Lai īstenotu mērķētu atbalstu rīcībpolitikas veidotājiem valsts līmenī, pašvaldībām un skolām izglītības kvalitātes novērtēšanā, mērķu izvirzīšanā un lēmumu pieņemšanā turpmākai izglītības kvalitātes pilnveidei, ar Eiropas Savienības (ES) fondu atbalstu vairāk nekā 21,2 miljonu eiro apmērā turpinās pilnveidot un attīstīt izglītības kvalitātes monitoringa sistēmu. To paredz šodien, 26. novembrī, valdībā apstiprinātie noteikumi.
Paredzēts, ka izglītības kvalitātes monitoringa sistēmas pilnveides pasākumus īstenos Izglītības un zinātnes ministrija ar sadarbības partneriem – Valsts izglītības un satura centru, Izglītības kvalitātes valsts dienestu, Centrālo statistikas pārvaldi, augstākās izglītības iestādēm un zinātniskajiem institūtiem līdz 2029. gada 31. decembrim.
Izglītības kvalitātes monitoringa sistēmas attīstībā īpaša uzmanība tiks pievērsta pašvaldību datu analītikas un izglītības kvalitātes vadības kapacitātes stiprināšanai, kā arī valsts izglītības informācijas sistēmas (VIIS) un publiskā portāla attīstībai, lai atspoguļotu nacionālo un starptautisko salīdzinošo pētījumu rezultātus. Tāpat plānots izveidot iespēju parādīt izglītības datus viegli uztveramās vizualizācijās.
Kā galveno publisko datu informācijas centru lietotājiem attīstīs VIIS publisko portālu, kurā pieejama aktuālā statistika, atskaites, kartes, rīki, analītika, nacionālo un starptautisko izglītības pētījumi, kā arī saiknes ar citiem datu avotiem un datu bāzēm.
Kā viens no būtiskākajiem uzdevumiem, ko paredz arī valdības rīcības plāns, ir izstrādāt skolēnu individuālā snieguma monitoringa risinājumus. Datu individuāla skolēna līmenī nepieciešami, lai noteiktu individuālu atbalstu mācīšanās pilnveidei. Tādēļ ir nepieciešams izstrādāt mērījumus skolēna izaugsmes noteikšanai ilgākā laika periodā. Paredzēts, ka individuālā snieguma mērījumi tekstpratībā, rēķinpratībā un dabaszinībās būs pirmsskolā, 3. un 6. klasēs.
Ar paredzētajām ES fondu investīcijām plānots pilnveidot izglītības kvalitātes monitoringa sistēmas esošo rīku savstarpēju sasaisti un integrāciju vienkāršai un ērtai lietošanai un lietotāju atgriezeniskās saites rīkus. Turpinās pilnveidot augstākās un profesionālās izglītības absolventu monitoringa rīkus, kas jau šobrīd publiski pieejami ikvienam interesentam. Tāpat profesionāliem lietotājiem, dažādām valsts un pašvaldību institūcijām izglītības pakalpojumu plānošanai un kvalitātes nodrošināšanai, tiks pilnveidoti skolu efektivitātes monitoringa, risku identificēšanas un pedagogu pieprasījuma – piedāvājuma prognozēšanas rīkus.
Lai regulāri iegūtu datus par labbūtības situāciju izglītības iestādēs un plānotu atbalstu valsts, pašvaldību un skolas līmenī, paredzēta ikgadēja skolēnu un pedagogu labbūtības aptauja, iesaistot skolēnus, vecākus, pedagogus un skolu vadību.
Paredzēts, ka izglītības kvalitātes monitoringa sistēmas pilnveides pasākumus īstenos Izglītības un zinātnes ministrija ar sadarbības partneriem – Valsts izglītības un satura centru, Izglītības kvalitātes valsts dienestu, Centrālo statistikas pārvaldi, augstākās izglītības iestādēm un zinātniskajiem institūtiem līdz 2029. gada 31. decembrim.
Ar Ministru kabineta noteikumu projektu “Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam 4.2.2. specifiskā atbalsta mērķa “Uzlabot izglītības un mācību sistēmu kvalitāti, iekļautību, efektivitāti un nozīmīgumu darba tirgū, tostarp ar neformālās un ikdienējās mācīšanās validēšanas palīdzību, lai atbalstītu pamatkompetenču, tostarp uzņēmējdarbības un digitālo prasmju, apguvi, un sekmējot duālo mācību sistēmu un māceklības ieviešanu” 4.2.2.4. pasākuma “Izglītības kvalitātes monitoringa sistēmas attīstība un nodrošināšana” īstenošanas noteikumi” var iepazīties tiesību aktu portālā.
Informāciju sagatavoja
Izglītības un zinātnes ministrijas
Komunikācijas daļa