Ceturtdien, 26. novembrī Izglītības kvalitātes valsts dienesta (IKVD) pārstāvji kā projekta sadarbības partneri piedalījās Valsts izglītības attīstības aģentūras organizētajā ESF projekta „Nozaru kvalifikācijas sistēmas izveide un profesionālās izglītības efektivitātes un kvalitātes paaugstināšana” noslēguma konferencē „Stabils pamats profesionālās izglītības prestižam un kvalitātei radīts – ejam tālāk!”.
Projekta mērķis bija izveidot pastāvīgi strādājošu, kvalitatīvu un tautsaimniecības nozaru attīstības vajadzībām atbilstošu profesionālās izglītības satura nodrošināšanas sistēmu, izveidojot nozaru ekspertu padomes, veicot nozaru izpēti, izstrādājot vai aktualizējot profesiju standartus, pārstrukturējot profesionālās izglītības programmas, pilnveidojot profesionālās kvalifikācijas eksāmenu saturu un norisi, nodrošinot Eiropas kvalitātes profesionālajā izglītībā un profesionālajā tālākizglītībā novērtēšanas rādītāju ieviešanu (EQAVET).
Konferences atklāšanā tās dalībniekus uzrunāja izglītības un zinātnes ministres Mārītes Seiles biroja vadītāja Linda Austere, Valsts izglītības attīstības aģentūras (VIAA) direktore Dita Traidās un Latvijas Darba devēju konfederācijas ģenerāldirektore (LDDK) Līga Meņģelsone. L. Austere nodeva ministres novēlējumus konferences dalībniekiem un uzsvēra, ka projekta īstenošanas laikā ir sperti pirmie soļi un ielikts stabils pamats profesionālās izglītības prestiža celšanai Latvijā – tā ir profesiju kartes izveide, ekspertu kopienas apvienošana un profesionālās izglītības infrastruktūras attīstība – katru mēnesi kādā Latvijas reģionā tiek atklātas rekonstruētas vai no jauna uzceltas profesionālās izglītības iestādes ēkas.
D. Traidās pateicās sociālajiem partneriem, ar kuriem piecus gadus strādāts ciešā tandēmā un aicināja uz aktīvu sarunu par nākotnes uzdevumiem paneļdiskusiju laikā. Savukārt L. Meņģelsone izteica lielu gandarījumu par 12 nozaru ekspertu padomju izveidošanu un uzsvēra Aristoteļa tēzes – profesiju var rast vietā, kur krustojas cilvēka talanti un pasaules vajadzības – aktualitāti.
Plašāku informāciju par projekta laikā paveikto un projekta rezultātu kopsavilkumu sniedza VIAA Profesionālās izglītības projektu departamenta direktore, projekta atbildīgā amatpersona Elīna Purmale-Baumane, projekta sadarbības partneru – LDDK, Valsts izglītības satura centra (VISC), Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības (LBAS), IKVD – kā arī SIA „Ernst & Young Baltic”, SIA „AC konsultācijas” pārstāvji.
Būtiskākais projekta īstenošanas ieguvums ir izveidotā ciešā sadarbība ar sociālajiem partneriem profesionālās izglītības attīstības veicināšanai, kā arī nozaru ekspertu padomju izveide. Tieši nozaru ekspertu padomju aktīvā darbība radīja pamatu projektā plānoto aktivitāšu īstenošanai.
Par nozaru ekspertu padomju misiju – savienot profesionālo izglītību ar darba devēju un darba tirgus prasībām, padarot nozaru ekspertu padomes par profesionālās izglītības sastāvdaļu, konferencē runāja LBAS pārstāve Ruta Porniece un LDDK pārstāvis Artūrs Bukonts. Viņi uzsvēra, ka būtisks projekta panākums ir uzlabotā sadarbība starp darba devējiem, darba ņēmējiem un valsti. Nozaru ekspertu padomes pēc to izveides ir rīkojušas profesionālās meistarības konkursus, nodarbojušās ar profesijas popularizēšanu, ekspertu padomju pārstāvji aktīvi piedalījušies profesionālās kvalifikācijas eksāmenos gan kā novērotāji, gan eksaminētāji. Kā svarīgu nākotnes uzdevumu LBAS un LDDK pārstāvji izvirzīja nozaru ekspertu padomju iesāktā darba turpināšanu, to ietekmes un atpazīstamības veicināšanu.
Konferences dalībniekiem tika sniegta plaša informācija par projekta laikā veikto nozaru izpēti 14 nozaru aprakstu izstrādi. Kā nākotnes izaicinājumus pētnieki minēja nepieciešamību identificēt darba tirgū trūkstošās kvalifikācijas, kā arī pievērsties starpnozaru profesijām un citām, projektā neiekļautajām nozarēm, piemēram, kultūras, veselības un labklājības jomai.
Ar jauna profesionālās izglītības satura izstrādes gaitu konferencē iepazīstināja VISC Izglītības satura departamenta direktore-Profesionālās izglītības satura nodrošinājuma nodaļas vadītāja Sarmīte Valaine. Viņa uzsvēra, ka mērķis ir darba tirgus pieprasījumam atbilstošs izglītības saturs, kas padarītu profesionālās izglītības iestāžu absolventus konkurētspējīgus. Projekta laikā tika izstrādātas 56 modulāras, uz kompetencēm un sasniedzamajiem rezultātiem balstītas profesionālās izglītības programmas, kas veicinās profesionālās izglītības elastīgu sasaisti ar aktuālajām darba tirgus prasībām.
VISC Profesionālās izglītības pārbaudījumu nodaļas vadītāja Ruta Ančupāne pastāstīja par jauniem risinājumiem profesionālās kvalifikācijas eksāmenu satura izstrādē un norisē. Projekta laikā ir izstrādātas alternatīvas mācību rezultātu novērtēšanas formas un vērtēšanas kritēriji zināšanu, prasmju un kompetenču novērtēšanai. Šādi pārbaudījumi tiek īstenoti darba vidē vai tai pietuvinātā vidē, līdz ar to pārbaudījuma gaitā eksaminācijas komisijai ir iespēja pārliecināties, cik efektīvi audzēknis prot rīkoties reālos darba apstākļos, t.i. vai jaunais speciālists ir gatavs tūlītējam startam darba tirgū. Turklāt alternatīvās pārbaudījumu formas var izmantot gan formālajā izglītībā, gan tālākizglītībā, gan ārpus formālās izglītības iegūto kompetenču novērtēšanā. Alternatīvo pārbaudījumu formu aprobācijai projekta laikā tika īstenoti četri eksāmeni, un gan eksaminētāji, gan eksaminējamie par to norisi izteicās atzinīgi.
Projekta koordinatore Kristīne Strūberga (IKVD) aicināja īpaši domāt par padarīto darbu ilgtspēju. Viņa atzina, ka kvalitātes dienestam, sākot dalību projektā, bija liels izaicinājums – izveidot un iedzīvināt valstī jaunu sistēmu, kas dotu iespēju iegūt profesionālo kvalifikāciju apliecinošu dokumentu cilvēkiem, kas ilgstoši strādā nozarē vai pašmācības ceļā apguvuši kādu amatu. Darbs pie sistēmas radīšanas sākās ar Neformālās izglītības atzīšanas un prasmju novērtēšanas metodikas un normatīvo aktu grozījumu izstrādi. “Šim projektam noslēdzoties, varam lepni teikt, ka profesionālās kompetences novērtēšanas sistēma profesionālajā izglītībā ir ieviesta. Šajā brīdī jau vairāk nekā 2500 cilvēki ir ieguvuši profesionālās kvalifikācijas apliecību, kompetences novērtēšanu iespējams veikt 130 profesionālajās kvalifikācijās, pakalpojumu var saņemt 42 profesionālās izglītības iestādēs. Visvairāk šādu pakalpojumu izmanto uzņēmējdarbības, būvniecības, metālapstrādes un enerģētikas nozarēs. Tomēr valsts profesionālās izglītības iestādēm tas vēl joprojām ir izaicinājums – arvien vairāk iedzīvināt šo pakalpojumu,” teica K. Strūberga. Vēl viena būtiska IKVD īstenota projekta aktivitāte ir nozaru atlasīto un deleģēto kvalitātes vērtēšanas ekspertu iesaiste un sagatavošana profesionālās izglītības kvalitātes novērtēšanai. Projekta laikā IKVD rīkotos kursus apmeklējuši 300 nozaru eksperti. Izveidots arī šo ekspertu reģistrs, kuru svarīgi uzturēt arī turpmāk. Kā nākamā perioda izaicinājumu K. Strūberga minēja arī kvalifikācijas eksāmenu vērtēšanas ekspertu sagatavošanu, lai panāktu vienotu ekspertu izpratni par vērtēšanas procesu un kritēriju piemērošanu. Tāpat ir svarīgi stiprināt nozaru ekspertu lomu profesionālās izglītības kvalitātes vērtēšanā.
Konferences otrajā daļā notika divas paneļdiskusijas – “Saskaņoti risinājumi līdzatbildībai un sadarbības turpināšanai profesionālajā izglītībā “no rītdienas”” un “Profesionālās izglītības īstenotāju skatījums uz izaicinājumiem un darāmo tuvākajā nākotnē”.
Diskusiju dalībnieki bija vienisprātis, ka iesāktās projekta aktivitātes, it īpaši nozaru ekspertu padomju darbība, ir jāturpina un jāattīsta. Kā būtisks aspekts diskusijās tika minēta nepieciešamība pēc lielāka valsts atbalsta darba devējiem darba vidē īstenoto mācību realizācijai un lielākai darba devēju iesaistīšanai profesionālajā izglītībā. Paneļdiskusijā piedalījās arī izglītības un zinātnes ministre M. Seile, kura uzsvēra, ka būtu nepieļaujami un nesaprotami neturpināt projekta laikā iesākto, tomēr svarīgi ir definēt mērķi turpmāk veicamajiem darbiem profesionālajā izglītībā.
Kā vērtīgi projekta rezultāti paneļdiskusiju laikā tika nosaukti alternatīvo pārbaudījumu formu izstrāde un sociālo partneru iesaiste un izglītošana, savukārt kā nākotnes uzdevumi – profesionālās izglītības iestāžu absolventu tālāko gaitu monitorings, ciešāka sadarbība ar pašvaldībām, karjeras atbalsta sistēmas radīšana profesionālajā izglītībā, profesiju klasifikatora pilnveide.
Paneļdiskusijā piedalījās arī IKVD vadītājas vietniece, Licencēšanas un reģistru departamenta direktore Andra Šenberga, kura akcentēja projekta ietekmi uz profesionālās izglītības attīstību, t. sk., darba tirgus prasībām atbilstošu kvalifikāciju un izglītības programmu skaita palielināšanos, nozares un ekspertu iesaisti profesionālās izglītības kvalitātes novērtēšanā un eksaminācijā, EQAVET indikatoru ieviešanas uzsākšanu. Kā ļoti būtisku indikatoru A. Šenberga minēja apgūto prasmju izmantošanu darba vietā. Šis indikators tiks analizēts gada laikā pēc izglītības programmas apguves beigām. Līdz ar to pieaugs profesionālās izglītības īstenotāju atbildība par sasniegto rezultātu.
Projekta laikā izveidotā ārpus formālās izglītības profesionālās kompetences novērtēšanas sistēma, pēc A. Šenbergas teiktā, sniedz iespēju interesentiem ar atzītu kvalifikāciju iesaistīties gan vietējā, gan starptautiskajā darbaspēka mobilitātē, tā ļauj darbinieku kompetences līmeni vēl paaugstināt, jo gatavojoties profesionālās kvalifikācijas eksāmenam, pretendentam bieži jāapgūst jaunas zināšanas un prasmes.
A. Šenberga uzsvēra, ka IKVD funkciju nodrošināšanā svarīga nozīme ir ciešai sadarbībai ar nozaru ekspertu padomēm un deleģētajiem nozaru ekspertiem, kuru līdzdalība veicina profesionālās izglītības kvalitātes novērtēšanas un akreditācijas procesa efektivitāti un rezultativitāti.
Visi projekta īstenotāji un sadarbības partneri izteica pateicību par iespēju paveikt nozīmīgus uzdevumus Latvijas profesionālās izglītības attīstībai, kā arī par veiksmīgo sadarbību projekta laikā. Konferences dalībnieki, kuru vidū bija gan valsts institūciju, gan darba devēju un darba ņēmēju, gan nozaru ekspertu, gan profesionālās izglītības jomas pārstāvji, bija gandarīti par vērtīgo domu apmaiņu un iespēju iegūt visaptverošu informāciju par projektā sasniegtajiem rezultātiem.
Projekta koordinatore Kristīne Strūberga (IKVD) aicināja īpaši domāt par padarīto darbu ilgtspēju.