Veicinot un atbalstot vienotas skolas pieejas ieviešanu, Izglītības kvalitātes valsts dienests septembrī un oktobrī īstenojis 74 izglītības iestāžu darbības izvērtējumu, konstatējot, ka lielākā ietekme uz sekmīgu vienotas skolas pieejas ieviešanu ir izglītības iestādes vadītāja prasmei īstenot pārmaiņas un attīstīt latvisku izglītības vidi, kā arī izvērtēt iespējamos riskus un to risinājumus.
Apmeklējot izglītības iestādi, Izglītības kvalitātes valsts dienesta eksperti pārliecinās, vai izglītības process notiek latviešu valodā un vai izglītības iestādes vadītājs ir īstenojis atbilstošu profesionālo darbību, nodrošinot latvisku izglītības vidi. Noslēdzot izvērtējumu, papildus tiek noteikts izglītības iestādes vadītāja darbības kvalitātes līmenis (nepietiekami, jāpilnveido, labi, ļoti labi, izcili).
Kā liecina 74 izglītības iestāžu izvērtējums, lielākā ietekme uz sekmīgu vienotas skolas pieejas ieviešanu ir šādiem faktoriem:
1. Izglītības iestādes vadītāja prasmei īstenot pārmaiņas izglītības iestādē, precīzi plānojot sasniedzamos rezultātus un nodrošinot pieejamo atbalstu pedagogiem, vecākiem un izglītojamajiem, izveidojot efektīvu iekšējo kvalitātes sistēmu (plānošana – ieviešana – kontrole – pilnveide);
2. Izglītības iestādes spēja un prasme veidot latvisku izglītības vidi, atbalstot izglītojamos ikdienas mācībās: a) paplašinot latviešu valodas lietojuma iespējas (pedagoga palīgs, pagarinātās dienas grupa, metodiski un didaktiski risinājumi), b) izmantojot atbalstošas valodas komunikācijas stratēģijas, c) pēc iespējas nodrošinot pedagoģisko personālu, kuriem latviešu valoda ir dzimtā, d) veidojot pedagogu mācīšanās un atbalsta grupas personālam, kuru dzimtā valoda nav latviešu valoda;
3. Izglītības iestādes izstrādātie risinājumi krīzes situācijām un sadarbībai ar vecākiem. Ja izglītības iestādes vadība ir sekmīgi identificējusi iespējamos riskus un iespējamos risinājumus, kā arī pārrunājusi tos ar izglītojamajiem, pedagogiem un vecākiem, izglītības iestādē veidojas savstarpēji atbalstoša vide, kas palīdz sekmīgāk ieviest vienotas skolas pieeju.
Kopumā jāsecina, ka izglītības iestāžu darbības kvalitāte vienotas skolas pieejas ieviešanā septembrī un oktobrī neatšķiras. Pēc izvērtējuma noslēgšanas (2023. gada septembrī un oktobrī) izdarītie secinājumi:
- 13,2% izglītības iestāžu vadītāju profesionālā darbība novērtēta ar kvalitātes līmeni «Ļoti labi», kas norāda uz savlaicīgi plānotu un apsteidzošu vienotas skolas pieejas ieviešanu, 30,2% izglītības iestāžu vadītāju profesionālā darbība novērtēta ar kvalitātes līmeni «Labi» (noteikti turpmāk izpildāmi uzdevumi vienā izvērtējuma jomā), 54,7% – ar kvalitātes līmeni «Jāpilnveido» (noteikti turpmāk izpildāmi uzdevumi 2-3 dažādās izvērtējuma jomās), 1 izglītības iestādes vadītājam noteikts kvalitātes līmenis «Nepietiekami» (noteikti uzdevumi 4-5 dažādās izvērtējuma jomās).
- 94% izglītības iestāžu izglītības process apmeklējuma dienā notika latviešu valodā, 3 izglītības iestādēs tas pamatā notika krievu valodā;
- 47% izglītības iestāžu vadītāju ir nodrošinājuši vienotas skolas pieejas ieviešanu, 53% izglītības iestāžu vadītāju noteikti papildu uzdevumi vienotas skolas pieejas ieviešanai;
- 79,2% izglītības iestāžu vadītāju ir noteikti uzdevumi par iekšējiem vadības procesiem un to kvalitātes pilnveidi, lai sekmētu kvalitatīvu vienotas skolas pieejas īstenošanu (izglītības iestādes darba plāns, indikatori, kuri norāda, kas sasniedzams izglītības iestādei šajā mācību gadā, administrācijas veikta un savstarpējā pedagogu mācību stundu / nodarbību vērošana, lai sekotu līdzi vienotas skolas pieejas ieviešanai, iekšējie kontroles pasākumi, kopīgs redzējums par efektīvu / mūsdienīgu mācību stundu / nodarbību);
- 20,7% izglītības iestāžu ir ilgstošas pedagogu vakances, kas kavē plānotu un stabilu izglītības procesa īstenošanu, kā arī sekmīgu vienotas skolas pieejas ieviešanu;
- 33% izglītības iestāžu ir nepieciešams pielāgot / pilnveidot mācību vidi vienotas skolas pieejas nodrošināšanai;
- 90,5% izglītības iestāžu ir nepieciešamais nodrošinājums ar mācību līdzekļiem latviešu valodā;
- 86% izglītības iestāžu ir pieejams atbalsts pedagogiem vienotas skolas pieejas ieviešanā;
- 49% izglītības iestāžu ir pilnveidojama iekšējā komunikācija ar vecākiem / personālu problēmsituāciju risināšanai saistībā ar vienotu skolas pieejas ieviešanu;
- 47% izglītības iestāžu nav veikta sistēmiska pedagogu latviešu valodas prasmju izvērtēšana, 6 izglītības iestādēs mācību stundu vērošanā konstatēti pedagogi, kuriem, iespējams, nav pietiekamu latviešu valodas zināšanu (informācija par to nosūtīta Valsts valodas centram);
- 32% izglītības iestāžu izglītojamajiem ir grūtības komunicēt latviešu valodā mācību stundās / nodarbībās (primāri – pirmsskola, 1. un 4. klase);
- 33% izglītības iestāžu izglītojamo mācību sasniegumi valsts pārbaudes darbos neatbilst izglītojamo mācību sasniegumiem gadā (valsts pārbaudes darbos tie ir zemāki, nekā gadā);
- 5 izglītības iestādēs konstatēts, ka izglītojamo latviešu valodas zināšanas pēc 9. klases vidēji nav bijušas pietiekamā līmenī, lai tie sekmīgi varētu turpināt mācības latviešu valodā.
Vienlaikus Izglītības kvalitātes valsts dienests informē, ka 2023. gada septembrī un oktobrī no Valsts valodas centra saņemta informācija par 35 pedagogiem ar neatbilstošām valsts valodas zināšanām (vispārējās izglītības iestādes – 14, pirmsskolas – 12, profesionālās ievirzes izglītības iestādes sportā – 8, speciālās izglītības iestāde – 1), no tiem pārtrauktas darba tiesiskās attiecības – 14, atstādināti – 12, atrodas pārejošā darba nespējā – 9.
Izglītības kvalitātes valsts dienests jau iepriekš informējis, ka rūpīgi sekos līdzi izglītības procesa norisei un izglītības kvalitātei vienotas skolas pieejas ieviešanas laikā, tostarp īstenojot akreditācijas procesu, dodoties skolu apmeklējumos un pārbaudēs. Izvērtējumā tiek padziļināti analizēta izglītības iestādes vadītāja rīcība, gatavojoties vienotas skolas pieejas ieviešanai, iestādes faktiskā rīcība, izvērtējot pedagogu un izglītojamo latviešu valodas prasmi, spēja novērst konstatētos trūkumus, kā arī valsts piešķirtā finansējuma pedagogu palīgiem, pagarinātās dienas grupām un logopēdiem lietderīgums un efektivitāte. Tāpat Izglītības kvalitātes valsts dienests reizi mēnesī par izvērtēšanas procesā konstatēto un rezultātiem sniedz sabiedrībai pieejamu informāciju.
2023. gada septembrī un oktobrī izvērtējums veikts Rīgas, Daugavpils, Jelgavas, Jēkabpils, Jūrmalas, Liepājas, Rēzeknes, Ventspils valstspilsētas, kā arī Augšdaugavas, Jelgavas, Līvānu, Olaines, Rēzeknes, Ropažu, Viļānu, Valmieras novada izglītības iestādēs. Aktuālie dati par Izglītības kvalitātes valsts dienesta īstenoto izvērtējumu tiks publiskoti Izglītības kvalitātes valsts dienesta tīmekļvietnes ikvd.gov.lv sadaļā “Jaunumi” un “Vienota skola”.