru tikšanās Igaunijā rīkot īpašu diskusiju saistībā ar dažādiem jautājumiem, kas skar pedagogus – izglītību un tālākizglītību, profesijas prestižu, pedagogu lojalitāti valstij, izglītības iestāžu vadītāju profesionālās pilnveides un novērtēšanas principiem.
Otrajā sanāksmes dienā Lietuvas, Latvijas un Igaunijas Izglītības un zinātnes ministriju pārstāvji viesojās Druskininku pilsētas domē, Druskininku ģimnāzijā “Rytas”, kā arī Druskininku Jaunatnes aktivitāšu centrā.